Vai to var saukt par labu saimnieku un labu pārvaldību, ja savu mantu atdod par pieticīgu cenu, bet svešu pērk par bargu naudu? Tieši tā rīkojas Liepājas domes deputāti.

Pērk dārgi
Pēdējā domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu iegādāties SIA "Rameka" piederošo nekustamo īpašumu 3442 kvadrātmetru platībā Zemnieku ielā 20A (faktiski Tirgus ielas pagarinājuma posms pretī veikalam "Depo”), maksājot par to Ls 180 000.

Domes Attīstības pārvalde uzstāja, ka bez šā "Ramekai" piederošā zemesgabala nevarēs īstenot vērienīgo Zirņu – Ganību ielu rekonstrukcijas projektu. Tas esot nepieciešams, lai varētu izbūvēt pieslēgumu Zemnieku ielai, veidojot savienojumu starp Tirgus ielu un Parka ielu.

Te vajadzīga maza atkāpe vēsturē. 2008. gada sākumā masu mediji ziņoja, ka Liepājas domes deputāti nodevuši sabiedriskajai apspriešanai teritorijas plāna grozījumus SIA "Rameka" piederošajam nekustamajam īpašumam vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru platībā teritorijā ap Zemnieku ielu, kur uzņēmums vēlējās attīstīt noliktavu saimniecību un tirdzniecības centru. Tajā pašā gadā pašvaldība iznomāja uzņēmumam vēl ap 2000 kvadrātmetru lielu platību Zemnieku ielā 22, kur tapa tirdzniecības centrs "Depo”.

Jau tad bija zināms, ka šajā teritorijā atradīsies nākotnē plānotais pilsētas Ziemeļu – Dienvidu maģistrāles posms no tilta pār kanālu līdz Parka ielai, respektīvi, tās pašas maģistrāles, kas šobrīd top Zirņu – Ganību ielas rekonstrukcijas projekta ietvaros.

Uzņēmuma valdes priekšsēdis Gundars Milašus toreiz bija lūdzis pašvaldību sākt šās teritorijas plānojuma grozījuma procedūru, lai precizētu plānotās pilsētas transporta maģistrāles trasējumu un pieslēguma vietu, kā arī, lai varētu precīzi plānot jaunā noliktavu un tirdzniecības centra apbūves izvietojumu un transporta kustības sistēmu.

Tāpēc jautājums ir – vai jau toreiz tika plānota arī īpašuma Zemnieku ielā 20A pārdošana pašvaldībai par labu samaksu?

Vitkovskis portālam skaidroja, ka Zirņu – Ganību ielas projektam izstrādātie Ministru kabineta noteikumi atļauj iegādāties zemi, ja tas nepieciešams projekta īstenošanai. Vai bija nepieciešams pirkt zemesgabalu Zemnieku ielā 20A kopā ar "līnijbūvi” (t.i. ielas daļu ar tajā ieguldītu ūdensvadu, lietus un parasto kanalizāciju)?

Pēc Vitkovska sacītā – noteikti, jo "privātīpašnieks varētu uzlikt barjeru un noslēgt ceļu”. Tas gan nešķiet reāli, jo kurš uzņēmējs gan liks bomi priekšā ceļam, pa kuru var nokļūt ne tikai uz jauno maģistrāli, bet arī pie viņam piederoša objekta – veikala "Depo” autostāvvietām!

Vitkovskis portālam arī norādīja, ka nav pamata satraukumam par lielo maksājumu – Ls 180 000, jo pašvaldībai no šās summas jāmaksā "tikai 27 tūkstoši latu” (jeb 15 %), pārējo segs valsts un Eiropas Savienības fondi. Vai nav mazliet cinisks aprēķins? ES un valsts naudu taču varētu izlietot daudz saimnieciskāk – tur, kur patiešām nepieciešams!

Toties vērā ņemams ir cits Vitkovska arguments – ka Attīstības pārvalde jau tikai ierosinājusi pirkt zemi, lēmumu pieņēma deputāti, kuri taču varēja izlemt arī citādi...

Pārdod lēti
Augusta domes sēdē deputāti lēma par apbūvēta zemesgabala Jūras ielā 25/29 cenu, un nolēma, ka par 1610 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu sabiedrībai "Hansa Invest" prasīs tikai Ls 60 400.

Kā jau deputāts Jānis Vilnītis 27.oktobra domes sēdē pareizi norādīja, ar šiem diviem darījumiem – zemes pirkšanu Zemnieku ielā un zemes pārdošanu Jūras ielā – noticis kaut kas dīvains, par ko pēc deputāta domām interese varētu rasties arī Valsts kontrolei (varbūt tomēr KNAB?). Proti, iznāk, ka viens kvadrātmetrs nomaļajā Zemnieku ielā maksā Ls 52, bet no viena kvadrātmetra pārdošanas pašā pilsētas centrā, Jūras ielas un Graudu ielas stūrī, pašvaldība iegūst tikai Ls 37!

Šie Ls 37 par kvadrātmetru izskatās īpaši nožēlojami, ja salīdzina ar pirkumu 2009.gadā, kad pašvaldība par Ls 300 800,11 no Andreja Džeriņa iegādājās 3928 kvadrātmetru lielo zemesgabalu Lielajā ielā 16 (toreiz arī viens no argumentiem bija, ka īpašnieks taču var aplikt zemesgabalam žogu apkārt, un neļaut pa to staigāt). Viens kvadrātmetrs šās zemes pašvaldībai izmaksāja Ls 76,6!

Ko no tā var secināt? Pirmkārt to, ka liepājnieki no šādiem darījumiem ir zaudētāji. Otrkārt, ka dažiem Liepājas uzņēmējiem ar domes deputātu gādību gan tas ir labs bizness.

Kuri ir tie laimīgie? "Lursoft” datu bāze rāda, ka SIA "Hansa Invest” simtprocentīgi pieder Jurim Aizezeram, bet SIA "Rameka” – Andrejam Džeriņam (33%) un "Īpašumu nomas servisam” (67%).

"Īpašumu nomas serviss” savukārt – Inesei Ganconei (9,03%), Montai Magonei (19,99%), Gundaram Milašum (19,99%) un SIA  "ATIN” (50,98%), kas simtprocentīgi pieder Aloizam Norkum.