Piedāvājam iepazīties ar Attīstības komitejā 11.aprīlī pieņemtajiem lēmumiem un debatēm. Uz komitejas sēdi bija uzaicināti arī "Liepājas metalurga" vadītāji.

LATVIJAS REPUBLIKA
LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME
PASTĀVĪGĀ PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS KOMITEJA
Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404774, fakss 63423391
 
SĒDES PROTOKOLS
LIEPĀJĀ
11.04.2013.    Nr. 4
 
Sēde sasaukta 2013.gada 11.aprīlī pulksten 09.30.
Sēde atklāta 2013.gada 11.aprīlī pulksten 09.31.
Sēdi vada KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS Gunārs ANSIŅŠ
Sēdē piedalās 5 komitejas locekļi:
Sergejs DIKTERJOVS
Ivars KESENFELDS
Irēna OPŠTEINE
Uldis SESKS
Jānis VILNĪTIS
 
Klātesošie:
Nora DRIĶE, Žurnāliste
Silva GOLDE, Liepājas pilsētas Domes deputāte
Jurijs HADAROVIČS, Iedzīvotājs
Benita IMBOVICA, AS "Liepājas metalurgs" galvenā ekonomiste
Inga JURKOVSKA, Iedzīvotāja
Indulis KALNS, Pilsētas galvenais arhitekts
Egons KĻAVA, AS "Liepājas metalurgs" arodbiedrības pārstāvis
Elita KOSAKA, Liepājas pilsētas Domes deputāte
Ivars ĶERVIS, Liepājas pilsētas Domes deputāts
Artis LAGZDIŅŠ, Liepājas pilsētas Domes Sporta pārvaldes vadītājs
Vēsma LĒVALDE, Žurnāliste
Kārlis LITHERS, Žurnālists
Sergejs LOBANOVS, Iedzīvotājs
Aivars MILNIŅŠ, Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieks
Romans MILOSLAVSKIS, Liepājas pilsētas Domes deputāts
Ilze MINERE, Žurnāliste
Mārtiņš OSTNIEKS, Iedzīvotājs
Inta OZOLIŅA, Iedzīvotāja
Sergejs OZORJONOKS, Iedzīvotājs
Sarmīte PUJĒNA, Žurnāliste
Edgars RĀTS, Pašvaldības izpilddirektors
Jevgenijs RJABKO, Iedzīvotājs
Valdis SKUJIŅŠ, Liepājas pilsētas Domes deputāts
Raimonds STROKŠS, Biedrības "RA Motosport" valdes priekšsēdētājs
Aleksandrs ŠEMJAKINS, Iedzīvotājs
Valērijs TERNETJEVS, AS "Liepājas metalurgs" valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš TĪDENS, Pašvaldības izpilddirektora vietnieks
Inguna TOMSONE, Pašvaldības Attīstības pārvaldes Eksperte
Helvijs VALCIS, Liepājas pilsētas Domes deputāts
Jānis VECBAŠTIKS, Iedzīvotājs
Santa VĒVERE, IK "BB VeikParks" pārstāve
Naums VOROBEIČIKS, Liepājas pilsētas Domes deputāts
Inga ŽURAVSKA, Pašvaldības Attīstības pārvaldes Ekonomiste
 
Sēdi protokolē Gita LUKATE
 
DARBA KĀRTĪBA
1. Par AS "Liepājas metalurgs".
2. Par Liepājas pilsētas pludmales mazo arhitektūras formu pagaidu risinājumiem.
3. Par darba uzdevuma apstiprināšanu.
4. Par atsevišķu Liepājas pilsētas Domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem.
5. Par pašvaldības atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības.
6. Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
7. Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
8. Par zemesgabala Cukura ielā 26A iznomāšanu.
9. Par zemesgabala Spīdolas ielā 49 daļas un zemesgabala Jaunprojektētā ielā daļas iznomāšanu.
10. Par zemesgabala Lībiešu ielā 2/6 daļas iznomāšanu.
11. Par zemesgabala Ziemupes ielā 10A iznomāšanu.
12. Par zemesgabala Oskara Kalpaka ielas daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu.
13. Par zemesgabala Mirdzas Ķempes ielas daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu.
14. Par lietošanas tiesību aprobežojumiem.
15. Par lietošanas tiesību aprobežojumiem.
16. Par notikušo INTERCONTINENTAL RALLY CHALLENGE posmu Kurzemē.
 
