Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 11,026 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,6% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija, ziņo LETA.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gada pirmajos trijos mēnešos pārkrautas beramkravas – 5,86 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos trijos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,522 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 1,456 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 40,7%, koksnes šķelda pārkrauta 614 500 tonnu apmērā, kas ir par 2,5% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 133 300 tonnu, kas ir kritums 3,4 reizes salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrautas 3,359 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 1,131 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kravas konteineros veidoja 1,147 miljonus tonnu, kas ir par 2,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro–ro kravas – 905 800 tonnu, kas ir par 4,3% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrautas 1,806 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 15,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti – 1,702 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 12,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos trijos mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 5,281 miljonu tonnu, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,139 miljonus tonnu, kas ir par 20,9% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 1,905 miljoniem tonnu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2022.gada pirmajos trijos mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gada pirmajā ceturksnī bija Skultes ostā – 341 300 tonnu, kas ir par 21,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Salacgrīvas osta ar 185 000 tonnu, kas ir par 59,9% vairāk, un Mērsraga osta ar 137 300 tonnu, kas ir par 17,8% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šā gada pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 701 100 tonnu kravu, kas ir par 29,1% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka kravu apgrozījuma kritums skaidrojams ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu galvenokārt ietekmēja ogļu un naftas produktu kravu kritums, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šā gada 5.februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, neskatoties uz samazinājumu beramkravu un lejamkravu segmentos, ģenerālkravu apgrozījums joprojām ir stabils. Ostas meklē jaunus risinājumus un veido alternatīvas loģistikas ķēdes, aktīvāk piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem. Tādējādi Latvijas ostās pirmajos trijos mēnešos kopumā par 1,6% ir pieaudzis kokmateriālu kravu apgrozījums.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp pērn pirmajos trijos mēnešos – 12,33 miljonus tonnu.