Aprīlī Liepājas ostā pārkrautas  639 783,14  tonnas dažādu kravu – labības produkti,  Ro-Ro kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas u.c. Tas ir par 9,4 % vairāk nekā gadu iepriekš, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zomas (SEZ) pārvalde.

Kā skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, pirmkārt tas ir ostas uzņēmēju un Liepājas SEZ pārvaldes aktīvas sadarbības rezultāts, nodrošinot gan nepieciešamo infrastruktūru, gan spējot pielāgoties dažādām sarežģītām situācijām   atbilstoši tirgus  nosacījumiem, ģeopolitiskai un nu jau vairāk kā gadu sadzīvojot ar Covid-19 pandēmijas ietekmi.    

Aprīlī Liepājas ostā  lielākā kravu grupa bija beramkravas 71,59 % - graudi, celtniecības materiāli, koksnes granulas un šķelda, minerālmēsli, no kurām tieši lauksaimniecības kravām ir lielākais īpatsvars. Graudaugu sezona turpinās, kas tradicionāli ilgst no augusta līdz augustam atkarībā no ražas lieluma un kvalitātes un aprīlī pārkrautas 310,0 tonnas lauksaimniecības kravu (48,44% no visām kravām). 11. aprīlī eksportēja 52,8 t tonnu kviešu, kas aizvadītajā mēnesī bija lielākā krava, kas ar kuģi Star Pisces devās ceļā uz Durbanu Dienvidāfrikas republikā. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš uzsver, ka tieši lauksaimniecības kravas nodrošina  stabilu kravu apriti Liepājas ostā visa gada griezumā un vēlreiz apliecina jaunizbūvētās infrastruktūras nozīmi un nepieciešamību.  

Jau vairāk nekā 20 gadus Liepājas SEZ pārvalde kopā ar uzņēmējiem ir īstenojusi pārdomātu, nepārtrauktu un mērķtiecīgu infrastruktūras attīstību, būvējot sauszemes autoceļus, dzelzceļus un padziļinot kuģu ceļus no 8 m līdz 14,5 m, vienlaikus nodrošinot kuģošanas un navigācijas drošību.  

Kā uzsver Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks: "Sevi attaisnojušas ir Liepājas SEZ pārvaldes un ostas uzņēmēju veiktās investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā. 2020. gadā noslēgtie projekti dod rezultātu šodien un ļauj stabili skatīties nākotnē un plānot atkal jaunu attīstību. Pēc ostas darbības atjaunošanas Liepājas ostas uzņēmēji sadarbībā Liepājas SEZ pārvaldi ir veidojuši savus terminālus un infrastruktūru tā, lai spētu nodrošināt efektīvu kravu apstrādi, spējot pielāgoties mainīgiem tirgus nosacījumiem, ko ietekmē gan ģeopolitiskā situācija, gan arī vēl nebijušie epidemioloģiskie apstākļi. Liepājas ostā aptuveni 50% ir vietējās izcelsmes kravas un osta nodrošina arī Liepājas SEZ teritorijā strādājošo uzņēmumu saražotās produkcijas eksportu.”

Lielākais kravu apgrozījuma aprīlī ir Ro-Ro kravu grupā. Jānis Lapiņš skaidro, ka tieši prāmju pārvadājumi un Ro-Ro kravas vistiešāk izjuta Covid-19 pandēmijas ietekmi 2020. gadā aprīlī, kas Rietumeiropā uz laiku tika apstādinātas virkne rūpnīcu, mainījās preču pieprasījuma veidi un bija liela neziņa kas un kā būs. "Šodien tieši kravu plūsma Stena Line prāmju līnijās Liepāja – Traveminde ir ļoti stabila ar acīmredzamu pieaugumu mēnesi no mēneša. Ja pagājušā gada aprīlī  ostas stividorkompānija "Terrabalt” apkalpoja 34,6 tūkst. tonnu Ro-Ro kravu, tad šā gada aprīlī apjoms ir turpat trīskāršojies – 99,7 tūkst. t."

Nozīmīgi, ka Travemindes ostas operators "Lübecker Hafen - Gesellschaft (LHG)" savā preses paziņojumā aprīlī pauda gandarījumu, ka turpmāk Zviedrijas kuģniecības kompānija "Stena Line" ir nolēmusi papildināt starp Travemindes (Vācija) un Liepājas (Latvija) kursējošo prāmju līniju ar vēl vienu prāmi – "Stena Vinga" un spēs piedāvāt 7 reisus nedēļā iepriekšējo 5 vietu vietā. LHG izpilddirektors Sebastians Jirgens norādīja: "Loģisks solis, ko mēs, protams, ļoti atzinīgi vērtējam. Mēs veicinām šo attīstības tendenci, un vēlamies vēl vairāk paplašināt sadarbību ar mūsu Latvijas partneriem Liepājā, turpinot uzlabot izveidoto sadarbības formātu.”
 
Kā jau iepriekš tika prognozēts 2020. gadā līdz minimumam samazinājās fosilo energoresursu – antracīta kravu apgrozījums. Liepājas ostas uzņēmēji ātri atrada iespēju kā energoresursu kravu grupā nodrošināt jau esošās koksnes šķeldas apgrozījuma pieaugumu un eksportu , kā arī piesaistīja jaunu kravu grupu koksnes granulas. Tas bija iespējams palielinot uzglabāšanas jaudas ārpus ostas teritorijas, izveidojot kravu laukumus un pielāgojot noliktavas bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā.  Šā gada aprīlī Liepājas ostā pārkrauta 26,6 tūkst. tonnas koksnes šķelda (8,97 % no visām kravām) un 33,0 tūkst. tonnas koksnes granulas (5,16 % no visām kravām).

No ostas stividorkompānijām ar lielāko kravu apgrozījumu aprīlī strādāja SIA LSEZ "Liepaja Bulk terminal”- 259 456,36, SIA LSEZ "Terrabalt” -  126 241,07 tonnas un  SIA LSEZ "Ekers Stividors LP” – 117 777,07 t . Kā atzīst  kompāniju vadība, darbs ostas terminālos ne brīdi neapstājas un tiek meklētas un pārkrautas arvien jaunas kravas un to veidi un elastīgi pielāgojoties esošajiem tirgus nosacījumiem.

Šā gada četros mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2 204 116,98 tonnas, no kurām beramkravas ir 68%, ģenerālkravas 24 %, bet lejamkravas 9%.  No janvāra līdz aprīlim Liepājas ostā kopumā apkalpoti 526 kuģi un 10 630 pasažieri, bet ostā pārkrauto konteineru skaits bija 3 198 TEU vienības.


Uzziņa
2020. gadā  Liepājas SEZ pārvalde noslēdza trīs nozīmīgus infrastruktūras projektus, kuri piedāvāja iespēju strādāt jaunā kvalitātē ar lielāku kapacitāti. Projekta ietvaros izbūvēja dziļūdens piestātni un padziļināja kuģu ceļus, lai varētu pilnvērtīgi apkalpot panamax klases kuģus un vienlaicīgi uzkraut kravu līdz 60 tūkst. tonnām, tika sakārtota un pilnveidota kuģošanas drošības, sakārtojot hidrobūves un navigācijas zīmes, tāpat atbilstoši uzņēmēju attīstības plāniem un vajadzībām tika pilnveidota dzelzceļa un autoceļu infrastruktūra. Projektu kopējās izmaksas 44,6 milj. eiro.