Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) speciālistes aizvadītās nedēļas vidū mēroja ceļu šķērsām Kurzemei, lai novērtētu Lielā Jēkaba balvai izvirzītās kolekcijas.

Šis bija jau otrais brauciens, lai novērtētu Kurzemes Tūrisma asociācijas kvalitātes balvai "Lielais Jēkabs" izvirzītos pretendentus nominācijā "Dižā Kurzemes neparastā kolekcija 2015". Šajā reizē biroja vadītāja Zane Gaile kopā ar speciālistēm Evitu Valteri un Agitu Vucenu vērtēja Valdas Jēriņas Leļļu istabu Aizputē, skaņuplašu kolekciju Kuldīgas novada Rumbas pagastā, koka rotaļlietu kolekciju Sabilē, kalēja darbnīcu Tukumā un Aptiekas muzeju Ugālē.

Pavisam šogad vērtēšanai izvirzīti un uz balvu pretendē 65 nominanti sešās nominācijās.

Kurzemes Tūrisma asociācijas kvalitātes balva "Lielais Jēkabs" tiek pasniegta kopš 2004.gada. Balva ir veids, kā asociācija var pateikties tūrismā strādājošajiem par ieguldīto darbu Kurzemes tēla veidošanā un populaizēšanā. Vienlaikus tā ir arī iespēja izcelt interesantus, jaunus tūrisma produktus.

500 leļļu modes skate
Valdas Jēriņas kolekcija ir ap 500 leļļu (kopā ar dažādām citām rotaļlietām – ap 800 vienību), kas vāktas trīsdesmit gadu garumā un ko pēc kolekcijas īpašnieces aiziešanas viņsaulē no viņas mantinieces iegādājās Aizputes pašvaldība.

Valda Jēriņa, kas bijusi pazīstama arī kā ādas apstrādes meistare un Aizputes tautas teātra aktrise, ne tikai kolekcionēja lelles, bet šuva tām arī visdažādākos tērpus – gan tautiskus, pati noaužot brunču audumu, gan balles kleitas, gan skolas formas utt. Pirmais tērps tapis pēc Dziesmu svētkiem 1973.gadā.

Kolekcijā ir arī citu zemju – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrālijas, Krievijas, Ukrainas – lelles.

Par savu kolekciju viņa savulaik saņēmusi Atzinības rakstu no Vairas Vīķes – Freibergas, kas Valdai Jēriņai arī dāvinājusi lelli – Lažas pagasta tautas tērpā.     

Šobrīd kolekcijai ierādītas vairākas telpas ēkā, kur agrāk atradusies bērnu slimnīca. Kolekcija izkārtota, tematiski sagrupējot lelles. Aizputes tūrisma informācijas centrs, kura pārziņā ir kolekcija, gādājis, lai eksponāti tiktu ne tikai izkārtoti, bet arī apkopti – katra lelle ir nomazgāta, tērpi sakārtoti. Kā pastāsta mūsu gide Ilze, lai gan telpu ir vairāk, nekā bijis iepriekš, kolekcijai vietas tik un tā ir par maz, jo atvēlēta arī vieta nodarbībām ar bērniem – šajā telpā esošās mantiņas un lelles, atšķirībā no pārējām, bērni drīkst ņemt rokās un ar tām spēlēties.

Leļļu istabas saimniekiem ir iespēja kolekciju paplašināt, pat dubultot – ir izteikti vairāki vilinoši piedāvājumi, taču tad ar Leļļu istabām nepietiek, ir vajadzīga Leļļu māja, kurā bez muzeja varētu atrasties vēl daudzkas cits, uzskata tūrisma informācijas biroja speciālistes.
Ja Aizputes pašvaldība to sapratīs, novērtēs un rīkosies, šī pilsēta varētu kļūt par unikāla muzeja īpašnieci.  

Ulmaņa runa un meliorācijas upuru piemiņa
Kuldīgas novada izvirzītais pretendents "Dižās Kurzemes neparastās kolekcijas" galvenajai balvai pieteikts kā "Skaņuplašu muzejs". Taču tā īpašnieka Ata Gunivalda Bērtiņa mājas Rumbas pagasta "Birzniekos" ir tematiski daudz plašāks unikāls muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu. Lielu daļu no tiem veido priekšmeti, kas izglābti no padomju laikos masveidā izvērstās meliorācijas un to pavadošās viensētu iznīcināšanas kampaņas. No savulaik slepeni veidotās "Viensētu piemiņas istabas" šī kolekcijas daļa izaugusi līdz neliela muzeja apjomiem.

