Lai SIA "Liepājas RAS" varētu pretendēt uz ES Kohēzijas fonda atbalstu, Liepājas dome pieņēma lēmumu slēgt jaunu līgumu par atkritumu apglabāšanas pakalpojuma sniegšanu.

Ar domes lēmumu tiks noslēgs līgums un piešķirtas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam SIA "Liepājas RAS" tiesības pretendēt uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, galvojot "Liepājas RAS" aizņēmumu Valsts kasē līdz 1 000 000 eiro uz laiku līdz desmit gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Divu fāzu sausās anaerobās fermentācijas sistēmas izveide poligonā "Ķīvītes"" īstenošanai.

Līgums dos iespēju "Liepājas RAS" sagatavot projekta iesniegumu un pretendēt uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu. Realizējot projektu "Divu fāzu sausās anaerobās fermentācijas sistēmas izveide poligonā "Ķīvītes"", paredzēts pārstrādāt vismaz 16 000 tonnu bioloģiju saturošos atkritumus, kas iegūti veicot pirmapstrādi "Eko Kurzeme" atkritumu mehāniskās šķirošanas cehā un kuriem pievienoti dalīti vāktie bioloģiskie atkritumi. Līdz ar to tiks ievērotas Eiropas Padomes Direktīva par atkritumu poligoniem, kas, pēc SIA "Liepājas RAS" valdes locekļa Normunda Niedola sacītā pieprasa līdz 2020.gadam samazināt bioloģisko atkritumu apjomu līdz 35% no 1995.gada apjoma.

"Divu fāzu sausā anaerobās fermentācijas sistēma nozīme bioloģisko atkritumu pārstrādi – pūdēšanu – kontrolētā vidē speciālos angārveida tuneļos. Šāda pārstrāde procesu samazina līdz aptuveni diviem mēnešiem, savukārt atkritumu kalnā, kāds mums ir šobrīd, tas notiek 5 – 7 gadu laikā, dažkārt pat līdz 20 gadiem," irliepaja.lv pastāstīja Niedols.

Pēc divu fāzu sausā anaerobās fermentācijas sistēmas ieviešanas plānots iegūt biogāzi, ražot elektroenerģiju, pārstrādātos izžāvētos atkritumus izsijāt un izmantot uz vietas vai realizēt, šādi samazinot apglabājamo atkritumu apjomu līdz nepieciešamajam un lietderīgam minimumam.

Domes sēdē saistībā ar lēmumprojektu raisījās diskusija, ko rosināja opozīcijas deputāte Ludmila Rjazanova ("Saskaņa").

Pēc Rjazanovas sacītā, "Liepājas RAS" kopējie ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas un elektroenerģijas pārdošanas 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies. Arī 2017.gada sešos mēnešos ieņēmumi ir mazāki par ieņēmumiem 2016.gada 6pirmajos sešos mēnešiem – aptuveni par 240 000 eiro.

"Taču darba samaksa "Liepājas RAS" administrācijai nav samazinājusies ne 2016.gadā, ne 2017.gadā. Interesanta sakarība, ka, samazinoties ienākumiem no saimnieciskās darbības, darba samaksa administrācijai 2017.gada 6 mēnešos ir pieaugusi par apmēram 10 000 eiro. Skatoties uz valdes locekļa Normunda Niedola darba samaksu 2016.gadā – 51 498 eiro, redzams, ka tā ir lielāka nekā pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja atalgojums. Vai atbildība "Liepājas RAS" valdes loceklim ir lielākā par atbildību pilsētas priekšsēdētājā amatā?!" vaicāja Rjazanova.

Rjazanova: "Vai tā ir saimnieciska pieeja? Un pašvaldība, kurai uzņēmumā pieder 65,85% kapitāla daļas, būs galvotājs kredītam 1 000 000 eiro apmērā!"

"Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols skaidroja, ka: "šā gada ciparos nav iekļauts dabas resursu nodokli, tas bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas norādījums", un lūdza pieņemt lēmumu, lai uzņēmums varētu vērsties arī pie citām reģiona pašvaldībām, "jo "Liepājas RAS" apkalpo ne tikai bijušā Liepājas rajona novadus, bet arī Saldus, Brocēnu un Skrundas, lai realizētu šo reģiona iedzīvotājiem svarīgo projektu".

Atbildot uz deputāta Jāņa Vilnīša jautājumu, vai poligons gūst ienākumus ne tikai no atkritumu uzglabāšanas, Niedols skaidroja, ka poligonā "Ķīvītes" esošā tehnoloģija ļaujot arī iegūt biogāzi, no kuras "Liepājas RAS" ražo elektroenerģiju, kas "ir ļoti būtiska, apmēram viena trešā daļa no mūsu ieņēmumiem", kā arī siltumu. Siltumu gan uzņēmums ražo tikai pašu vajadzībām. Niedols: "Neesam atraduši nevienu sadarbības partneri, kurš būtu ieinteresēts mūsu siltuma pirkšanā. Diemžēl, lai apkurinātu Grobiņu, tik tālu nevar aizvilkt siltumtrasi... Siltums vēl ir atklāta tēma – mēs rīkojam konkursus, reklamējam, aicinām, bet tāda īsta rezultāta nav. Plus mēs sadalām frakcijās cietos atkritumus, arī riepas izmantojam – kā filtrējošu elementu ceļu būvē. Realizējam dalītos atkritumus – gan stiklu, gan plastmasu, gan koku, gan metālu. Tās ir tās pozīcijas, kuras mums dod papildu ieņēmumus, kaut gan uz kopējā fona tā ir salīdzinoši neliela daļa".

Rjazanovai otrreiz sēdes vadītājs Uldis Sesks vairs vārdu dot negribēja, aicinot "pieturēties" pie sēdes darba kārtības un konkrētā izskatāmā lēmuma projekta, piedāvājot savus jautājumus iesniegt "atsevišķi".

Ar 11 balsīm "par" un četrām "pret" lēmums tika pieņemts.