Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andris Ozols intervijā portālam par Liepājas ekonomisko situāciju un perspektīvām.

Vai labi pazīstat Liepāju, esat biežs viesis vai tikai reizi gadā atbraucat uz „Liepājas rokādi”?
Esmu diezgan bieži Liepājā. Mans tēvs ir no Liepājas un LIAA cieši sadarbojas ar Liepājas domi, arī brīvostu. Jāatzīst, Liepājā tiešām notiek sistēmisks darbs, lai vilināt uz šejieni ražotājus, pakalpojumu sniedzējus. Pēdējais veiksmes stāsts ir kokvilnas produktu ražotāja „Cotton Club” ienākšana Liepājā.

Vai tomēr Liepājā neienāk maz investoru, salīdzinot kaut vai ar Ventspili?
Ventspils ir specializējusies cita veida produkcijā, piemēram, elektronikā. Taču jāsaprot arī, ka labumu gan pilsētai, gan valstij mēra pēc tās naudas, ko samaksā par cilvēka darbu, un jāatzīst, lielā mērā elektronikas jomas nozīme Latvijā ir pārvērtēta. Stereotips, ka tekstilražošanas joma ir ar mazu pievienoto vērtību, neiztur nekādu kritiku. Liepājas lielākajā veļas ražotājā, piemēram, strādā 550 darbinieki, un vidējā alga ir 575 lati, kas ir vairāk nekā elektronikas nozarē. Tāpēc ir netaisni, ka šajā Eiropas struktūrfondu naudas plānošanas periodā tekstilražošana tika diskriminēta un nebija iekļauta tā sauktajā nozaru sarakstā.

Līdz ar to netaisnība tika nodarīta arī Liepājai, kurā tekstilražošana ir sena un tradicionāla nozare, jo šiem uzņēmumiem netika dota iespēja uz vienlīdzīgiem noteikumiem līdz ar citiem ražotājiem pretendēt uz Eiropas naudu.

Varbūt tas tiks labots nākamajā ES naudas dalīšanas periodā?
Ļoti ceru, ka tā būs, un atbalsts tiks gan „Lauma Fabrics”, kas Edija Egliņa vadībā virzīta uz attīstību un, manuprāt, ir īpašs veiksmes stāts, gan „Lauma Lingerie”.
It īpaši „Liepājas metalurga” kontekstā, jo jārēķinās, ka Liepājā atbrīvosies darbaspēks, turklāt gan kvalificēts, gan mazāk kvalificēts, un tādos apstākļos ikviena jaunradīta darbavieta, vienalga kurā jomā tā būtu, ir ļoti vēlama.

Vai vislabāk nebūtu radīt vēl kādu jaunu ražotni Liepājā?
Jā, un daudz loģiskāk un dabiskāk būtu sagaidīt, ka paplašināsies, attīstīsies un varbūt atnāks arī kāds jauns spēlētājs tajās nozarēs, kur Liepājai ir spēks, proti, kur ir mācēšana, darbaspēks.  

Liepājai visizdevīgākais scenārijs būtu, lai iespējamie jaunie investori, visticamāk kopā ar tiem, kas šo lietu pārvalda, turpina to, kas šeit ir. Taču „Liepājas metalurga” krīzes risināšana ir ievilkusies, un ir zināms pamats bažām, vai tā veiksmīgi attīstīsies. Tāpēc ir pareizi „aģitēt” valdību, lai uz Liepāju tiek aicināts pēc iespējas vairāk jaunu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju.

LIAA no savas puses vienmēr ir iestājusies par to, lai uz Liepāju klātienē tiktu aicināti to nozaru investori, kas tai ir tradicionāli, kā tranzīts un loģistika, tekstila, koka un metālrūpniecība.

Vai var cerēt arī uz kādu lielu projektu?
Protams, gribētos tādu sagaidīt, bet, jāatzīst, Latvijā kopumā situācija ir tāda, ka ražotāji, kuriem vajag darbaspēku simtos, nevis dažos desmitos, saskaras ar diezgan lielām grūtībām nokomplektēt darbiniekus, kas prot lasīt rasējumus, programmēt darbagaldus.

Kā vērtējat Liepājas infrastruktūras attīstības projektu norisi?
Mazliet buksē ostas padziļināšanas projekts, kur, manuprāt, negodprātīgi rīkojās beļģu uzņēmums, kas veica šos darbus un ar kuru patlaban tiek risināts saimniecisks strīds. Tāda prakse ir visai raksturīga uzņēmējdarbībā. Pats projekts Liepājas un ostas konkurētspējas paaugstināšanai ir ļoti svarīgs, un to noteikti vajag turpināt.

Vai ir kas vairāk zināms par nākamo Eiropas struktūrfondu finansējuma periodu? Kādas nozares tas varētu skart?
Ekonomikas ministrija pieteikusi nedaudz atšķirīgu kursu šajā periodā, proti, ka ievērojama daļa finanšu līdzekļu tiks virzīti, nevis tā sauktajās grantu shēmās, kas ir dāvinājums uzņēmumam, bet tā sauktajiem finanšu instrumentiem, kas latviešu valodā nozīmē palīdzēt aizņemties naudu, garantēt šo aizņēmumu, lai ražotāji paši uzņemtos zināmas finanšu saistības, kas nav dāvinājums un ir jāatdod.
Ministrija uzskata, ka tādējādi uzņēmumi atbildīgāk attieksies pret saviem biznesa plāniem. Tomēr, manuprāt, līdzšinējā sistēma ar ES naudas „piešprici” būtiski paātrina projektu norisi un uzlabo dzīvotspēju

Teiktais attiecas uz ražotājiem. Kā ar pašvaldībām?
Jaunās atbalsta programmas ir tikai lielos vilcienos ieskicētas un nav vēl detaļās iezīmētas. Nākamais atbalsta periods sākas ar 2014.gadu, un droši vien ir jārēķinās, ka pats gada sākums paies šo programmu izstrādē un aprises iezīmēsies, tikai periodam sākoties.