Vairums Eiropas valstu plāno atbalstīt savas tērauda ražotnes, un tas nozīmē, ka a/s „Liepājas metalurgam” būs jāiztur nežēlīga tirgus konkurence, raksta laikraksts „Dienas Bizness” (DB).

Tērauda ražošanas tirgus tā saukto trešo valstu spiediena dēļ Eiropā sašaurinājies līdz kritiskajai robežai, tāpēc Eiropas Parlaments pērn decembrī pieņēma rezolūciju par nozares stratēģisko nozīmi un pieļaujamo valsts atbalstu, lai mazinātu augsto enerģijas un izejvielu cenu ietekmi uz ražotāju konkurētspēju pasaulē.

Tas legalizē valsts atbalstu daudzām rūpnīcām, ar kurām konkurē vienīgais metalurģijas uzņēmums Baltijas valstīs – a/s Liepājas metalurgs (LM). Ja liepājnieki būs spiesti maksāt ne tikai par pašu patērēto elektrību, bet arī augošo nodevu par «zaļo» enerģiju valstī, konkurences cīņa tiks zaudēta, riskējot ar 2300 darbavietām un valsts galvoto kredītu, raksta DB.

 Nevienlīdzīga cīņa
Latvijas tērauda pārstrādātājiem ir ārkārtīgi augsta atjaunojamo energoresursu (AER) maksa, salīdzinot ar citiem vadošajiem Eiropas Savienības (ES) metāla pārstrādes nozares centriem. 2011.gadā tā bija četras reizes augstāka nekā Itālijā, taču 2015.gadā tā jau būs deviņas reizes augstāka, liecina konsultāciju firmas KPMG pētījums, kurš, kā norādīts pētījumā, prognozēs ir pat konservatīvāks nekā a/s Latvenergo. Šobrīd AER maksas daļa jeb obligātā iepirkuma komponents (OIK) Latvijā ir 9,7%, tad pēc KPMG aprēķiniem, tas draud pieaugt līdz 43,45%. Salīdzinājumam – Lielbritānijā tas ir 1,7% un pieaugs līdz 3,7%, Itālijā – no 2,5% līdz 7,2%, Vācijā – no 0,05% līdz 0,1%, bet Francijā – no 0,1% līdz 0,5%. Savukārt krītošais Eiropas tirgus, ko ietekmē pieaugošais imports no trešajām valstīm, attiecas arī uz a/s Liepājas metalurgs. «Pateikt par situāciju nozarē «nopietna» nozīmē nepateikt neko,» metalurģijas problēmas ES raksturo a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Kopš 1970.gada nozarē nodarbināto skaits Eiropā no viena miljona krities līdz 360 tūkstošiem, bet produkcijas importa īpatsvars tirgū sasniedzis 70%. «Tā ir laba ziņa, ka ministrijas līdz 1. aprīlim sola izstrādāt elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu, taču tas būs ilgs process, bet mums ir jādzīvo jau šodien, jāmaksā algas, nodokļi, kredītprocenti un valsts galvojuma procenti,» uzsver V. Terentjevs. Pērn kredītsaistību dzēšanai samaksāti aptuveni 15 miljoni eiro, un aptuveni miljons eiro – par valsts galvojumu. Nodokļos valstij samaksāti 9,4 milj. Ls.

