Jau gadiem pasažieru pārvadātāju zobu sāpe ir "pelēkie" pārvadātāji, kas izmanto nepilnības likumdošanā un institūciju pasivitāti, lai "nozvejotu" pasažierus sabiedriskajam transportam.

Īpaši aktīva rosība jau gadiem vērojama Liepājas pusē. "Liepājas autobusu parks" (LAP) ir neapmierināts ar esošo situāciju un aicina atbildīgās institūcijas – Valsts policiju, Autotransporta direkciju (ATD) un Liepājas domi – būt aktīvākām, lai cīnītos pret šiem pārvadātājiem.

"Neregulāro pasažieru pārvadājumu aizsegā šie pārvadātāji patiesībā veic regulārus pārvadājumus noteiktā maršrutā pēc noteikta saraksta. Parasti tie ir saņēmuši daudz vieglāk iegūstamo neregulārā pārvadātāja licenci, kas neprasa detalizēti atskaitīties par katru pārvadāto pasažieri, ļaujot daudz brīvāk rīkoties ar iekasēto naudu, piemēram, maksājot nodokļus daļēji vai nemaksājot tos vispār," problēmas būtību raksturo LAP izpilddirektors Māris Ārbergs.

"Regulāros pasažieru pārvadājumus var veikt tikai uzņēmums, kas ir ieguvis tiesības nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētos maršrutos un kas ir noslēdzis līgumu ar Autotransporta direkciju," stāsta ATD Licencēšanas daļas vadītāja vietnieks Jūlijs Vaitužis. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, neregulārais pārvadātājs drīkst organizēt neregulārus braucienus, lai aizvestu noteiktu pasažieru grupu no punkta A līdz punktam B, piemēram, uz teātri, sporta vai kultūras pasākumu. "Tiklīdz neregulārais pārvadātājs brauc pēc noteikta saraksta, uzņem pasažierus sabiedriskā transporta pieturvietās un iekasē noteiktu braukšanas maksu, tas patvarīgi kļūst par regulāro pārvadātāju, kas nav atļauts. Tiesības veikt regulāros pārvadājumus mūsu valstī iegūstamas tikai konkursa kārtībā," skaidro M. Ārbergs.

Pērn, pēc piecu gadu ilgas stīvēšanās, tikai pieņemti grozījumi likumdošanā, kas vismaz teorētiski ļauj pieķert "aiz rokas" un sodīt nelikumīgi strādājošos pārvadātājus. Neskatoties uz izmaiņām normatīvajos aktos, šie pārvadātāji turpina savu rūpalu. "Izskatās, ka tā dēvēto neregulāro pārvadātāju "bizness" Liepājas pusē zied un plaukst. Ja pirms pāris gadiem maršrutā Liepāja–Rīga–Liepāja regulāri kursēja diezgan paveci mikroautobusi, tad tagad autoparks ir krietni uzlabojies – pasažieri tiek vesti ar krietni jaunākiem un labākiem spēkratiem. Acīm redzams, ka viņiem sokas ļoti labi, diemžēl uz mūsu un arī valsts rēķina," uzsver M. Ārbergs.

ATD: cīņa ar nelegāļiem rit pilnā sparā
Savukārt par nozari atbildīgās valsts institūcijas – ATD Licencēšanas daļas vadītāja vietnieks Jūlijs Vaitužis stāsta: "Vairāk nekā gada ilgā laika periodā, kopš spēkā stājās izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, ATD ir anulējusi licences trīs uzņēmumiem, kuri nodarbojās ar nelegāliem pasažieru pārvadājumiem. Tāpat šobrīd ir apturēta viena pārvadātāja licence." Saskaņā ar J. Vaituža stāstīto, lai izskaustu nelegālos pasažieru pārvadātājus, ATD, sadarbībā ar Valsts policiju un kontroles dienestiem, regulāri veic pārbaudes, tāpat ir nolemts atklāt papildu reisus maršrutos Rīga–Ogre un Rīga–Olaine, tādējādi piesaistot pasažierus sabiedriskajam transportam. ATD uzskata, ka pasākumi “nelegāļu” izskaušanai snieguši pozitīvus rezultātus, minot pasažieru skaita pieaugumu atsevišķos maršrutos. "Priecājamies par aktīvo cīņu Pierīgā, taču Liepājas pusē "neregulārie" pārvadātāji dzīvo cepuri kuldami," ar nožēlu konstatē LAP izpilddirektors. Tiesa, 18. jūlijā uzsāka kursēt jauns ekspresis maršrutā Liepāja–Rīga–Liepāja, lai kaut nedaudz atgūtu tos pasažierus, kas ikdienā izmanto nelegālo pārvadātāju pakalpojumus.

