Kad birokrātiskās procedūras, kas saistītas ar nacionālās lidostas statusa piešķiršanu Liepājai, būs beigušās, varēs sākt iepirkuma procedūras lidostas rekonstrukcijas darbiem, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Formalitātes, kas jākārto Satiksmes ministrijā un arī Briselē, saistītas ar divu reģionālo lidostu – Liepājas un Ventspils – vēlmi piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus. Liepāja var pretendēt uz aptuveni 2, 4 miljoniem latu, sacīja Ansiņš. Šo summu paredzēts izlietot, lai sakārtotu lidostas skrejceļus, apgaismojumu, navigācijas un drošības sistēmas.

Jebkurai pašvaldībai, arī Liepājai, lidosta ir liels plus, šodien viesojoties mūsu pilsētā sacīja starptautiskās lidosta „Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņa padoms Liepājai – panākt maršrutu tīkla attīstību, lai kāda no lidsabiedrībām iekļautu Liepāju maršrutā Rīga – Liepāja – Skandināvija vai Rīga – Liepāja – Hamburga. Visloģiskāk būtu, ja to darītu nacionālā lidsabiedrība „Air Baltic”, kura reiz jau organizēja lidojumus no Liepājas, atzina Lidostas „Rīga” valdes loceklis, kādreizējais Liepājas lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks. Tas, ka „Air Baltic” to nedara, ir slikts signāls arī citām kompānijām, kuras līdz ar to skatās ar aizdomām uz šādu biznesu.
Aldis Mūrnieks arī norādīja, ka bez valsts vai pašvaldības dotācijas lidojumi caur Liepājas lidostu tomēr nav iespējami. Taču uz šādu dotāciju nevajadzētu skatīties kā uz naudas izšķērdēšanu, uzsvēra abi lielās lidostas pārstāvji, jo katrs dotētais lats sniedz desmitkārtīgu atdevi dažādos veidos.

A. Luhse apšaubīja ideju par Liepājas lidostu kā „Rīgas” rezerves lidlauku, daudz izdevīgāks būtu Tukuma lidlauks, kurš arī diemžēl neesot gatavs šādai misijai.