Liepājas domes sēdē šodien, 20. janvārī, deputāti apstiprināja Liepājas pašvaldības budžetu 2012. gadam. Šā gada kopbudžets plānots 85,4 miljonu latu apmērā.

Tas ir par 16,7 milj. latu vairāk, salīdzinot ar 2011. gada precizēto kopbudžetu, prezentējot deputātiem budžetu, uzsvēra izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka sastādot šo budžetu „pēc iespējas ņemti vērā visi izteiktie priekšlikumi”. Mērs īpaši uzsvēra, ka budžetā paredzēts līdzfinansējums visiem uzsāktajiem Eiropas Savienības projektiem, kā arī jauniem projektiem.

Deputāts Ivars Kesenfelds atzina, ka 2012. gada budžets „izskatās daudzsološs”, taču viņš par to nebalsos, jo domes vadība nav devusi viņam iespēju saņemt pieprasītās bankas kontu izdrukas par 2011. gadu, lai varētu redzēt, cik lietderīgi nauda tērēta līdz šim. Lai gan deputāts izteicis gatavību segt izdevumus par kontu izdrukām no savas deputāta algas, tā vietā viņam piedāvāts sēdēt pie datora Finanšu pārvaldes vadītāja kabinetā, un skatīties to, kas tiek rādīts. Kesenfelda prasību atbalstīja deputāts Stīns Lorenss, sacīdamas, ka viņš arī labāk gribētu „sēdēt savā ofisā, pīpēt un skatīties „papīrus””, nevis to darīt svešā kabinetā kāda uzraudzībā.

Lorenss iebilda pret budžeta projektu, jo tūrisma attīstībai paredzēto finansējumu – 83 tūkstoši latu – atzina par nepietiekamu, norādot, ka četrreiz mazākajai Siguldai tūrisma attīstībai atvēlēta tikpat liela summa kā Liepājai. Deputāts arī izsniedza kolēģiem un domes priekšsēdētājam apjomīgu paketi ar priekšlikumiem, kā uzlabot tūrisma piedāvājumu Liepājā.

Atzinīgi par budžeta projektu izteicās Saskaņas centra deputāts Naums Vorobeičiks, jo pirmo reizi frakcijas iesniegtie priekšlikumi esot par 80% ņemti vērā.

Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde lūdza palielināt kultūras pārvaldes budžetu par 18 000 latiem kultūras pasākumu finansēšanai, nosaucot pianisma festivālu, ”Liepājas vasaru”, ērģeļmūzikas festivālu, kuriem būtu vajadzīgs lielāks atbalsts. Finanšu pārvaldes vadītājs piekrita „riskēt”, un iekļaut lūgumu budžetā.

„Par” budžetu balsoja 12 deputāti, „pret” – Ivars Kesenfelds un Stīns Lorens, bet deputāte Elita Kosaka balsošanas brīdī telpu bija atstājusi.

Uzziņa
Pašvaldības kopbudžetā 52,5% no ieņēmumiem veido nodokļu ieņēmumi, nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi – 0,7%, saņemtie maksājumi no valsts budžeta – 29,7%, budžeta iestāžu ieņēmumi – 12,4%.

Pašvaldības pamatbudžets plānots 83 miljonu latu apmērā, tajā skaitā arī atlikums no pagājušā gada – 17,9 miljoni latu, aizdevumi ES projektu apgūšanai – 22,1 miljons latu. Salīdzinot ar pērnā gada precizēto pamatbudžetu, tas ir par 12 miljoniem latu vairāk.

Šogad par gandrīz 4,3 miljoniem latu pieauguši iestāžu ieņēmumi, jo no 1.janvāra maksu par braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā iekasē pašvaldības „Sabiedriskā transporta aģentūra”, norēķinoties ar pārvadātājiem.

Arī aizdevumi, kurus plānots izlietot ES projektu apguvē, šogad ir par 11,5 milj. latu lielāki.

Valsts mērķdotācijas pedagogu algām pagaidām gan saņemtas tikai par 8 mēnešiem.