1.#
Par AS "Liepājas metalurgs"
ZIŅO Gunārs ANSIŅŠ: - Aicinu AS „Liepājas metalurgs” vadību iepazīstināt klātesošos ar informāciju par situāciju uzņēmumā.
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Labrīt. Speciāls ziņojums nav sagatavots, bet informēšu jūs par esošo situācija rūpnīcā.
Pamatražošana tēraudkausēšanas kompleksā un velmētavā ir apturēta līdz šī gada 15.aprīlim. Pašreiz tiek gatavots plāns par ražošanas un administratīvo izmaksu samazināšanu. Plāns praktiski jau ir gatavs. Nākamajā nedēļā to skatīs uzņēmuma valdes sēdē. Tad dzīvosim tālāk pēc jaunā plāna. Kā zināms, 18.martā valdībā tika iesniegts pirmais plāns, nu tiek sagatavots otrais.
Uzskatu, ka televīzijā izskanējusi nepatiesa informācija. Akcionāri aktīvi strādā pie investoru meklēšanas. Vakar par vienu no investoriem informācija tika iesniegta arī Ekonomikas ministrijā, kur notika sanāksme. Sanāksmē piedalījās dažādu nozaru speciālisti. Apspriede notika vienu stundu un visiem klātesošajiem bija ļauts izteikt savu viedokli. Nekāds dokuments šajā tikšanās reizē gan netika sagatavots, bet saņēmām solījumu, ka valdības darba grupa vēl atgriezīsies pie šī jautājuma skatīšanas un ieteikumus sagatavos Ministru kabineta 16.aprīļa sēdei. Konsultanti arī gatavo priekšlikumus par investoru piesaisti, lai palīdzētu uzņēmumam izkļūt no smagās situācijas.
Vakar un aizvakar no dažādiem mēdijiem izskanējis jaut vai mēs turpināsim ļaut strādājošiem izmantot ēdnīcas pakalpojumus - nesaprotu, kur radies šāds jautājums, atbilde ir pozitīva – ēdnīca turpinās strādāt. Nav pat izskatīts jautājums par to, ka tā varētu pārtraukt savu darbību.
Par darba algu izmaksu – vakar, 10.aprīlī, visiem darbiniekiem darba samaksa tika izmaksāta pilnā apjomā.
Štatu samazināšanai gatavojamies un cenšamies rūpīgi izanalizēt situāciju, katram struktūrvienības vadītājam ir uzdots sagatavot priekšlikumus un tad tos izskatīs darba grupa.
Darbinieku samazinājums balstās uz to, ka uzņēmumā samazinās ražošanas jauda. Līdzšinējo 70 līdz 75 tūkstošu tonnu produkcijas vietā apstiprināts, ka aprīlī saražosim 45 tūkstošus tonnu. Taču reālā situācija izdara korekcijas – šomēnes saražosim 35 tūkstošus tonnu, tādēļ jākoriģē strādājošo skaits. Štatu samazināšana tiks organizēta objektīvi un korekti, ņemot vērā visus apstākļus. Ceru, ka atradīsim kompromisu ar cilvēkiem, kurus reāli atlaidīs. Daļa štata vietu šobrīd ir vakantas. Ir arī cilvēki, kas pieņemti uz pārbaudes laiku, un no viņiem ir viegli šķirties. Bet būs arī daļa strādnieku, kas uzņēmumā strādā vairākus gadus un ilgāk. Taču apstiprinu, ka pieiesim šim jautājumam demokrātiski. Neviens no uzņēmuma strādniekiem nav pamests un izlikts aiz vārtiem, neatrisinot viņa problēmu.
Pamatā esmu izklāstījis esošos situāciju.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Aicinu deputātus uzdot jautājumus AS „Liepājas metalurgs” pārstāvjiem.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: - Pirms rūpnīcas rekonstrukcijas – modernizācijas AS „Liepājas metalurgs” pauda informāciju, ka pēc rekonstrukcijas pilnīgas pabeigšanas, jebkurā gadījumā, strādājošo skaits tiks samazināts. Tika minēts, ka paliks aptuveni 800 darbavietu. Tas ir loģiski, ka pēc šādas modernizācijas krasi samazinās strādājošo skaits. Jautājums – ja tagad rūpnīcā ir 2400 strādājošo, tad atņem nost 800, kas it kā paliktu pēc rekonstrukcijas, pāri paliek 1600 strādājošo, kuri arī pēc veiksmīgas rūpnīcas rekonstrukcijas būtu spiesti pamest darbavietu, vai tā ir?
Jautājums attiecas arī uz Seska kungu - ja viņš cerēja, ka rekonstrukcija veiksmīgi tiks pabeigta, tad Domei jau vajadzēja šī gada budžetā paredzēt papildus finansējums šo bezdarbnieku jautājuma risināšanai.
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Pirms modernizācijas un tās laikā neviens nav solījis, ka rūpnīcā pēc rekonstrukcijas pabeigšanas paliks 800 cilvēki. Ja kāds var atrast šādiem izteikumiem pierādījumus, tad lai rāda tos! Tas, ka veicam modernizāciju, praktiski saglabājot visas 2300 un nevis 2400 darbavietas ar vidējo algu 583 lati, nozīmē vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, to, ka uzņēmums cenšas arī krīzes laikā turpināt nodarbināt cilvēkus un sociāli viņus aizsargāt. Otrkārt, modernizācija bija nepieciešama, lai samazināt pašizmaksu. Treškārt, kas ir ļoti būtiski, krīze sākās 2008.gada rudenī. 2009.gada beigās Finanšu ministrija parakstīja valsts galvojumu, un tas tika darīts tikai pēc tam, kad bija saņemta atļauja no Briseles. Vai Brisele nezināja, ka krīze nebeigsies ātri un kaut kādas nozares vairs nebūs vajadzīgas? Jā, ir tirgus ekonomika, bet uzņēmēji plāno savu darbību. Briselei, manuprāt, vajadzēja pirms atļaujas izsniegšanas pateikt metalurgiem, ka šī nozare 5 – 10 gadu laikā vairs nebūs vajadzīga, ieteikt pārprofilēt ražošanu. Šāda ieteikuma nav bijis, arī Finanšu ministrija atbalstīja modernizāciju, jo saprot, ka metalurģija stiprina valsti. Saņemto kredītu iztērējām mērķtiecīgi – iekārta ir darboties spējīga, pagājušajā gadā projektā paredzētā jauda tika sasniegta. Jāatzīst, ka ir nelielas problēmas, bet pie tām strādājam un mēs tiksim galā.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Komentārs par Eiropas Savienību – pašreiz notiek darbs pie tērauda ražošanas plāna izstrādes, izstrādājot rekomendācijas un risinājumus, lai parādīt to, ka metalurģijas nozare Eiropai ir svarīga. Jebkurā gadījumā Eiropa ir iesaistījusies šajā diskusijā.
RUNĀ Jānis VILNĪTIS: - Paldies, ka atnācāt. Vēlējos vērst uzmanību, ka šī nav tiesas sēdē un mēs nevēlamies būt eksperti šajā jautājumā, bet tajā pašā laikā man kā deputātam ir jāiegūst informācija par pilsētai svarīgiem jautājumiem – darbinieku skaitu, sporta nozari un gaisa piesārņojumu.
Par tiem 800 darbiniekiem – esmu atradis astoņus AS „Liepājas metalurgs” līdzīgus uzņēmumus, kuru saražotā produkcija gadā sasniedz miljonu tonnas, bet kuros nodarbināti no 300 līdz 500 strādājošie. Visu cieņu, ka AS „Liepājas metalurgs” ir sociāli atbildīgs uzņēmums, bet vēlētos uzzināt, ar ko pilsētai jārēķinās, ja uzņēmums gatavojas izbeigt darba attiecības ar 185 līdz 230 strādājošajiem? Vidējā izpeļņa – minējāt, ka tā ir Ls 585. Vai tā ir mēneša alga pirms nodokļu nomaksas? Vai aprēķinā ietilps arī vadības algas?
Par gaisa piesārņojumu – mums jāpanāk, lai gaiss pilsētā ir tīrs. Problēmu novēršanai termiņš bija šī gada janvāris, tad 20.marts, tāpēc vēlētos zināt, kad šī problēma tiks novērsta?
Par sporta nozari – saprotot uzņēmuma grūtības, esam vienisprātis, ka galvenais ir bērni un jaunieši. Vai uzņēmums ir gatavs jauniešu un bērnu sporta atbalstīšanai, vai tomēr redzat, ka ir zināmas problēmas un pašvaldībai jāiesaistās jautājuma risināšanā?
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - AS „Liepājas metalurgs” jaunajā tērauda kausēšanas kompleksā strādā aptuveni 400 cilvēku. Uzņēmumam ir elektriskais cehs, dzelzceļa cehs u.c. cehi. Plānā ietverts punkts, kas paredz restrukturizēt AS „Liepājas metalurgs” strukturālo shēmu. Proti, kādu no cehiem izdalīs ārpus rūpnīcas valdījuma. Tas strādās neatkarīgi, bet AS „Liepājas metalurgs” slēgs ar to līgumu. Kas mums ir viens velmēšanas cehs, citur skaitās viss uzņēmums. Pagaidām plānojam atlaist 8 līdz 10% strādājošo. Bet tikai plānojam, vēl neviens nav atlaists.
RUNĀ Jānis VILNĪTIS: - Laikraksts „Dienas Bizness” informēja, ka plānots samazināt darbinieku skaitu par 8 – 10%, vai tas būs viss, vai tas ir maksimālais skaits?
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Vēl neviens nav atlaists. Mēs plānojam, strīdamies un tad jautājums tiks izskatīts AS „Liepājas metalurgs” valdes sēdē. Šobrīd runājam tikai par plānu.
Par vides piesārņojumu – martā uzstādīja jauno iekārtu, kas ļaus sadedzināt izmešus, kas traucē liepājniekiem. Šobrīd iekārta ir samontēta un strādā testa režīmā. Ir redzamas problēmas un iekārtai vēl nav arī 100% atdeve, bet tiek veikti uzlabojumi, lai problēmas atrisinātu.
Cilvēki arī man uzdod šo jautājumu un AS „Liepājas metalurgs” ir pirmais, kurš ieinteresēts, lai tiku ar šo problēmu galā.
Minētā vidējā darba alga ir pirms nodokļu nomaksas.
Sports – mēs vairāk kā par pusi samazinājām sporta klubu budžetu. Kad mums bija līdzekļi, tad atbalstījām. Kā Jums jau zināms, tad ar dažādiem sporta veidiem nodarbojas 500-600 bērnu. Runa ir par sporta objektiem, kurus ar pašvaldības atbalstu esam saveduši kartībā. Protams, ja sporta objekti tiks pamesti, tad tur nākamajā dienā staigās ar suņiem un pēc 3 nedēļām nekas vairs nebūs. Vēlreiz tiksimies ar mēru un pārrunāsim cik šogad varam atļauties iedalīt klubam līdzekļus, apskatīsimies, cik lielā mērā varēsim segt izdevumus un tad pārējo daļu, nekas cits neatliks, kā vērsties pie pašvaldības, lai pārņemtu objektus vai piedalītos ar līdzfinansējumu sporta objektu uzturēšanā.
RUNĀ Elita KOSAKA: - Vēlos pateikties par to, ka ieradāties Domē. Manuprāt, nav pareizi, ka informāciju uzzinām tikai no preses. Nav normāli, ka deputāti par 8 līdz 10% strādājošo atlaišanu Liepājas uzņēmumā uzzina tikai no masu mēdijiem. Aptuveni kad varētu būt gatavs plāns par atlaišanu?
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Likumdošanā rakstīts, ka mēnesi pirms atlaišanas darbinieki jābrīdina. Ja nākamajā nedēļā valdē apspirināsim plānu, tad attiecīgas struktūras saņems izrakstus un sāks rīkoties. Rakstiski brīdinās cilvēkus, ka no attiecīgā datuma pēc mēneša aicināsim atbrīvojamos cilvēkus kopā ar struktūrvienības vadītāju nākt uz komisiju, lai saprastu vai struktūrvienības vadītājs ir rīkojies pareizi vai piedāvā atbrīvot cilvēku, kuram nav mazgadīgi bērni vai aprūpē invalīdi utt.
