Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis ceturtdien uzstājās Satiksmes ministrijas rīkotajā konferencē, kas norisinājās Rīgā, Motormuzejā.
"Tikai nepārtraukti pilnveidojot un uzlabojot autoceļus, ūdens un dzelzceļa infrastruktūru var nodrošināt efektīvāku un drošāku Liepājas ostas darbību", konferencē "Globālā transporta drošība un drošums simtgadei" uzsvēra Hmieļevskis.
Starptautiskajā konferencē piedalījās ap 160 dalībniekiem no 59 valstīm. Konferencē izskatīja arī tādas tēmas kā tranzīta un loģistikas attīstība šajā izaicinājumu laikmetā, kā arī analizēja un novērtēja transporta nozarē radītās inovācijas, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece–Kadeģe.
Lēmums par Liepājas ostas kā transporta un loģistikas centra izveidi tika pieņemts pirms vairāk kā 320 gadiem, bet ilgi vēl pirms tam Līvas ciemā, Līvas upes grīvā norisinājās tirdzniecība un piestāja kuģi. "Lai arī Liepājas osta var lepoties ar savu vēsturi – gan ar Liepāja – Romnu dzelzceļa veiksmīgu darbību, gan ar regulāru pasažieru kuģu satiksmi Liepāja – Ņujorka – Halifaksa, gan vietu, kur tika nosargāta Latvijas valsts neatkarība 1919.gadā, tomēr par nopietnu attīstības turpinājumu varam runāt vien pēdējo 10, 20 gadu laikā. Pagājušā gadsimta 90tajos gados, Liepājas osta kā tirdzniecības osta pēc aptuveni 40 gadu pārtraukuma atsāka savu darbību no nulles pozīcijas, turklāt pēdējā laikā ļoti strauji attīstās kuģniecība, kas prasa nepārtrauktus ieguldījumus un attīstību", norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.
Kā liecina vēstures fakti 1875.gadā Liepājas ostas dziļums bija 5,5 m, līdz šim vērienīgākā Liepājas ostas izbūves projekta laikā no 1892. līdz 1902.gadam kuģu ceļu dziļums tika palielināts līdz 9–10 m. Pēc ostas darbības atjaunošanas 1999.gadā kuģu ceļus padziļināja līdz 10,5 m, savukārt 2015.gadā noslēdzās projekts, kura ietvaros nodrošināja kuģu ceļu dziļumu līdz 12 m dziļumam. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde šogad plāno uzsāk ūdens infrastruktūras pilnveidošanas projektu, lai jau 2019.gadā kuģu ceļi sasniegtu 14 m.
"Tas ir nepārtraukts process, ja vēl pirms 100 gadiem lielākā daļa saimnieciskā darbība norisinājās Liepājas Tirdzniecības kanālā, bet kuģu garums nepārsniedza 70 m, tad šobrīd kuģi kļūst arvien lielāki un tos lieluma ziņā var salīdzināt ar diviem futbola laukumiem. Nupat no Liepājas ostas tika izvesta rekordkrava – 73 tūkst. tonnu kviešu un kukurūzas, diemžēl daļa kravas tika iekrauta pie 51. piestātnes Brīvostā, bet daļa atklātā jūrā. Tas nozīmē, ka kuģu ceļu padziļināšana nav tikai vajadzība, bet ir nepieciešamība. "Panamax" klases kuģi, kuru garums sasniedz 230 m, Tirdzniecības kanālā nevar ienākt. Ja tā priekšgals atrastos kanālā, tad otrs gals atdurtos pie koncertzāles "Lielais dzintars".
Liepājas osta šā gada pirmajā ceturksnī ir pārkrāvusi aptuveni 2 miljonus tonnu, nodrošinot stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu.