Intervijā laikrakstā "Diena" pilsētas mērs Uldis Sesks atzīst, ka Krīzes un šīs modernizācijas dēļ Liepāja nav starp bagātākajām pašvaldībām.

Liepājas pašvaldības vadību visvairāk uztrauc krīze Eiropā. Liepājas mērs Uldis Sesks uzsver, ka Liepāja ir izteikta rūpniecības pilsēta, kur 42% veido rūpniecības sektors. Pēc Seska teiktā, 2000.gadā pilsētā tika saražota rūpniecības gatavā produkcija 100 miljonu latu apmērā, bet 2008. gadā – teju par 400 miljoniem latu, raksta BNS.

"Kad man vaicā, kas Liepājas vadību uztrauc vairāk – krīze Eiropā, Grieķijā, vai mazās krīzītes Latvijā –, protams, mūs vairāk uztrauc tas, kas notiks Eiropā, jo mūsu rūpniecība par 90% vai dažos gadījumos par visiem 100% ir vērsta uz eksportu. Neviens nevarēja paredzēt, ka 2008. gada vidū, piemēram, "Liepājas metalurgam" [Liepājas metalurģijas uzņēmums] no 26 valstīm paliks viena valsts, uz kuru eksportēt," skaidro Sesks, piebilstot, ka līdz ar strādājošo skaita samazināšanos rūpniecībā sarūk arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā, tādējādi Liepājai nepieciešama valsts dotācija.

Sesks rosina valdību skatīties uz jomām, kuras spēj izdzīvot arī krīzes laikā, un tranzīta bizness ir viena no tām. "Tā apmērs krīzes laikā nesamazinājās. Šobrīd pēc Liepājas ostas padziļināšanas, pievedceļa, dzelzceļa piebūves osta savu kravu apjomu var dubultot," informē Liepājas mērs. Saskaņā ar viņa teikto attīstības tendences ir, bet "Liepājas metalurgs" šogad nevarēja pilnvērtīgi strādāt, jo veica modernizāciju. Krīzes un šīs modernizācijas dēļ Liepāja nav starp bagātākajām pašvaldībām, min Sesks.

Atbildot uz jautājumu, vai arī nākamgad Liepāja būs četru ar dotāciju atbalstāmo pašvaldību skaitā, pašvaldības vadītājs atzīst, ka tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no situācijas Eiropas tirgos. "Ja Eiropā tirgi nestagnēs, vismaz metalurģija varētu iet uz augšu. Šobrīd, ņemot vērā neskaidrības ar Grieķijas ekonomiku, metāla tirgi ir ļoti mainīgi. Ostas biznesā iet labāk. Ir kravu grupas, kurās ievērojami palielinājies apjoms," klāsta Sesks.

Jau vēstīts, ka četras lielās pilsētas - Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Liepāja - saņems valsts budžeta dotāciju kopā 5,7 miljoni latu, jo šajās pašvaldībās ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju.

Nākamajā plānošanas periodā lielāki Eiropas Savienības fondu līdzekļi būtu jāpiešķir reģionu attīstības centriem. Viņš pauž gandarījumu, ka pašvaldībām ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi un tās var siltināt skolas, būvēt ceļus. "Nākamajā periodā vajadzētu dot lielāku daļu reģionu attīstības centriem, ieguldot tur, kur pēc tam rodas darbvietas un nāk ekonomikai labums," norāda Sesks.

Liepājas mērs arī atzīst, ka šajā plānošanas periodā nepamatoti nav paredzēti līdzekļi kūrortu attīstībai. "Blakus Lietuvā, Druskininkos, aug nozare, kuru sauc par kurortoloģiju. Arī Liepājā tā sensenis ir bijusi veiksmīga. To nevar attīstīt bez Eiropas atbalsta. Ja Lietuvā uzņēmējs būvē sanatoriju, viņš saņem 50% Eiropas naudas, bet Latvijā – nulli," klāsta Sesks.

Runājot par to, kas būtu jādara valdībai, viņš informē, ka nepieciešams vairāk attīstīt perspektīvās jomas, kas vislabāk redzamas reģionos. Sesks uzsver, ka galvenais uzdevums ir radīt darbvietas, taču uzņēmējs, kurš ir gatavs būvēt rūpnīcu, nav gatavs piebūvēt ceļu, elektrību, gāzi, un tas ir jāizdara valstij un pašvaldībai. "Ja pašvaldību budžets un bāze samazinās, jājautā, vai tās vispār spēs apgūt ES struktūrfondus, jo katram projektam vajag līdzfinansējumu. Likums paredz, ka ne vairāk kā 20% no sava budžeta pašvaldība var aizņemties. Samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, var pietuvoties robežai, ka pašvaldības nav kredītspējīgas. Nevar spēlēties ar pašvaldību budžetu, jo tā nedodam barību tai govij, kura var nest pienu," viņš skaidro.

Jau ziņots, ka 2007.‒2013.gada struktūrfondu apguves periodā Latvijai pieejami aptuveni 3,2 miljardi latu.