Liepājas domnieki 8.decembrī apliecināja, ka nelīdzinās ne Saeimas, ne citu valstu karstasinīgiem deputātiem – dūres vai rupji izteicieni netika lietoti.

Vecā, 2016.gada, pēdējā domes sēde aizritēja teju vai garlaicībā, lai gan darba kārtībā bija virkne svarīgu lēmumu, tostarp – 2017.gada budžets.

Sēdi iesāka deputāts Māris Ceirulis. Iejuties Ziemassvētku vecīša lomā, viņš apdāvināja kolēģus, pasniedzot katram kāda kristiešiem zināma ASV evaņģēlista sarakstītu grāmatu.

Taču jau pie sēdes pirmā darba kārtības jautājuma raisījās diskusija. Proti, pirms apstiprināt lēmumu par Grīzupes ielas pārbūvi, Ģirts Kronbergs rosināja izmaiņas projektā, paredzot apļveida krustojumu pie Kapsēdes ielas – tādu vēlmi esot izteikuši uzņēmēji. Vicemērs un reizē arī jubilārs Gunārs Ansiņš aizrādīja, ka Būvvaldes eksperti nav uzskatījuši to par nepieciešamu. Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš savukārt skaidroja, ka noteicošais, kādu krustojumu izbūvēt, esot konkrētā krustojuma satiksmes intensitāte. Jānis Vilnītis iebilda, ka galvenajam kritērijam vajadzētu būt drošībai, un norādīja, ka Eiropā gandrīz visur ir apļveida krustojumi. Uz šo repliku mērs Uldis Sesks reaģēja, sakot: “Nezinu, vai esat pamanījuši, bet Liepājā ir diezgan daudz šādu krustojumu...”

Nākamā aizķeršanās bija pie darba kārtības 6.jautājuma par deleģēšanas līguma slēgšanu uz desmit gadiem ar SIA “Lielais Dzintars”. Vārdu ņēma Jānis Vilnītis, norādot, ka jau daudzkārt lūdzis SIA “Lielais Dzintars” atskaiti, kā līdz šim tērēti pašvaldības piešķirtie līdzekļi, taču tā arī nav to redzējis (piemēram, 2017.gadā koncertzāles uzturēšanai pašvaldība atvēlējusi 1,2 miljonus eiro, savukārt no koncertzāles plānots saņemt 0,5 miljonus eiro). Vilnītis arī iebilda pret tik garu līguma darbības termiņu. Ģirts Kronbergs aizrādīja, ka deputātu pienākums ir uzraudzīt, kā tiek tērēti pašvaldības līdzekļi, un ieguldījums koncertzāles uzturēšanā ir viens no lielākajiem.

Savā atbildē domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs un arī domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka Vilnītis jaucot divus dažādus līgumus – deleģēšanas un pārvaldīšanas. Nauda tiekot piešķirta saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu, bet deleģēšanas līgums nozīmē tikai to, ka pašvaldība uztic SIA “Lielais Dzintars” nodrošināt liepājniekus ar augstvērtīgu māksliniecisku “produktu”, un līdz šim tam nauda līdzi nav sekojusi, tāpēc arī nav vajadzīgas nekādas atskaites. Savukārt atskaites pārvaldīšanas līguma sakarā “Lielais Dzintars” domes Finanšu pārvaldei sniedzot katru mēnesi.

Fricbergs tomēr atzina, ka 2017.gada budžeta arī deleģēšanas līgumā ir paredzēts finansējums “Lielajam Dzintaram” – 170 tūkstoši eiro, tāpēc nākamgad varēšot prasīt atskaitīties arī par šī līguma izpildi.

Uldis Sesks, rezumējot, aicināja balsot par deleģēšanas līgumu tagad, bet “Lielā Dzintara” mākslinieciskos plānus uzklausīt janvārī, piemēram, pastāvīgās Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

Opozīcija tomēr nebija pārliecināma, un pieci deputāti nobalsoja “pret”.