Naudu iekasē paklusām
Rūpala shēma ir vienkārša – pasažieris zvana pārvadātājam, vienojas par laiku un vietu iekāpšanai mikroautobusā. "Norunātajā laikā Rīgā, Elijas ielā mani jau gaidīja "mikriņš" ar vairākiem pasažieriem. Pa ceļam uz Liepāju savācām vēl divus braucējus – vienu pie "Spices", bet otru lidostā," ar savu pieredzi, braucot ar "pelēko" pārvadātāju, dalās liepājnieks Kārlis. "Saskaņā ar likumdošanu, neregulārais pārvadātājs drīkst pārvadāt jau iepriekš izveidotas pasažieru grupas saskaņā ar rakstisku, jau iepriekš noslēgtu līgumu. Par minēto līgumu nevarot uzskatīt kases aparāta izdrukātu čeku vai biļeti, ja tāda tiek izdota skaidroja M. Ārbergs.

Zinot, ka likumdošana neregulārajiem pārvadātājiem aizliedz pakalpojuma sniegšanas laikā pārdot biļetes, maksa par braucienu netiek iekasēta transportlīdzeklī. To apliecina arī Kārlis, kurš stāsta, ka pa ceļam uz Liepāju "mikriņš" piestājis pie kādas biroju ēkas Grobiņā, kur samaksāts par braucienu skaidrā naudā, pretī nesaņemot ne biļeti, ne čeku. "Fakts, ka šie pārvadātāji iekasē naudu ārpus mikroautobusa, liecina, ka tie labi apzinās, ka pārkāpj likumu, jo skaidras naudas esamība transportlīdzeklī ir vērā ņemams pierādījums pret viņiem," stāsta M. Ārbergs.

Saskaņā ar LAP izpilddirektora stāstīto, šajā gadījumā neregulārajam pārvadātājam pirms brauciena būtu jāslēdz rakstveida līgums, kurā ir norādīti visi pasažieri. Turklāt par braucienu bija jānorēķinās, ar bankas pārskaitījumu apmaksājot pārvadātāja iepriekš izsniegtu rēķinu, nevis jāiekasē nauda pēc brauciena. Aptaujātie liepājnieki kā vienu no iemesliem, kāpēc izmanto nelegālo pārvadātāju pakalpojumus, min arī pasažieru izvadāšanu pa mājām. M. Ārbergs uzver, ka šāda izvadāšana par mājām rada daudz jautājumu Liepājas pašvaldībai. "Ja šajā gadījumā transportlīdzeklis brauc kā taksometrs, tam būtu jābūt atbilstošai licencei, kuras visticamāk nav. Tāpat šiem pārvadātājiem nav regulārā pārvadātāja licences, lai gan tiek veikti regulāri pārvadājumi. Turklāt novērots, ka nereti pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti sabiedriskā transporta pieturās, kas arī nav atļauts. Šie ir acīmredzami likumpārkāpumi, tāpēc aicinām arī atbildīgajām institūcijām – VP, ATD, Valsts ieņēmumu dienestam un Liepājas domei  – pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai," uzsver LAP pārstāvis.

Drošība pieklibo
Runājot par savu pieredzi, regulāri izmantojot nelegālo pārvadātāju pakalpojumus braucieniem uz Rīgu, liepājniece Zane stāsta, ka nav aizdomājusies par to, ka šie pārvadātāji varētu būt nelegāli, lai gan nojausma esot, jo vienmēr maksāts skaidrā naudā, un biļetes nav izsniegtas. "Reizēm gan man nepatīk, ka šoferi brauc pārāk ātri," skaidro viņa. Runājot par pasažieru drošību, ATD pārstāvis uzver, ka nelegālie pārvadātāji neatbild par saviem pasažieriem un nereti izmanto neatbilstošus transportlīdzekļus, kas var apdraudēt pasažieru dzīvību un veselību. Regulārie pārvadātāji nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumu visā Latvijas teritorijā. Savukārt nelegālie pārvadātāji sniedzot pasažieru pārvadājumus tikai maršrutos un tajos diennakts laikos, kad tas ir izdevīgi, un nereti nemaksā nodokļus par šo “pakalpojumu” nodrošināšanu. Tāpat J. Vaitužis uzsver, ka netiek piemērotas arī atlaides nevienai personu grupai, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, politiski represētajiem.

Diemžēl oficiālu datu, cik gadā pasažieri tiek pārvadāti, izmantojot nelegālos pārvadājumus, nav. Tiek lēsts, ka Latvijas pasažieru pārvadātāji "pelēkā biznesa" dēļ zaudē vismaz vairākus miljonus eiro gadā. "Šie pārvadātāji nodara mūsu valstij un sabiedrībai lielu kaitējumu – tiek pārkāpti likumi, netiek maksāti nodokļi, krītas oficiāli pārvadāto pasažieru skaits. Rezultātā tiek samazināts reisu skaits un slēgti maršruti, lai gan braukt gribētāju patiesībā netrūkst. Tāpēc aicinām valsts un pašvaldības institūcijas aktīvāk cīnīties ar pasažieru pārvadājumu "pelēko" sektoru. Savukārt, Liepājas iedzīvotājus aicinām dod priekšroku sabiedriskajam transportam, kas ir legāls. Atbalstot legālo biznesu, mēs atbalstām valsti kopumā," nobeigumā uzsver LAP izpilddirektors. Arī ATD aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un informēt Valsts policiju, Kontroles dienestu vai Autotransporta direkciju par nelegālo pārvadātāju aktivitātēm.