RUNĀ Elita KOSAKA: - Saskaņā ar Darba likuma 107.pantu uzņēmumā plānota kolektīva atlaišana. Šajā gadījumā Jums 45 dienas pirms atlaišanas par to jābrīdina Nodarbinātības valsts aģentūra.
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Šobrīd lēmums par kolektīvu atlaišanu nav pieņemts.
RUNĀ Ivars ĶERVIS: - Ļoti Jūs cienu, esiet kā Liepājas stūrakmens. Gribētu lūgt Jūs arī ar strādājošajiem cilvēkiem runāt, jo no masu mēdijiem viņi saņēmuši ļoti dažādu informāciju. AS „Liepājas metalurgs” ir uzņēmums ar 130 gadu ilgām tradīcijām domāju, ka pašvaldība no savas puses darīs visu, ko var. No Jums lūdzu arī turpmāk uzturēt ik brīža kontaktus, lai var cilvēkiem sniegt aktuālu informāciju, lai mazinātu spriedzi.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: - Jautājums cik konkrēti cilvēku tiks atlaisti – cik tika minēts biznesa plānā, ko iesniedzāt Valdībā un kredītiestādēm?
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Pirms modernizācijas, ja nemaldos, bija paredzēts atlaist ap 120 cilvēkiem.
RUNĀ Elita KOSAKA: - Jautājums B.Imbovicas kundzei – sakiet, lūdzu, kādas ir AS „Liepājas metalurgs” parādsaistības pret pilsētas budžetu un SEZ budžetu?
RUNĀ Benita IMBOVICA: - Nodokļu parādsaistību nav ir tikai pašreizējie maksājumi.
RUNĀ Elita KOSAKA: - Sportam finansējums samazināt uz pusi, vai variet minēt konkrētus skaitļus?
RUNĀ Benita IMBOVICA: - Sporta atbalstam agrāk ik mēnesi plānojām finansējumu Ls 120000 apmērā. Šobrīd jau nav divu hokeja komandu. Finansējums samazināts uz Ls 70000 mēnesī. Kādas komandas saglabāt, tas jālemj sporta klubu iekšienē. Vēlos rezumēt, ka „uzņēmumam daudz straumes satecēja vienā upē” – krīze Eiropā, jāatmaksā ilgtermiņa saistības, turklāt neviens nezināja, ka OIK būs tik liels. No aprīļa ik mēnesi uzņēmumam par OIK jāmaksā miljons latu, tādēļ situācija ir tāda, kāda ir. Valdībai uzņēmums neko neprasa, tikai lūdz atbalstu kādā no jautājumiem. Arī iepriekš nekad neviens neko nav devis, tikai atbalstījis.
Strādājam - samazinām iekšējās izmaksas, administratīvās, sponsoru izmaksas. Kas notiks nākošnedēļ nevar zināt, varbūt nevarēs sportam pat Ls 70000 atvēlēt. Domāju, ka pēc nedēļas neviens neko nevarēs pateikt, varam tikties maija sākumā un tad pārrunāt situāciju.
Par darbiniekiem – ir rīkojums, ka līdz aprīļa beigām katram struktūrvienības vadītājam jāiesniedz priekšlikumi, pēc tam tiks ievērota visa likumdošana. To rādīs situācija.
RUNĀ Elita KOSAKA: - Par to, ka „nekas nav dots” – atgādinu, ka „Sadales tīkls” par 9 miljoniem latu izbūvējis elektrolīniju. Tā ir visu enerģijas patērētāju nauda.
Uzņēmums strādā stabili ar zaudējumiem, tikai divus gadus no četriem ir bijusi peļņa. Kā saskatāt turpmāko attīstību un pastāvēšanu, ja četrus gadus strādājat ar zaudējumiem?
RUNĀ Benita IMBOVICA: - Cenas ir tādās, kādas ir un viss tas, kas ir atkarīgs no uzņēmuma ir caurspīdīgs. Ir tikai divi jautājumi lūžņu cena un produkcijas noiets. No visām ražošanas izmaksām 80% ir lūžņi, 5% ir pārējās izejvielas, 15% pārstāde un no šiem 15% 50% ir energonesēji.
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Nopietns investors kā pirmo jautājumu uzdos, kur ir rozete, kur pieslēgt ražošanu? Ja nav, „pacels cepuri” un prom būs. Tas nozīmē, ka “Sadales tīkli” bija jānodrošina līnija. Tīkli mūsu reģionā ir vāji. Apakšstacijas izbūvēšana atrisināja tikai 50% problēmas, jo sprieguma svārstību dēļ mirgoja lampas. Tādēļ AS „Liepājas metalurgs” bija spiests uzbūvēt kondensatoru, kas izmaksāja lielu naudu. Neesam pret to, lai attīstās zaļā enerģija. Uzņēmums ar grūtībām ir veicis modernizāciju, bet tajā pašā laikā uzņēmumam jāsubsidē citus. Ļaujiet tikt galā ar modernizāciju un tad jautājiet, vai esam gatavi subsidēt Rīgas TEC. Mums nav tādas naudas. Latvijā OIK ir visaugstākā. Citās valstīs OIK – Lielbritānijā 0,1, Nīderlandē 1,3, bet Latvijā līdz 1.aprilīm bija Ls 12,3, šodien gandrīz jau Ls 19. Vai tas ir normāli? Kaut esam patrioti, šī daļa nedrīkst augt tik strauji, jo neviens to nevar „pavilkt”. Vairākās valstīs metalurģijas uzņēmumi par 80% līdz 90% ir atbrīvoti no OIK. Slovākijā metalurgi atbrīvoti no OIK maksas pilnībā – tur tika piešķirtas 15 miljonu eiro subsīdijas, lai segtu OIK. Tādēļ gribētu ierosināt, lai vismaz gadu pēc modernizācijas uzņēmums tiktu atbrīvots no OIK. Galvenais ir ārējais faktors, nevaram to ietekmēt. Ja uzlabotos tirgus situācija, uzņēmums nebūtu spiests staigāt pa kabinetiem un ubagot.
RUNĀ Naums VOROBEIČIKS: - Paldies, ka atnācāt un informāciju varam no Jums uzzināt. Kā jums šķiet, varbūt nepieciešams veidot Domes komisiju, kura varētu palīdzēt risināt problēmas uzņēmumā? Zinām, ka kopā ar pilsētas mēru darāt visu, bet tas nelīdz. Varbūt par vēlu šādai komisijai?
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Paldies par palīdzību. Tikai atbalstīsim, esam atklāti un caurspīdīgi, esam gatavi runāt, uzklausīt, lai uzņēmumu glābtu. Šodien runājam tikai par vienu – 2300 darba vietas, aiz kurām ir dzīvi cilvēki un tas ir galvenais. Esam šeit dzimuši, praktiski visu dzīvi esam atdevuši rūpnīcai. Uzņēmuma vēsture ir ļoti raiba. Šobrīd ir šāds mirklis. Ja tirgus situācija uzlabotos, tad mēs nestaigātu pa kabinetiem ubagot. Ja runājam, kas notiek ārpus Latvijas, tie apgalvojumi televīzijā, samontētie sižeti par PVN Polijā – tas ir absurds, ka pa EUR 500 nopērk, par EUR 440 pārdod un vēl ir peļņa, tas ir absurds. Pat skolniekam zināms, ka PVN nav jāmaksā realizējot produkciju Eiropas Savienībā un arī trešajās valstīs. Mēs reizi nedēļā it sevišķi no Polijas, saņemam caur Policiju pieprasījumus sniegt ziņas par dažādām firmām, kuras bijušas kā produkcijas pircēji. Pirms produkciju pārdodam, visu pārbaudām un arī banka pārbauda attiecīgo informāciju. Ir acīmredzams, ka ir samontēts! Ko mums uz katra stūra stāvēt un attaisnoties! Mēs esam ražotāji!
RUNĀ Ivars KESENFELDS: - Paldies, ka atnācāt un daudzmaz pastāstījāt. Neatbalstu N.Vorobeičika ierosinājumu. Domei nepieder kapitāldaļas AS „Liepājas metalurgs”. Tā ir uzņēmuma iekšējās problēmas, kur var būt arī komercnoslēpumi, kas ir normāli. Manuprāt, mums nekādas komisijas nevajag organizēt. Ceru, ka uzņēmums tiks laukā no šīs krīzes.
Mani un citus deputātus, piemērām J.Vilnīti, satrauc komunikācijas trūkums ar pilsētas mēru, kurš ar Jums uztur ciešus kontaktus. Viņam par to „cepuri nost”! Kad mēs cenšamies ar viņu tikties, baidās runāt, jo varbūt baidās ko izpaust. Liepājas pašvaldības deputātiem ir svarīgi zināt ne tik daudz par ražošanu, tā ir Jūsu lieta, bet zināt situāciju attiecībā uz darbiniekiem, lai varam prognozēt cik liela būtu to atlaišana. Uzskatu, ka U.Seskam, kā Finanšu komitejas priekšsēdētājam vajadzētu rosināt mainīt pašvaldības 2013.gada budžetu, lai veidotu sociālo drošības spilvenu. Kā saka B.Imbocica, ne Jūs, ne mēs zinām, kas notiks rīt. Manuprāt, Domei būtu jāizvērtē 2013.gada budžets, jāpārskata, ko varētu apturēt uz kādu laiku.
RUNĀ Valērijs TERNETJEVS: - Ja AS „Liepājas metalurgs” nav pilnīga skaidrība, tad Domei situācija ir vēl neskaidrāka. Pieļaujam, ka aprīlī būs kaut kāda skaidrība par attiecīgiem valdības lēmumiem un iespējamajiem investoriem. Kad informācija būs apkopota, tad ziņosim Domei, tad būs vieglāk pieņemt kādu lēmumu. Par sporta objektiem – šajā jomā process vismaz tuvākā pusgada laikā nav atgriezenisks, to nepieciešams risināt. Aprīlis ir „sarkanā līnija” un mēs tai gatavojamies.
2013.gada 15.martā beidzās AS „Liepājas metalurgs” audits, vēlējāmies uzzināt rezultātus, bet tos nevarot paziņot. Pēc kāda laika Finanšu ministrija publiski paziņoja, ka nekas slikts nav konstatēts. Prasījām auditoriem šos rezultātus, lai varam labot kļūdas, ja tādas ir. 18.martā notika tikšanās pie Finanšu ministra, kurā piedalījās arī Ekonomikas ministrs. Iesniedzām plānu 2 ministriem apspriešanai, koriģēšanai un saskaņošanai. Lūdzām izveidot darba grupu par šo plānu. Reakcija nav nekāda, nav arī atbildes.
Masu mēdijos pēc 2 dienām, pēc 18.marta, izskanēja ziņas, ka uzņēmums pieprasa 50 vai 60 miljonus latu, bet mēs nepieprasījām, mēs iesniedzām dokumentus izskatīšanai un apspriešanai!
RUNĀ Silva GOLDE: - Vēlos pateikt lielu paldies par AS „Liepājas metalurgs” ieguldījumu sporta nozarē. Tā šobrīd uztur 40 futbola un 17 hokeja komandas. Tas ir liels finansējums, par to liels paldies. Ir izveidots laba, precīza piramīda, lai bērniem un jauniešiem būtu kur tiekties. Mēs to novērtējam, arī infrastruktūra ir sakārtota – 4 sporta laukumi. Ir zināms, ka stadions „Daugava” ir otrais labākais aiz „Skonto” stadiona. Lai kā arī sporta jautājums risināsies, novēlu uzņēmumam veiksmi.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Vēlos arī no savas puses pateikt paldies AS „Liepājas metalurgs” komandai par informācijas sniegšanu. Domāju, ka visiem jādomā kā AS „Liepājas metalurgs” dabūt ārā no šīs krīzes.
Aicinu Pilsētas attīstības komitejas deputātus balsot par sagatavoto lēmuma projektu, kurš paredz pieņemt zināšanai sniegto informāciju.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Pieņemt lēmumu Nr.9 „Par AS „Liepājas metalurgs”.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ierosinu Pilsētas attīstības komitejas sēdes darba kārtībā izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 11.05.
 
