Nav indikāciju, ka "KVV Liepājas metalurgs" grasītos ražošanu pārtraukt pilnībā, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidenta Laimdota Straujuma, raksta BNS.

Viņa norādīja, ka Ekonomikas ministrija gan strādā pie elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atlaides energointensīvajām kompānijām, gan sadarbībā ar Finanšu ministriju mekē citas iespējas, kā varētu sniegt atbalstu. Tiesa gan, tas noteikti nebūšot atbalsts vienam konkrētam uzņēmumam, bet gan lielajiem ražotājiem kopumā.

Pēc Straujumas teiktā, KVV darbību negatīvi ietekmē ne tikai elektroenerģijas izmaksas, bet arī situācija metalurģijas nozarē Eiropā.

Viņa gan atturējās no KVV vadības rīcības nosaukšanas par šantāžu, uzsverot, ka nekādu konkrētu finansiālu atbalstu no valsts kompānija nesaņems. "Uzņēmēji bieži nāk uz ministrijām un runā par labākiem biznesa nosacījumiem," teica Straujuma.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanās līgumā ar KVV valstij ir nodrošinājumi, lai tā gadījumā, ja KVV darbību aptur, nenonāktu zaudētājos. Indikāciju par šādiem KVV plāniem neesot.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja, ka ir spiests samazināt ražošanas jaudas un atlaist daļu darbinieku, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. "Diemžēl, esam spiesti pārskatīt savus optimistisko plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais OIK īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnām mēnesī," iepriekš sacīja kompānijas valdes loceklis Igors Kovaļenko.

KVV no darba varētu atlaist apmēram 15% strādājošo.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.

Pērn 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.

"Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu atzina 2013.gada 12.novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem.