Mākslas galerijā un antikvariātā "Romas dārzs" šobrīd pārdošanā ir firmas "Junghans" grīdas jeb stāvpulkstenis, kas sevī glabā kādu neatminētu mīklu.

Pulkstenis ir 2 metrus augsts un pusmetru plats. Tā karkass ir no ozolkoka, kas rotāts ar kokgriezumiem. Pulkstenis darbojas, un pilnās stundās un pusstundās zvana ar skaistu skaņu.  

"Romas dārza" darbiniekiem interesants atklājums bija neliela fotogrāfija, kas atradās aiz pulksteņa mehānisma. Fotogrāfijā redzams šis pats pulkstenis un tam blakus sieviete. Ļoti iespējams, ka tā varētu būt pulksteņa īpašniece, taču precīzu ziņu nav.  

Pulkstenis ir atvests no Beļģijas.

Vēsturnieks un arī pulksteņmeistars Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka "šī pulksteņa korpuss ir izgatavots no ozolkoka un ir aukstas klases galdniecības produkts. Pulksteni darbina aptuveni ik pēc 8 dienām uzvelkami trīs atsvari, katrs aptuvni 5 kg svarā. "Junghans" firmas pulksteņiem raksturīga visai sarežģīta mehānisma uzbūve. Tā arī šim stāvpulkstenim viena svaru bumba darbina gaitas mehānismu, bet kreisā un labējā iedarbina stundu ceturkšņu un stundu sitienu āmuriņus. Tie savukārt ritmiski piesit tērauda stieņu pamatnēm, radot melodiskas, ilgi vibrējošas skaņas.

Konkrēti šis pulkstenis radīts plašiem divdesmitā gadsimta sakuma dzīvokļiem ar koka grīdām, tādējādi panākot papildus skaņu efektu, kad liekas, ka laiku skaita ne tikai pats pulkstenis, bet ka pusstundas un stundas ievibrē visu dzīvokli vai pat māju".


Antikvariātā nopērkami arī vēl citi "Junghans" firmas pulksteņi.

Firma dibināta 1861.gadā. Kopā ar savas māsas vīru Jakobu Celleru-Tobleru mazā Švarcvaldes pilsētiņā Šrambergā uzņemumu "Junghans und Tobler" dibināja Erhards Junghans. Sākotnēji "Junghans" specializējās atsevišķu pulksteņu detaļu izgatavošanā. Taču ātri vien "Junghans" gatavotās pulksteņu detaļas kļuva slavenas ar savu precizitāti, un jau 1866.gadā tikai izveidoti pirmie "Junghana" firmas pulksteņi.

1903.gadā piepildījās sapnis, un "Junghans" kļuva par lielāko pulksteņu fabriku pasaulē. Vairāk nekā 3000 darbinieku katru gadu saražoja vairāk nekā 3 miljonus pulksteņu gadā. Šajā laikā arī radās terasveidīga būve, kas darbavietas ļāva izvietot pakāpienveidā, lai katram būtu pieejama dienasgaisma. Šajā terasveidīgajā būvē tika izveidoti arī pirmie rokas pulksteņi.

XX.gs. piecdesmitajos gados "Junghans" sadarbojās ar "Bauhaus" dizaineri Maksu Billu (Max Bill), un 1956./57.gadā Bills radīja sienas pulksteni, kurš nonāca Ņujorkas Modernās mākslas kolekcijā.

Tieši precizitāte ļauj "Junghans" 1956.gadā kļūt par lielāko hronometru ražotāju Vācijā un trešo lielāko pasaulē. Pateicoties savu laikrāžu precizitātei, 1972.gadā Minhenes olimpiskajās spēlēs "Junghans" kļūst par oficiālo "laika pārvaldītāju".

"Junghans" sekmīgi darbojas līdz pat šai dienai.

2011.gadā, atzīmējot kompānijas 150.gadadienu atvērts "Junghans" muzejs.