Pašvaldības pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, t.i. 48,8% no pamatbudžeta ieņēmumiem jeb 88,6% no nodokļu ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi 2012. gadā plānoti Ls 23 698 025 apmērā, no kuriem lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 20 999 993, kas ir par 1,1 % vairāk nekā pērn.

Prognozējot nekustamā īpašuma nodokli 2012.gadam, ņemts vērā likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums zemei, kas nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk, kā par 25%.

Pamatbudžeta izdevumi plānoti 83 miljonu latu apmērā.

Nākamā gada prioritāte ir pilsētas ekonomiskā darbība (45 % no budžeta izdevumiem), turpinot vairāku vērienīgu ES projektu apguvi.

19,2 % paredzēti kredītu un procentu atmaksai, 15,1 % – izglītībai, 5,7 % sociālai aizsardzībai, 6,2 % kultūrai.
Lielākie realizējamie projekti 2012. gadā ir Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukcija (13,5 milj. Ls), Zirņu un Ganību ielu rekonstrukcija un pieslēguma Zemnieku ielai izbūve (8,9 milj. Ls),

Brīvības ielas rekonstrukcija (5,2 milj. Ls), Liepājas daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” būvniecības uzsākšana (2 milj. Ls), Kultūras iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana (Ls 983 093), uzņēmējdarbības pamatinfrastruktūras izveide Lazaretes ielā (Ls 1 034 815), izglītības iestāžu informatizācija (Ls 437 907).

Plānots uzsākt arī pilsētai nozīmīgu tranzītielu posmu rekonstrukciju Brīvības, Klaipēdas un Ganību ielās (1,3 milj. Ls), jaunas tramvaja līnijas izbūvi (1, 1. milj. Ls), Liepājas pilsētas parku, skvēru un zaļo zonu rekonstrukciju Čakstes laukumā un skvēriņā iepretim tirdzniecības namam „Kurzeme” (Ls 305 084).

Pašvaldība arī radusi iespēju finansēt vairākas papildus vajadzības. Izglītības jomā skolu iekštelpu kapitālajiem remontiem piešķirts 200 tūkst. latu, informatizācijas projektu ieviešanai izglītības iestādēs – Ls 121 000, 8. vidusskolas baseina ventilācijas sistēmas ierīkošanai – Ls 191 000. Šogad papildus samaksai par divām sagatavošanas stundām bērnudārzu pedagogiem, kuru ieviesa 2011. gadā, atjaunos arī kvalitātes piemaksas 7 līdz 15 % apmērā no darba algas. Piemaksas par kvalitāti saņems arī sporta skolu treneri.

Šogad pirmo reizi atvēlēts finansējums Ls 80 000 dzīvošanai nederīgo pašvaldības dzīvokļu remontam, kurus varēs piešķirt rindā gaidītājiem. Plānots ierīkot ielu apgaismojumu pilsētas iekškvartālos, par kuriem saņemts visvairāk iedzīvotāju sūdzību. Šogad sakārtos ietves un braucamo daļu pie bērnudārziem „Liepiņa” Bāriņu ielā un bērnudārza „Saulīte”. Pētera I namiņa tehniskā projekta izstrādei atvēlēts Ls 52 000. Brīvības ielas luksoforus plānots aprīkot ar sensoriem, lai autovadītājiem būtu ērtāka pārvietošanās, papildus finansējums Ls 300 000 apmērā piešķirts Komunālai pārvaldei, lai kompensētu iztrūkstošo finansējumu, kuru valsts samazinājusi autoceļu fondā ielu uzturēšanai.

Pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumus veido autoceļu fonda līdzekļi, vides fonds, ostas nodevas, ieņēmumi no dzīvojamo māju privatizācijas un līdzekļi konkrētu projektu realizācijai, ko veic budžeta iestādes un tas plānots Ls 2 548 317 apmērā.

Kredītu un procentu nomaksai 2012.gadā tiek plānoti Ls 15 956 861 jeb 11 % no visiem noformētajiem kredītiem.

20.janvāra sēdes ziņojumu par pašvaldības 2012.gada budžetu var izlasīt, uzklikšķinot uz zemāk esošo pielikumu.