2.#
Par Liepājas pilsētas pludmales mazo arhitektūras formu pagaidu risinājumiem
ZIŅO Indulis KALNS: - Vēlos informēt, ka sadarbībā ar Latvijas ražotājiem un dizaineriem ir sagatavoti mazo arhitektūras formu paraugi Liepājas pilsētas pludmalei, kuri kā pagaidu risinājums varētu nomainīt esošās sausās tualetes, pārģērbšanās kabīnes un soliņus.
Esošo sauso tualešu nomaiņai tiek piedāvāts sadarbībā ar LSEZ SIA „SCAN PLAST LATVIA” izstrādātais pārvietojams sauso tualešu paraugs. Tas sastāv no divām daļām: tualetes kabīnes un pamatnes plāksnes. Tualetes kabīnes konstrukciju paredzēts izgatavot no stiklaplasta, jeb GPR materiāla (stikla šķiedras armēta poliestera) konstrukcijas. Materiāls ir agresīvas vides noturīgs, hermētisks, mitruma necaurlaidīgs un viegli kopjams. Tualetes kabīnes ārējā apdare standarta risinājumā ir paredzēta baltā krāsā, bet tā kā ir paredzama grafiti smērējumu vizuālā ietekme, tad apdarei tiks paredzēts viegli nomaināms apdares dizains izmantojot līmplēvi ar grafisku attēlu. Apdares grafisko attēlu ir iespējams izgatavot katru gadu savādāku, lai kaut nedaudz mainītu pludmales ikgadējo izskatu. 2013.gada sezonai tiek piedāvāts „strīpainis” grafiskais attēls (baltu un zilu horizontālu svītru izkārtojums). Pamatnes plāksni paredzēts izgatavot no dzelzsbetona. Tualetes kabīnes cena ir Ls 795 (bez PVN), cenā nav iekļauta pamata plāksnes izgatavošana. 2013.gada pludmales sezonas sākumā paredzēts uzstādīt 8-10 šādas tualetes kabīnes.
Esošo pārģērbšanās kabīņu nomaiņai tiek piedāvāts sadarbībā ar LSEZ SIA „SCAN PLAST LATVIA” vēl izstrādes stadijā esošs paraugs. Tas sastāvēs no divām daļām: pārģērbšanās kabīnes un nesošās konstrukcijas. Kabīnes konstrukciju paredzēts izgatavot no stiklaplasta, jeb GPR materiāla konstrukcijas. Nesošā konstrukcija no cinkota krāsota tērauda. Pārģērbšanās kabīnes izgatavošanas izmaksas precizējamas pēc kabīnes dizaina saskaņošanas Būvvaldē.
Esošo soliņu nomaiņai tiek piedāvāts sadarbībā ar dizaineru Kasparu ENDOLU (SIA „Design Vulgaris”) vēl izstrādes stadijā esošs paraugs. Soliņa nesošā konstrukcija izgatavota no cinkota tērauda un krāsota ar pulvera krāsu. Soliņa sēdvieta, atzveltne un kāju balsti paredzēti no virpotiem egles koka elementiem, kas impregnēti augstspiediena kamerā un pārklāti ar dekoratīvo aizsargklājumu Pinja Pro vai Pinja Flex. Soliņa cena ir Ls 360 (bez PVN).
Šī gada budžetā ir paredzēts finansējums tualešu uzstādīšanai. SIA „Komunālā pārvalde” jau izsludinājusi iepirkumu par tualešu iegādi.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Pieņemt lēmumu Nr.10 „Par Liepājas pilsētas pludmales mazo arhitektūras formu pagaidu risinājumiem”.
 
