Šonedēļ sācies izšķirošs posms „Liepājas enerģijas” biokoģenerācijas stacijas būvniecībā – biokoģenerācijas stacijas galveno iekārtu montāža.

"40 tonnas aiziet ka kūp!", "Tā kā cepuri no galvas noņēma! Tad ir vērts, ka ir krāns!" – priecājās vīri, kas šodien Kaiju ielā vēroja „Kohlbach” iekārtu izkraušanu.

"Kohlbach" ir Austrijas kompānija, kas projektē un ražo tehnoloģiskās iekārtas biokoģenerācijas stacijām. Kā portālam atzina „Kolbah” projektu menedžeris Kristofs Unterlugauers (Christof Unterluggauer), tik liela izmēra iekārtu uzņēmums vēl līdz šim nav izgatavojis.

Arī biokoģenerācijas stacijas projekta ģenerālmenedžeris, „UPB” Šveices uzņēmuma direktors Adrians Džakeri (Adrian Jaquiery) neslēpa, ka šis projekts viņam ir jauns izaicinājums.
Darbi turpināsies līdz nedēļas beigām, un šajā laikā tiks uzstādīta kurtuve, katls, pelnu savākšanas sistēma, izplūdes gāzu apstrādes sistēma. Liepājas enerģija” bikoģenerācijas stacijas būvniecība noris stingri ievērojot grafiku, jo būvniecībai atvēlētais laiks ir ļoti īss. Stacijas būvniecību uzsāka 2011.gada novembrī, noslēdzot līgumu ar AS „UPB”, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus.

Tehnoloģiskās iekārtas uz Liepāju no "Kohlbach" rūpnīcas Austrijā atceļoja ar prāmi, bet līdz būvlaukumam tās atgādāja ar autotransportu. Sešu metrus dziļajā būvbedrē iekārtas tiek ievietotas ar divu celtņu palīdzību, viens no kuriem ieradies no Somijas, bet otrs – no Igaunijas. Lielgabarīta iekārtu kopējais svars ir vairāk nekā 40 tonnas. Kā pirmo šodien samontēja un būvbedrē ievietoja pelnu savākšanas iekārtu, kas reizē kalpos arī kā pamats kurtuvei.

"Kohlbach" tehnoloģiskās iekārtas ir jaunākās paaudzes, ar jaunu dizainu, efektīvas, drošas, un to ekspluatācija ir aptuveni 20 gadi. Iekārtu uzstādīšanu un montāžu veic paši iekārtu ražotāji un piegādātāji. Tik lielu un smagu iekārtu montāža nav ikdienas darbs, atzīst Kristofs Unterlugauers, tādi projekti gadā ir tikai divi trīs. Liepājas stacija pagaidām ir vienīgais „Kohlbach” projekts Baltijas valstīs, taču līdzīgas top arī Hamburgā un Berlīnē.

SIA „Liepājas enerģija” tehniskais direktors Gunars Liepiņš pastāstīja, ka šobrīd ir paveikts nedaudz vairāk kā 1/3 no kopējā darbu apjoma un ne pasūtītājam, ne būvniekam, ne arī iekārtu piegādātajam pretenziju vai iebildumu nav. Pēc pamatiekārtu uzstādīšanas turpināsies citu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana, bet paralēli tiks būvēta arī pati stacijas ēku. Jūlijā no Itālijas tiks piegādāts stacijas modulis, bet jau septembrī stacija varētu uzsākt darbu testa režīmā.

„Liepājas enerģija” biokoģenerācijas stacija ļaus uzņēmumam samazināt atkarību no pieaugošās dabas gāzes cenas, bet ražošanas process būs efektīvs un videi draudzīgs.

Jaunajā stacijā kā energoresursu izmantos vietējo atjaunojamo energoresursu šķeldu, un gadā saražos 60 tūkst. MWh siltumenerģijas, kas ir aptuveni 20% no kopējā apjoma, kā arī 12 tūkst. MWh elektroenerģijas.

Lai nodrošinātu jaunās stacijas nepārtrauktu darbību būs nepieciešams ap 350 kubikmetru šķeldas diennaktī (ap 120 tūkst. kubikmetru šķeldas gadā).

Projekta izmaksas ir ap 7,4 miljoniem latu, tai skaitā ES Kohēzijas fonda atbalsts 2,2 miljoni latu. Staciju plānots nodot ekspluatācijā septembrī, līdz apkures sezonas sākumam.

Šogad plānots uzsākt arī divu biomasas katlu katlumājas izbūves projektu ar kopējo jaudu 30 MW, kas ļaus vēl par 40% palielināt „zaļās” enerģijas īpatsvaru. Arī šīs projekts tiks realizēts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.