Vēl viens klupšanas akmens bija 14.jautājums – par braukšanas maksas atvieglojumiem pensionāriem un politiski represētājiem liepājniekiem. Kronbergs, norādot, ka atbalsta atvieglojumu piešķiršanu, atzina, ka viņu nepārliecina šo pasažieru uzskaite, kura autobusos nepastāvot vispār.

“Varbūt mēs pārmaksājam Liepājas autobusu parkam, varbūt mums jāmaksā nevis septiņi miljoni, bet tikai trīs?”

Kronbergs arī pārmeta pašvaldībai neieinteresētību bezkontakta karšu ieviešanā, kas atvieglotu uzskaiti un, iespējams, ļautu samazināt nepieciešamo dotāciju apjomu. Tam iebilda gan domes priekšsēdētājs, gan vicemērs Gunārs Ansiņš, norādot, ka valstī šī sistēma nav sakārtota, tāpēc pašvaldību nevar vainot. Uldis Sesks skaidroja, ka ir Eiropas Savienības regula, un līdz 2018. – 2019.gadam šī joma valstī un tad arī Liepājā tikšot sakārtota.

Jautājumi par “Lielo Dzintaru” un citām pašvaldības kapitālsabiedrībām (Olimpiskais centrs, teātris, leļļu teātris, Latviešu biedrības nams, slimnīca, primārās veselības aprūpes centri utt.) turpinājās arī apspriežot darba kārtības 19.jautājumu – par Liepājas 2017.gada budžetu. Vilnītis interesējās, kāpēc deputātu rīcībā esošajā dokumentu paketē par tām redzams tik maz – “tikai divi cipari”. Fricbergs skaidroja, ka likums neprasa, lai deputāti zinātu vairāk.

Vilnītis arī interesējās par budžeta atlikumu uz gada sākuma, kas šoreiz ir ļoti mazs (825 tūkstoši). Kronbergs gribēja zināt, kādas nākamgad būs pašvaldības kredītsaistības, kādu budžetu šī pašvaldība atstās nākamajiem deputātiem – “vai nodosim labā stāvoklī?”, jo “pēc septiņiem mēnešiem varbūt jau strādās kāds cits”. Izpilddirektora vietnieks skaidroja, ka 2017.gadā paredzēti četri miljoni eiro kredītu dzēšanai un jauni aizņēmumi netiek plānoti. Taču 2018.gadā “droši vien vajadzēs – procentu maksājumiem”, bet no 2020.gada “maksājumi varētu sākt pieaugt”.

Vilnītis pastāvēja uz Finanšu komitejā izteikto lūgumu palielināt pabalstu par bērna piedzimšanu līdz 200 eiro, kāds tas ir, piemēram, Valmierā. Ceirulis bilda, ka drīzāk vajadzētu domāt par kādu atbalstu, māmiņām, atgriežoties darba tirgū, kad bērns sasniedzis pusotru – divu gadu vecumu. Matisone, atbalstot šādu priekšlikumu, tomēr iebilda, ka "tas ir pavisam kas cits”. Sēdes vadītājs aizrādīja, ka priekšlikumu vajadzējis iesniegt savlaicīgi, nevis “trīs dienas pirms Finanšu komitejas”, un, atgādinājis, ka deputātiem vajadzētu būt “sociāli atbildīgiem”, turklāt “tuvojas Ziemassvētki”, visus aicināja atbalstīt sagatavoto budžeta projektu 2017.gadam.

Opozīcija tomēr Ulda Seska aicinājumu neņēma vērā un, balsojot par 2017.gada budžetu,Jānis Vilnītis, Atis Deksnis, Laila Atiķe un Ģirts Kronbergs bija “pret”, savukārt Linda Matisone atturējās.

Kopumā gada pēdējā sēdē deputāti izskatīja un lēma par 48 darba kārtības punktiem.