3.#
Par darba uzdevuma apstiprināšanu
ZIŅO Indulis KALNS: - Lai veicinātu plānveidīgu un vienotu dizaina telpisko risinājumu Liepājas pludmalē, nepieciešams organizēt Liepājas pludmales tematiskā plānojuma izstrādi, paredzot tam secīgu tehnisko projektu izstrādi un to īstenošanu. Lai uzsāktu plānojuma izstrādi nepieciešams apstiprināt darba uzdevumu, tādēļ sagatavots lēmuma projekts „Par darba uzdevuma apstiprināšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par darba uzdevuma apstiprināšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Par lēmuma projektu Liepājas pilsētas Domes sēdē ziņošu es.
 
4.#
Par atsevišķu Liepājas pilsētas Domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Sagatavotais lēmuma projekts „Par atsevišķu Liepājas pilsētas Domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” paredz atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas Domes 2012.gada 27.septembra lēmumu Nr.270 „Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu” un 2013.gada 21.februāra lēmumu Nr.32 „Par nekustamā īpašuma nosacīto cenu”, kuri saistīti ar īpašumu Slimnīcas ielā 15-30.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par atsevišķu Liepājas pilsētas Domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un iesniegt to izskatīšanai pastāvīgās FINANŠU KOMITEJAS 2013.gada 11.aprīļa sēdē.
 