Protams, arī saimnieka mīlestība uz patafoniem, gramofoniem un skaņuplatēm ir acīmredzama. Diez vai Latvijā kādam ir vēl apjomīgāka kolekcija, kurā 1903.gada skaņu plate, Ulmaņa runas vai sardzes maiņas pie Brīvības pieminekļa ieraksti ir tikai daži no interesantākajiem eksponātiem. Bērtiņš ir arī Latvijas skaņuplašu vēsturei veltītas pamatīgas grāmatas autors.

Gliemežu sacensības, vīns un koka zirdziņi
Vēl viens pretendents uz Lielā Jēkaba balvu ir atraktīvais sabilietis Andris Millers ar savu koka rotaļlietu kolekciju, kas apmeklētājiem pieejama kopš pērnā rudens. Andris Millers ne tikai pats gatavo interesantas koka rotaļlietas, bet arī ļauj to darīt bērniem, kas nāk pie viņa. Tāpat te skatāmas gadu gaitā citur savāktas, sapirktas, sadāvinātas koka rotaļlietas, kas saistītas ar dzīvnieku tēmu. Kolekcijā ir arī dažādi kokapastrādes darbagaldi.

Andris Millers ir ne tikai kolekcionārs, bet arī tautas teātra aktieris un ļoti izteiksmīgs stāstnieks. Pieaugošos noteikti pārsteigs un izklaidēs Leonardo da Vinči cienīgie Andra Millera kustošie izgudrojumi, kas gatavoti Sabiles Vīna svētku parādes gājieniem, un neparastā vīngliemežu sacensību trase.

Kalēja darbnīcas mistērija
Tukuma novada  Tumes pagasta "Vecupeniekos" savu darbnīcu iekārtojis Gints Haņeckis, viens no retajiem kalējiem, kuram šī nodarbe ir gan vaļasprieks, gan maizes darbs. Taču saimnieks neiebilst, ja dažkārt viņu patraucē arī kāds tūrists, kurš pats vēlas izmēģināt senā amata knifus. Kalējs iedrošina pat sievietes pacilāt kādu no mazākajiem veseriem un izkalt savu meistarstiķi.

Tukuma kalēja plašajā darbnīcā var apskatīt gan gatavus, gan vēl topošus darbus, apskatāma arī neliela senlietu kolekcija – pilnīgs pretstats daudziem kalēja mākslas darbiem – teiksmainiem tēliem, kas šķiet kā no "Zvaigžņu kariem", Dalī gleznas vai kādas fantastiskas mistērijas nākuši.

Starp citu, liepājnieki viņu pašu un viņa darbus ir redzējuši tradicionālajā Līvas tirgū.

Opijs, kokaīns un lielais spirta balons
Ugāles aptiekas apmeklētājiem ir unikāla iespēja ēkas pretējā spārnā ielūkoties arī Aptiekas muzeja ekspozīcijā. Nelielajā privātmuzejā, ko veidojusi Mārīte Vangrava, kura te strādā kopš 1972.gada, rūpīgi savākti gan padomjlaiku, gan senāki dokumenti un fotogrāfijas, kas saistīti ar aptiekas vēsturi (šajā ēkā aptieka atvērta 1895.gadā, un bez pārtraukuma darbojas jau 120 gadu!) un tās kādreizējiem īpašniekiem.

Taču visinteresantāk ir apskatīt aptiekas traukus un medikamentu iepakojumus, tostarp pudelītes opijam, kokaīnam un dažādām indēm, aptiekas svarus, zāļu gatavošanai paredzētos rīkus, improvizētu lauku ārsta (aptieķnieka) pieņemšanas kabinetu un daudzko citu. Un, protams, uzklausīt aptiekas saimnieces stāstus gan par to, kādas zāles ārsti parakstīja senāk un kā tās gatavoja, gan dažādus piedzīvojumus no pašas pieredzes ilggadīgajā aptieķnieces darbā.