Aizvadītajā domes sēdē opozīcija – Reformu partijas deputāti – atsevišķos jautājumos vienoti balsoja „pret”, taču budžeta grozījumus atbalstīja.

Kā opozīcija jūtas domē? Vai spējat ietekmēt lēmumus?
Es teiktu tā – pirmkārt, kā komanda esam kļuvusi tikai stiprāka. No agresīvā, pārmetumiem pilnā sākuma esam aizgājuši uz daudz mierīgāku ritmu.

Tajā pašā laikā četri mūsu nepieredzējušie deputāti ir krājuši pieredzi, un neviens nav izšķobījies vai sācis šaubīties.

Kā izdodas saglabāt šādu vienotību?
Domāju, ja viņi redzētu, ka mani vārdi nesaskan ar darbiem, tas būtu labs iemesls, lai teiktu – pag, pag, tu mums teici vienu, bet dzīvē viss ir savādāk... Tas ļautu mūsu vienotību sašķobīt, un beigās balsošanā būtu „rosols” – viens balsotu „par”, cits „pret”.

Tātad, viens – esam diezgan vienoti, otrs – diezgan daudzos balsojumos mums pat izdodas „izšaubīt” kādu no pozīcijas. Balsojums pēdējā domes sēdē par Rožu galeriju, kad viens no opozīcijas deputātiem atturējās, nav pirmais gadījums, arī iepriekš ir bijuši balsojumi, kuros kāds pozīcijā atturas. Tas nozīmē, kādam sirdsapziņa sāk strādāt.

Runājot par „mierīgāku ritmu”, – ko īsti tas nozīmē?
Mūsu mierīgums vairāk ir ārējs, nevienam no mums laikam īsti nav raksturīga kašķēšanās vai bļaustīšanās. No otras puses, visi pieci esam principiāli un, kas ir svarīgi, – neatkarīgi no domes pasūtījumiem.

Šajā laikā ir bijuši daudzi šaubīgi lēmumi, kaut vai tā pati Leldes Vīksnas atstādīšana, un ne vienmēr jaunie deputāti, kā Ceirulis, Vitkovskis to saprot. Protams, viņi ir disciplinēti, kā armijā – partija saka, un viņi ceļ roku, bet priecīgi nav.

Jūs visi pieci esat uzņēmēji, atšķirībā no daudziem pozīcijas deputātiem. Droši vien arī tas ietekmē jūsu lēmumus?
Visi Liepājas partijas pārstāvji domē ir ierēdņi! Un tie, kuri gadiem strādājuši ierēdņa amatā, nekam citam nav gatavi, neko citu viņi arī neprot. Līdz ar to viņiem ir jāsaprot viņu vieta. Ne Gunāram Ansiņam, ne Vilnim Vitkovskim, nav citas pieredzes, kā vien šauri ierēdnieciskā. Guntaram Krieviņam vai Uldim Seskam tomēr apvārsnis ir plašāks, abi nāk no uzņēmējdarbības. Pārējiem ierasts braukt pa vienām un tām pašām sliedēm, ja tās noņem un priekšā ir pļava, viņi apjūk un nezina, ko tālāk darīt.

Tā nav tikai Liepājas partijas problēma, faktiski tā ir visu partiju problēma. Esmu pabijis politikā, un varu to apgalvot – visi sūdzas par kadru trūkumu, nav pat ko likt ministru amatos!

Atgriežoties pie domes lēmumiem, – vai opozīcijai izdevies sasniegt kādu no saviem mērķiem?
Pilsētas budžeta rāmi apstiprināja pērn, šajā domes sēdē ar grozījumiem to papildināja. Viens no mūsu panākumiem ir, ka ar šiem grozījumiem līdz 57 000 eiro palielināja finansējumu mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Attīstības pārvaldes vadītājs teica, ka šajā summā ir gan finansējums konkursam mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, gan atbalsts Kurzemes Biznesa inkubatoram un arī Beberliņu labiekārtošanai.
Budžeta komisijā mēs vienojāmies, ka Beberliņiem būs atsevišķs finansējums, lūk, kur tas ir – 63,9 tūkstoši eiro, kas dalās divās daļās – 50 000 eiro tā sauktajam „Meža kaķim” un 13,9 tūkstoši – kanalizācijas un ūdensvada izbūvei, ar ko paredzēts sākt labiekārtošanu.

