Piecu opozīcijas deputātu sasauktajā domes ārkārtas sēdē valdošie politiķi neatbalstīja opozīcijas piedāvāto lēmuma projektu, vietā piedāvājot izveidot darba grupu un grozīt likumu.

Lai gan opozīciju šoreiz argumentēti atbalstīja arī koalīcijas deputāts Jānis Vilnītis, tik un tā valdošo politiķu – „Vienotība”, „Liepājas partija” – pusē bija astoņas balsis, bet opozīcijas – tikai septiņas.

Līdz ar to piedāvātais lēmumprojekts – izstrādāt grozījumus saistošajos noteikumos „Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā”, ko Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina par pretlikumīgiem, tika noraidīts.

Šķiet pirmo reizi, lai panāktu savu, koalīcijai nācās balsot „pret” sagatavoto lēmumprojektu.

Tā vietā astoņi deputāti cēla galdā alternatīvu lēmumprojektu, ar kuru iepriekš citi deputāti gan nebija iepazīstināti un tie arī nebija pieejami papīra formā, kā to prasa domes nolikums, – veidot darba grupu, informēt ministriju „par tiesību normu kolīziju starp likuma pantiem” un leģitīmi virzīt grozījumus likumā.

Kā šo alternatīvo lēmumu komentēja deputāts Ivars Kesenfelds: „Sesks grib izveidot darba grupa, lai meklētu iespējas, kā nepildīt Augstākās tiesas spriedumu un grozīt likumu. Tas ir tas pats, ja kādam likumpārkāpējam tiesa būtu piespriedusi cietumsodu, bet viņš tai atbildētu – es tomēr cietumā neiešu, es te izveidoju darba grupa, lai izmainītu likumu.”

Valdošie politiķi uz opozīcijas sasaukto domes sēdi bija sagatavojuši arī otru darba kārtības jautājumu – par „Liepājas enerģijas” peļņas daļas (Ls 896 792) izmaksu dividendēs, no kurām pašvaldībai pienākas Ls 157 387. Šo summu lēmumprojekta iesniedzēji piedāvāja izmantot mikrorajonu labiekārtošanai.

Opozīcijas deputāti Ivars Kesenfelds, Elita Kosaka, Stīns Lorenss ieteica šo „naudiņu pāris mēnešus pataupīt”, jo nevarot zināt, kas notiks ar „Liepājas metalurgu”, varbūt pašvaldībai nāksies palīdzēt darbu zaudējušajiem.

Tomēr koalīcijas deputāti neņēma šo ieteikumu vērā, un nobalsoja par peļņas novirzīšanu mikrorajonu labiekārtošanai.

Debates par domes ārkārtas sēdes pirmo jautājumu izvērtās garas (vairāk nekā stundu) un visai karstas, radot iespaidu par gandrīz līdzvērtīgu spēku samēru.

Pat lielākoties savaldīgais sēdes vadītājs Uldis Sesks vairākkārt „izkrita no lomas”, kad viņu nokaitināja deputāts Ivars Kesenfelds (Sesks: „Apnicis!”, Kesenfelds: „Tad izej ārā!”, Sesks: „Pats izej!”). Kesenfelds arī rosināja izvirzīt Seska kandidatūru televīzijas konkursam par labāko vakara pasaciņu stāstītāju bērniem.

Stīns Lorenss savukārt veltīja neglaimojošu epitetu domes Juridiskās daļas vadītājai Initai Pelnēnai, nosaukdams viņu par čūsku, un rosināja amatpersonu pameklēt citu darbu.

Šķēpi tika lauzti par to, „kā būtu labāk liepājniekiem” (Guntars Krieviņš).

Opozīcija uzstāja uz to, ka labāk būtu izpildīt likuma prasību, kas paredz iespēju katram pašam izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, un atcelt domes saistošos noteikumus, kuri to liedz, uzspiežot liepājniekiem „to lielo laimi – „Liepājas enerģiju”” (Ivars Kesenfelds).

Elita Kosaka norādīja: „Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Āmen.”

Nevēlēšanās grozīt saistošo noteikumu normas, kas ir pretrunā ar likumu, uzskatāmi parāda, ka „valdošā koalīcija neuzskata Latvijas Republikas likumus par saistošiem. Tiesiskais nihilisms tīrā veidā!” – uzsvēra deputāte.

Lorenss atzina, ka sen būtu bankrotējis, ja viņa viesnīcai būtu jāmaksā par „Liepājas enerģijas” siltumu. „Tas nav efektīvs, nav labs. Tāpēc vajadzīga konkurence! Tiesas spriedums pasaka konkrēti – nav legāli ierobežot tiesības izvēlēties apkures veidu!”

Arī Naums Vorobeičiks iestājās par to, ka „ir jādod iespēja izvēlēties, tā nav nekāda revolūcija!”

Jānis Vilnītis norādīja, ka viņa viedoklis joprojām atšķiras no valdošās koalīcijas, un pret domes saistošajiem noteikumiem viņš iebildis jau 2009.gadā. „Toreiz mani nosauca par demagogu”.

Savukārt valdošā koalīcija pauda viedokli, ka „šis ir labākais risinājums siltumapgādei”, bet tiesas sprieduma un blakuslēmuma izpilde „neko labu liepājniekiem nedos, un jāspriež arī no ekonomiskās puses, ne tikai juridiskās” (Guntars Krieviņš).

Uldis Sesks norādīja, ka „mēs esam nomainījuši visus vadus, uzbūvējuši koģenerācijas stacijas, un šogad tarifs vēl samazināsies. Tās mājas, kuras ir nosiltinātas, maksās ļoti maz.”

Domes Juridiskās daļas vadītāja Initai Pelnēna centās skaidrot, ka tiesas spriedums attiecas tikai uz vienu konkrētu gadījumu, bet blakuslēmums neko nesaka par to, ka saistošie noteikumi būtu pretlikumīgi.

Jānim Vilnītim pret to bija iebildumi: „Es neuzticos tam, ko jūs sakāt, jo jums jau iepriekš bija savs skatījums uz šiem saistošajiem noteikumiem.”

Pēc tam, kad opozīcijas sagatavotais lēmumprojekts tika noraidīts, Ivars Kesenfelds solīja griezties Tiesībsarga birojā un Satversmes tiesā, ja Liepājas dome neizpildīs tiesas lēmumu un neatcels pretlikumīgos saistošos noteikumus.