Cenas lēkā
A/s Liepājas metalurgs 2012.gadā saražoja 836 tūkstošus tonnu tērauda sagatavju un 732 tūkstošus tonnu velmējumu, kas ir būtiski vairāk, nekā rūpnīca spēja pirms modernizācijas. Sekojot tirgus pieprasījumam, nedaudz mainīti arī produkcijas parametri. Analizējot izejvielu un produkcijas cenu attiecību, kas ir galvenais ražošanas rentabilitātes nosacījums, a/s Liepājas metalurgs akcionārs Iļja Segals uzsver, ka jau vairākus gadus nav izteiktas cenu tendences, tās strauji svārstās, liedzot to izmaiņas prognozēt ilgtermiņā. 2012.gads bijis ļoti smags, jo vienlaikus auga izejvielu cenas un kritās gatavās produkcijas realizācijas cena. Jau deviņu mēnešu rezultāti rādīja, ka LM peļņa latos samazinājusies par 2,2 miljoniem latu, salīdzinot ar 2011.gada atbilstošo periodu. Šogad, prognozē I.Segals, situācija tirgū var nedaudz uzlaboties uz gatavās produkcijas cenu kāpuma rēķina Ziemeļeiropā, kur atdzīvojies būvniecības tirgus. Savukārt Dienvid- eiropā būvniecībā joprojām ir absolūta stagnācija. «Šobrīd Spānijā tiek apgūti tikai ap 20% no 2007.gada celtniecības apjoma,» lēš I. Segals. Tā kā armatūra, ko ražo LM, tiek izmantota būvniecībā, šā sektora svārstībām jāpiemēro noieta tirgus. Galvenais tradicionāli ir Eiropas Savienība, taču asās konkurences dēļ produkcija sertificēta arī citiem pasaules reģioniem. Liels LM noieta tirgus ir Ziemeļāfrika, norāda I. Segals. 2012. gadā sasniegts arī eksporta apjoma rekords uz Baltkrieviju – 14 tūkst. tonnu gatavās produkcijas.

Iegulda miljonus
Lai gan pērn ieguldīti 73,5 miljoni latu tēraudkausēšanas rūpnīcas modernizācijā, tas ir tikai viens modernizācijas posms, norāda V.Terentjevs. «Pirms šā projekta, pakāpeniski modernizējot ražošanu, bijām jau ieguldījuši ap 100 miljoniem eiro,» apgalvo V. Terentjevs. Viss, kas paredzēts martena tehnoloģijas nomaiņai pret elektroloka krāsni, ir izdarīts. Savukārt, lai novērstu iepriekš grūti paredzamās problēmas – troksni, elektrotīkla svārstības un smakas – veiktas vairākas papildu investīcijas.

«Esam vienojušies par tehnoloģisko risinājumu smaku emisijas novēršanai un februāra beigās vai marta sākumā uzstādīsim pēcsadedzināšanas iekārtu,» sola V. Terentjevs.

Lai nodrošinātu ražotni ar izejvielām, a/s Liepājas metalurgs veido savu lūžņu uzpirkšanas punktu tīklu. DB rakstīja par plāniem attīstīt a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu kompleksu LM Resurss, lai nodrošinātu ar izejvielām Liepājas metalurgu un veicinātu rūpnīcas stabilu darbību. Patlaban darbojas jau sešas LM Resurss filiāles. Nākotnē plānots iegādāties arī lūžņu pārstrādes iekārtu, lai piegādātu ražošanai attīrītus lūžņus un tā mazinātu kaitīgo vielu emisiju kausēšanas procesā.

Rūpnīcā izveidota arī darba grupa, kas plāno tālāku a/s Liepājas metalurgs modernizāciju – jaunas velmētavas būvi. «Mēs esam vietējā kapitāla uzņēmums, nekādas ārzonas, nekādas nodokļu optimizācijas. Pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mēs atteicāmies no SEZ statusa, jo Eiropas Komisija līdz šim nepieļāva legālu valsts atbalstu tēraudražotājiem. Tagad tas ir atļauts, un mēs ceram uz ātru valsts reakciju,» saka V. Terentjevs.

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu, sadarbībā ar citiem Latvijas lielajiem ražotājiem valdībā iesniegts priekšlikums izmantot Eiropā plaši lietotu atjaunojamās enerģijas uzcenojuma atlaidi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, konkrēti iesakot Austrijas modeli, ko salīdzinoši viegli ieviest Latvijā un kas vienlaikus nodrošina ievērojamus atvieglojumus lielajiem patērētājiem un neietekmē mājsaimniecības. Austrijas modeli, visticamāk, apstiprinātu arī Eiropas Komisija.