Sarunas ar Saeimas frakciju deputātiem par ebreju īpašumu, arī Liepājā, restitūciju varētu notikt augusta beigās vai septembra sākumā.

Tā aģentūrai LETA teica Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

"Līdz šim nekādas tikšanās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei ar politiķiem nav bijušas un mēs gaidām, kad mūs Saeimas frakciju vadība uzaicinās, lai runātu par ebreju sabiedrisko organizāciju nekustamo īpašumu atgūšanas iespējām," sacīja Umanovska.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu ir noņēmusi no savas darba kārtības un uzskata, ka tas ir risināms politiskas diskusijas veidā Saeimā.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone aģentūrai LETA uzsvēra, ka lēmumu par ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanu Saeimā ir apstiprinājis gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan koalīcijas partneri. Līdz ar to tieslietu ministram Bordānam neesot pamata turpināt diskusiju par šo tēmu.

Jautāta, cik daudz ebreju nekustamo īpašumu pašlaik ir TM uzskaitē, Ādamsone konkrētu skaitli nosaukt nevarēja, norādot, ka to skaits esot mainīgs. Tomēr viņa piebilda, ka Ebreju kopienas izstrādātais saraksts, kurā esot 270 nekustamie īpašumi, vēl arvien netiek publiskots.

Ādamsone norādīja, ka visi ebreju reliģisko organizāciju īpašumi, kuru saraksts TM bija pieejams, tika atdoti jau laika posmā līdz 2009.gadam.

Kā ziņots, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos ir apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. "Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.