5.#
Par pašvaldības atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Liepājas pilsētas pašvaldība ar Liepājas pilsētas Domes 2010.gada 28.oktobra lēmumu Nr.445 „Par pilnvarojumu” ir pilnvarojusi Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieku (nekustamā īpašuma jautājumos) Mārtiņu Tīdenu Liepājas pilsētas pašvaldības vārdā parakstīt izziņu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldībai atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams likumā noteikto pašvaldības funkciju pildīšanai.
Saskaņā ar Liepājas pilsētas Domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2010.gada 21.oktobra lēmumu (sēdes protokols Nr.11), izpilddirektora vietniekam M.Tīdenam jāsniedz informācija par izskatītajiem pirkuma – pārdevuma līgumiem attiecībā uz pirmpirkuma tiesība neizmantošanu.
Liepājas pilsētas pašvaldībā, laika posmā no 2013.gada no 6.februāra līdz 4.aprīlim reģistrēti šādi nekustamā īpašumu pirkuma –pārdevuma līgumi:
- Stārķu ielā 37, Liepājā, sastāvoša no zemesgabala 196 kv.m kopplatībā, par pirkuma līgumā uzrādīto pirkuma maksu Ls 1500;
- Krišjāņa Valdemāra iela 3, Liepājā, sastāvoša no zemesgabala 869 kv.m kopplatībā un uz tā atrodošām divām ēkām, par pirkuma līgumā uzrādīto pirkuma maksu Ls 150400,06,
- Ganību iela 153, Liepājā, sastāvoša no zemesgabala 603 kv.m kopplatībā un uz tā atrodošos dzīvojamo ēku un palīceltnes, par pirkuma līgumā uzrādīto pirkuma maksu Ls 59000,
- Graudu iela 23, Liepājā, sastāvoša no zemesgabala 1740 kv.m kopplatībā un uz tā atrodošos dzīvojamo māju un saimniecības ēku, par pirkuma līgumā uzrādīto pirkuma maksu Ls 196785,12,
- Uliha iela 118, Liepājā (kadastra Nr.1700 040 0016), sastāvoša no zemesgabala 620 kv.m kopplatībā un uz tā atrodošos dzīvojamo māju divas saimniecības ēkas, par pirkuma līgumā uzrādīto pirkuma maksu Ls 16725,90.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Pieņemt lēmumu Nr.11 „Par pašvaldības atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības”.
 
