Astras un Andra Dzērvju ģimeni šobrīd veido trīs cilvēki – abi vecāki un viņu jaunākā meita. Trīs Dzērvju bērni jau pieauguši un vecāku mājā Zirņu ielā vairs nedzīvo. Abi vecākie Dzērves ir cilvēki ar mākslinieku dotībām, abi beiguši Liepājas mākslas vidusskolu, un arī viņu darbs tā vai citādi saistīts ar mākslu. Mākslinieka rokas pieskāriens jūtams pat Dzērvju dārzā – gan puķu stādījumos, gan dārza mēbelēs.


Portāls irliepaja.lv, turpinot ciklu par atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu, lūdza abus Dzērves dalīties savā pieredzē, pastāstīt, kādi ir viņu atkritumu šķirošanas paradumi, vai viņus apmierina esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, pakalpojumi, ko atkritumu operatori un atkritumu poligona "Ķīvītes" apsaimniekotāja "Liepājas RAS" piedāvā liepājniekiem.


"Ja runājam par šķirošanu, tad mūsu mājās atsevišķi uzkrāj papīru, stiklu, plastmasas pudeles, metālu, bet pārtikas atkritumi un dārza nezāles nonāk kompostā tepat, dārza stūrī," pastāsta Astra, piebilstot, ka visvairāk mulsina plastmasas pudeles un iepakojumi – neesot pārliecināti, ka visi der pārstrādāšanai, taču tie tik un tā nonāk vienā maisā. Arī Andris piekrīt, ka gribētos lielāku skaidrību, jo "ej nu saproti visus tos materiālus". Negriboties arī mest "vienā maisā" ar sadzīves atkritumiem tos izstrādājumus, kurus vēl nepārstrādā. "Varbūt poligonā var uzkrāt līdz brīdim, kad zinātnieki būs izdomājuši, kā tos "sadalīt pa formulām" un tomēr pastrādāt.


Ir taču tik daudz saražots, tik daudz tiek patērēts, un, ja to visu vienkārši izmet dabā...

Šur tur jau jūtams, cik tas ir katastrofāli."


Astra ieminas, ka pat viņu pašu dārzā, lai kā censtos lasīt ārā no dobēm dažādas lauskas un drazas, katru gadu atkal no zemes "izlien" kaut kas no senču atstātā mantojuma. Dzērves apņēmušies, lai pēc viņiem gan nekas tāds zemē neapliktu. Taču jautājumu ir daudz.


Atkritumi, kas nonākuši kompostā, vēlāk pārvērtīsies puķēs, saka Andris Dzērve.


"Vajadzētu lielāku skaidrību, piemēram, ko darīt ar plastmasas puķupodiem, kuri ir katru gadu? Vai tie ir pārstrādājami vai nav? Vai tos vajag mazgāt vai nevajag? Tas pats ar sadzīves ķīmijas, šampūnu un citām plastmasas pudelēm, lai gan jau iepērkoties raugāmies, lai plastmasas drazu būtu pēc iespējas mazāk," saka Astra. Arī par papīru neesot pilnīgi pārliecināti, jo to ir tik daudz dažādi – avīzes, žurnāli, miltu, auzu pārslu utt. pakas.


Sadzīves atkritumus uzņēmums "Vides pakalpojumi grupa" no Dzērvju mājām izved reizi mēnesī, un arī tad konteiners ne vienmēr esot pilns.


"Arī maisu ar stikla pudelēm, burkām, ko noliekam pie vārtiem, savāc atkritumu vedēji. Tikai pudeles nedrīkst būt sasistas, un tas nozīmē, ka lauskas jāmet pie nesašķirotajiem sadzīves atkritumiem," stāsta Andris.


Nereti arī Andris pats aizved noteiktus atkritumus, piemēram, metālu, uz šķirošanas laukumu Ezermalas ielā. Reiz bijis mazliet kuriozs gadījums, kad Astra iztīrījusi māju un Andris aizvedis uz "Ķīvītēm" sašķirotus atkritumus – apģērbu un cita veida audumus, kurus pieņem bez maksas, tomēr nācies piemaksāt, jo tekstila atkritumu apjoms bijis par lielu. Reiz mēģinājuši piedāvāt lupatas dzīvnieku patversmei, bet tur arī ir savas prasības un vajadzības, ne viss der. Astra, kā jau rokdarbniece, cenšas daļu veco apģērbu pārvērst mājai noderīgās lupatiņās, audusi arī lupatu deķus.

Astras un Andra Dzērvju dārzā Zirņu ielā.


Astra nespēj atcerēties, kā ir bijis elektrotehnikas atkritumu izvešanu – sen neesot bijusi vajadzība, taču Andris iebilst, ka vecie televizori, datori savulaik esot vesti gan. Problemātisks brīdis noteikti ir, ja ģimenē ir mazi bērni un jātiek galā ar pamperiem, spriež Astra, bet Dzērvēm tas šobrīd nav aktuāli.


Abi Dzērves uzsver, ka viegli pieejamas informācijas par to, kā un ko šķirot, nekad nevar būt par daudz, viņiem tās pat pietrūkstot. Taču, Dzērves ir pārliecināti, – ja liepājnieks grib šķirot atkritumus, risinājumu var atrast, "ir tikai jānonāk līdz gribēšanai un saprašanai", uzskata Andris Dzērve.