Ja Beberliņiem kaut kas tiks ņemts no finansējumu mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam paredzētā finansējuma, nu, tad Liepājas partijai darbi nesakrīt ar vārdiem.

Esam jau tikuši apmānīti – pērn, veidojot 2014.gada budžetu, viens no mūsu vēlmju saraksta punktiem bija palielināt izdevumus pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem domāto mācību līdzekļu, spēļu, matraču utt. iegādei, nosakot, ka summa gadā vienam bērnam nedrīkst būt mazāka par 10 eiro, ko pozīcija solīja ņemt vērā, taču, kad domes sēdē jau bija nobalsots, sapratām, ka kaut kas nav riktīgi. Faktiski mūs apmānīja.

Tagad grozījumos tomēr dabūjām šo prasību iekšā, un ir pielikti 10 148 eiro mīkstā inventāra iegādei pirmsskolas iestādēm.

Finansējums Beberliņiem bija mana prasība, vēl tad, kad biju vienīgais Reformu partijas deputāts un strādāju koalīcijā.

Iestājāmies arī par 136 000 atbalstu kultūras pasākumiem. Godīgi sakot, to darījām ar dalītām jūtām un tikai aiz cieņas pret bijušo Kultūras pārvaldes vadītāju Leldi Vīksnu, kura to lūdza. Mēs visi pieci uzskatām, ka kultūrai trūkst menedžera, un arī Vilnis Vitkovskis vismaz tuvākā pusgada laikā par tādu nekļūs. Bet, kamēr nav vadītāja, kurš aizstāv idejas, ir grūti kaut ko atbalstīt.

Mūsu priekšlikums jau ilgus gadus ir sakārtot Bērnu nama sporta laukumu – palūdzām, ja citādi nevar, vismaz aizsūtīt buldozeru un nolīdzināt laukumu, lai bērni var futbolu spēlēt. Beidzot vismaz kaut kāda nauda tam iedota. Jau tad, kad apsprieda 2013.gada budžetu, es pieprasīju finansējumu izglītības iestāžu kapitālajam remontam. Ar Silvas Goldes atbalstu tas arī izdevās, un vēsturiski tas jau otro gadu ir saglabāts, šoreiz piešķirot 285 000 eiro, kas nav maza summa, salīdzinot ar to, kas bija agrāk.

Tāpat mūsu priekšlikums bija, ka jāatjauno slodzes izglītības iestāžu māsiņām un tehniskajiem darbiniekiem, tāpat piemaksas par darbinieku aizvietošanu rosinājām palielināt no 20% uz 30%. Tas mums izdevās.

Varbūt tas nav daudz, ko esam panākuši, bet atbalstāmas, manuprāt, bija arī daudzas no tām idejām, kas nāk no izpilddirekcijas profesionāļiem domē. Par veiksmīgu var uzskatīt Metalurga sporta kluba īpašumu iegādi par 245 000 eiro. Tā ir fantastiski zema cena, salīdzinot ar pirmajām tāmēm, ko redzēju vēl būdams koalīcijā – tās bija ap diviem miljoniem latu.

Tāpēc mēs balsojām par budžeta grozījumiem, lai arī tajos ir pozīcijas, kuras neatbalstām, kā Garnizona kapsētas rekonstrukcija (245,9 tūkst.eiro) un Jūrmalas parka rotaļlaukuma daļas labiekārtošana (160 000 eiro), kam atvēlētais finansējums ir neadekvāti liels.

Kas nav izdevies?
Turpināsim darbu pie koksa rūpnīcas projekta lietas – tur bijušas vairākas sabiedriskās apspriešanas ar negatīviem rezultātiem, kas ir ignorēti. Tāpat turpināsim virzīt mūsu priekšlikumus par „Liepājas autostāvvietām”.

Pusgada garumā esam veikuši aptauju, un mums ir apkopoti rezultāti, balstoties uz kuriem izteiksim savus priekšlikumus domes priekšsēdētājam.

Mums ir arī savs redzējums uz izstrādāto Liepājas attīstības vīziju, ar kuru nāksim klajā.