6.#
Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Sagatavotais lēmuma projekts „Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu” paredz atļaut uzsākt Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma, dzīvokļa Nr.38 Vērgales ielā 4, Liepājā, atsavināšanu, nosakot atsavināšanas veidu - pārdošana par brīvu cenu atsavināšanas ierosinājuma iesniedzējam - dzīvokļa īrniekam.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu” un iesniegt to izskatīšanai pastāvīgās FINANŠU KOMITEJAS 2013.gada 11.aprīļa sēdē.
 
7.#
Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Sagatavotais lēmuma projekts „Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu” paredz atļaut uzsākt Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma - dzīvokļa Nr.4 Peldu ielā 37, Liepājā - atsavināšanu, nosakot atsavināšanas veidu - pārdošana par brīvu cenu atsavināšanas ierosinājuma iesniedzējam – dzīvokļa īrniekam.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - 1,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu” un iesniegt to izskatīšanai pastāvīgās FINANŠU KOMITEJAS 2013.gada 11.aprīļa sēdē.
 
8.#
Par zemesgabala Cukura ielā 26A iznomāšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu tiesības garāžu īpašnieku biedrībai „Sedans” noslēgt zemes nomas līgumus par zemesgabala Cukura ielā 26A nomu tās biedru īpašumā esošo ēku (būvju) uzturēšanai un apsaimniekošanai, no lēmuma pieņemšanas dienas uz 5 (pieciem) gadiem, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabala Cukura ielā 26A iznomāšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabala Cukura ielā 26A iznomāšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Ivaru Kesenfeldu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
9.#
Par zemesgabala Spīdolas ielā 49 daļas un zemesgabala Jaunprojektētā ielā daļas iznomāšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu biedrībai „Tosmares dārzi” tiesības noslēgt īstermiņa zemes nomas līgumu par zemesgabala Spīdolas ielā 49, daļu un Jaunprojektētās ielas, daļu nomu dārzkopības biedrības darbībai un mazdārziņu ierīkošanai, uz laiku līdz Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā paredzētās apbūves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā uz 3 gadiem, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabalu Spīdolas ielā 49 un Jaunprojektētā ielā, daļu iznomāšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabalu Spīdolas ielā 49 un Jaunprojektētā ielā, daļu iznomāšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Ivaru Kesenfeldu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
10.#
Par zemesgabala Lībiešu ielā 2/6 daļas iznomāšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu I/K „BB VeikParks” tiesības noslēgt zemes nomas līgumu par zemesgabala Lībiešu ielā 2/6, daļas 500 kv.m platībā, nomu lineārās sistēmas kabeļa veikparka, pludmales kafejnīcas un inventāra paviljona uzstādīšanai, atpūtas zonas ierīkošanai uz 10 (desmit) gadiem, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabala Lībiešu ielā 2/6 daļas iznomāšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Vēlos piebilst, ka šobrīd jautājums par elektroapgādes nodrošināšanu Beberliņiem ir atrisināts uzstādot šajā vietā ģeneratoru.
RUNĀ Santa VĒVERE: - Vēlos atgādināt, ka šis nebūs izbraukumu pasākums, bet gan to varēs izmantot ilgstošu laiku. Elektrības ģeneratora lietošana izmaksā Ls 2400 mēnesī, papildus izmaksas ģeneratora apkalpošanai ir vidēji Ls 25, kā arī katru otru mēnesi nepieciešami specifiski darbi.
Vēlos lūgt, ja ir iespējam vēlreiz pārrunāt elektroapgādes pieslēguma nodrošināšanu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Elektroapgādes pieslēguma izmaksas ir Ls 35000 pluss PVN. Ja šī iecere labi iekļausies pilsētā un tā tiks aktīvi izmantota, tad aicināšu nākoša gadā budžetā iekļaut nepieciešamo finansējumu.
RUNĀ Santa VĒVERE: - Esmu konsultējusies ar speciālistiem par pagaidu pieslēguma izveidošanu. Kad saņemšu konkrētāku informāciju, tad informēšu par to.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Aicinu kopā ar Izpilddirekciju pārrunāt jautājumu par elektroapgādes nodrošināšanas iespējamību budžeta ietvaros.
Aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 5 balsīm par, pret - nav, atturas - 1, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabala Lībiešu ielā 2/6 daļas iznomāšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
11.#
Par zemesgabala Ziemupes ielā 10A iznomāšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu SIA „Hanters” tiesības noslēgt zemes nomas līgumu par zemesgabala – starpgabala Ziemupes ielā 10A (atdalīts no zemesgabala Ziemupes ielā 10) nomu ražošanas uzņēmuma uzturēšanai un apsaimniekošanai uz 3 gadiem, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabala Ziemupes ielā 10A iznomāšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabala Ziemupes ielā 10A iznomāšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
12.#
Par zemesgabala Oskara Kalpaka ielas daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu A/S „Preses apvienība” tiesības pagarināt zemesgabala O.Kalpaka ielā, blakus nekustamajam īpašumam O.Kalpaka ielā 66, daļas 15 kv.m platībā zemes nomas līguma termiņu uz 3 gadiem esošā preses kioska apsaimniekošanai un uzturēšanai, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabala Oskara Kalpaka ielā daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabala Oskara Kalpaka ielā daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
13.#
Par zemesgabala Mirdzas Ķempes ielas daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Lai nodrošinātu A/S „Preses apvienība” tiesības pagarināt zemesgabala M.Ķempes ielā, blakus nekustamajam īpašumam M.Ķempes ielā 5, daļas 15 kv.m platībā zemes nomas līguma termiņu uz 3 gadiem esošā preses kioska apsaimniekošanai un uzturēšanai, sagatavots lēmuma projekts „Par zemesgabala Mirdzas Ķempes ielā daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu”.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par zemesgabala Mirdzas Ķempes ielā daļas nomas līguma termiņa pagarināšanu” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
14.#
Par lietošanas tiesību aprobežojumiem
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Liepājas enerģija”, pamatojoties uz Enerģētikas likumu un Aizsargjoslas likumu, piedāvā noteikt lietošanas tiesību aprobežojumus zemesgabala Tirgus ielā 12, daļai aptuveni 180 kv.m platībā (platības tiks precizētas pēc projekta apstiprināšanas), jaunas siltumtrases izbūvei un pēc pašvaldības piekrišanas slēgt līgumu par minētā lietošanas tiesību aprobežojumu jaunas siltumtrases izbūvei, ekspluatācijai, rekonstrukcijai un attīstībai.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu „Par lietošanas tiesību aprobežojumiem”.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par lietošanas tiesību aprobežojumiem” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
15.#
Par lietošanas tiesību aprobežojumiem
ZIŅO Aivars MILNIŅŠ: - Akciju sabiedrība „Sadales tīkls”, pamatojoties uz Enerģētikas likumu un Aizsargjoslas likumu, piedāvā noteikt lietošanas tiesību aprobežojumus zemesgabalam Nākotnes ielā 11A, daļai aptuveni 80 kv.m platībā, esošā konteinera tipa transformatora apakšstacijas Nr.TP-1494 ekspluatācijai, rekonstrukcijai un attīstībai.
Lūdzu izskatīt sagatavoto lēmuma projektu „Par lietošanas tiesību ierobežojumiem”.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Akceptēt sagatavoto lēmuma projektu „Par lietošanas tiesību ierobežojumiem” un iesniegt to izskatīšanai LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2013.gada 18.aprīļa sēdē.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Lūdzu deputātu Sergeju Dikterjovu par lēmuma projektu ziņot Liepājas pilsētas Domes sēdē.
 
16.#
Par notikušo INTERCONTINENTAL RALLY CHALLENGE posmu Kurzemē
ZIŅO Gunārs ANSIŅŠ: - Aicinu Biedrības „RA Motosport” pārstāvi informēt klātesošos par notikušā INTERCONTINENTAL RALLY CHALLENGE posma Kurzemē, rezultātiem.
RUNĀ Raimonds STROKŠS: - Biju pie Jums pirms gada ar šī pasākuma projektu. Tagad nāku ar rezultātiem.
Vēlos Liepājas pilsētas Domei pasniegt kausu, kāds tika pasniegts sportistiem. Vēlos iesniegt arī apjomīgu pasākuma atskaiti par visu, kas izdarīts. Ir arī DVD disks ar pilnīgu informāciju par visu, šo disku pašvaldība var izmantot savām vajadzībām. Ir arī televīzijas kanāla „Eirosport” disks, ko sūta visiem partneriem.
Organizējot šo pasākumu, mums tika pievērsta milzīga uzmanība. Iesaistījām visus Latvijā pieejamo resursus, kas saistīti ar ralliju. Pasākuma novērotāji bija apmierināti. Vēlējos uzslavēt sadarbību ar SIA „Liepājas Olimpiskais centrs”, arī starptautiskie novērotāji atzīmēja, ka tas bija vislabākais, ko viņi ir redzējuši. Bija izgreznota pilsēta, vislabākās atsauksmes no ārzemniekiem. Atklāšanas pasākums Promenādē – tas visiem patika.
Pasākuma organizēšanā piedalījās 32 brīvprātīgie. Viesnīcu noslogojums – pēc statistikas datiem ir 1783 cilvēki trīs dienās, un tas veido līdz Ls 300000 lielu pieplūdumu. Degvielas uzpildes staciju „NESTE” apgrozījums pieauga par 57%. Pasākumu apmeklēja 149 mēdiju pārstāvji no 12 valstīm. Raidlaiki – 13 stundas 29 minūtes 50 sekundes. Radio – 6 stundas 43minūtes 10 sekundes. Publikācijas – 174.
Televīzijas kanālā „Eirosport” vairāk kā 5 stundas un 5 miljonu auditorija.
Piedalījās sportisti no 17 valstīm. Skatītāji bija arī no Lielbritānijas, Turcijas, Portugāles, Azoru salām u.c.
Liepājas reklāmas „rullītis” tika rādīts 5 reizes pa 30 sekundēm 4,5 miljoniem cilvēku.
Pats galvenais, ka tikām novērtēti no visām pusēm, ir oficiāla vēstule un organizatori vēlētos strādāt ar mums ilgtermiņā, vismaz 3 gadu periodā. Ja pagājušā gadā bija sevi jāpierāda, tad tagad tiek teikts, ka grib strādāt ar mums. Nākamajā gadā tiks samazināts sacensību skaits, bet Kurzemes posms būs, ja mēs to vēlēsimies.
Šis pasākums varēja notikt, pateicoties mūsu labajai sadarbībai. Liels paldies jums par uzticēšanos.
RUNĀ Ivars KESENFELDS: - Cik lielu finansējumu piešķīra Ventspils pilsētas dome?
RUNĀ Raimonds STROKŠS: - Finansējums bija tikpat liels kā Liepājas pilsētas domes piešķirtais.
RUNĀ Gunārs ANSIŅŠ: - Ja jautājumu vairāk nav, aicinu balsot par sagatavoto lēmuma projektu.
KOMITEJA, balsojot ar 6 balsīm par, pret - nav, atturas - nav, nebalso - nav,     
NOLEMJ: Pieņemt lēmumu Nr.12 „Par notikušo INTERCONTINENTAL RALLY CHALLENGE posmu Kurzemē”.
 
Sēde slēgta 2013.gada 11.aprīlī pulksten 11.38.
KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS Gunārs ANSIŅŠ
KOMITEJAS LOCEKLIS Sergejs DIKTERJOVS
KOMITEJAS LOCEKLIS Ivars KESENFELDS
KOMITEJAS LOCEKLE Irēna OPŠTEINE
KOMITEJAS LOCEKLIS Uldis SESKS
KOMITEJAS LOCEKLIS Jānis VILNĪTIS
 
Protokolēja Gita LUKATE