Piedāvājam Liepājas reģionālā tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītājas Ievas Hmieļevskas pārdomas par tūrisma nozares izaicinājumiem un sezonas akcentiem.

Laist idejas apritē

Esmu pārliecināta, ka idejai ir daudz augstāks realizācijas procents, ja tā nepaliek tikai pie sarunu galdiem pašvaldībā, kafejnīcās vai tūrisma klubiņos, bet uzlikta uz papīra vai publicēta internetā, apaug ar komentāriem un ieteikumiem. Peltas vai cildinātas, skaļi izteiktās un aprakstītās idejas ieguļas atmiņā, rosina domāšanu un darbību.

Uzsākot darbu tūrisma birojā, par galveno mērķi noteicu aktīvāku Liepājas „pārdošanu”, tādējādi kļūstot par stabilu partneri pilsētas uzņēmējiem. Lai arī Liepājas tūrisma budžets – 83 809 lati – joprojām ir mazāks par nozares budžetu, piemēram, Siguldas un Kuldīgas novados, un tā ir tikai puse no budžeta, kāds Liepājai bija pirms krīzes, 2008.gadā, tomēr šogad izdevies panākt budžeta pieaugumu 25 000 latu apjomā.     

Pārdošana iespējama, ja ir vēstījums. Zīmols un vienošanās par reklāmas profilu Liepājas reģionālā tūrisma informācijas biroja (LRTIB) un saistīto nozaru darbībā ir kritiski nepieciešama. Piedāvājot risinājumus, atkārtoti esmu aicinājusi pašvaldības vadītājus izšķirties par tā izveidi.

Gada pirmajos mēnešos projektos un konkursos iegūtos, kā arī pašvaldības piešķirtos līdzekļus izmantosim galvenokārt pārdošanas rīku „asināšanai”:

turpināsim sāktās informācijas materiālu satura, formāta un dizaina korekcijas;

turpināsim mājaslapas tehnisko un satura uzlabošanu;

vairāk darba un naudas ieguldīsim informācijas izplatīšanas un pārdošanas kanālos, kuri līdz šim bija mazapgūti vai kuru izmantošana nebija finansiāli iespējama.

Liels šās sezonas izaicinājums būs arī nozares spēlētāju spēja atmest individuālas ambīcijas un sadarboties, lai paplašinātu piedāvājumu un īstenotu veiksmīgāku pilsētas mārketingu. Tāpēc atzinīgi vērtēju gan Stīna Lorensa, gan Ģirta Cēlāja, „Red Sun Buffet”, vairāku Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) un citu Liepājas uzņēmēju iniciatīvas.

Klubu – restorānu nakts un Liepājas kokteilis

Gatavojoties sezonas atklāšanai un pārdošanas akcijai Lietuvā, šonedēļ uz tikšanos esmu aicinājusi Liepājas klubu, bāru, restorānu un kafejnīcu īpašniekus. Apspriedīsim iniciatīvu veidot Klubu nakti un iespējas to papildināt ar īpašu ēdienkarti par vienotu cenu Liepājas restorānos.

Otrs sarunu temats būs Liepājas vasaras kokteiļa veidošana. „Liepājas menciņi” kļuvuši par vienu no iecienītākajiem tūrisma sezonas ēdieniem, tagad ir kārta Liepājas vasaras kokteilim alkoholiskā un bezalkoholiskā versijā. Manas Liepājas kokteiļa sastāvdaļas būtu kampari, fanta un smalcināts ledus. Ar nepacietību gaidu, ko ieteiks Liepājas bārmeņi. Oficiālās kokteiļa sastāvdaļas plānojam paziņot pēc divām nedēļām izstādē „Balttour”, kad katrs varēs ieteikt savu kokteiļa nosaukumu gan klātienes konkursā, gan sociālajās vietnēs.

Sezonas fokuss – Lietuva

Lietuvas tirgus ir šīs sezonas galvenais fokuss. Pēc Lieldienām kopā ar Liepājas uzņēmējiem plānojam īstenot pārdošanas akciju Lietuvā. Aprīlī tiešās pārdošanas aktivitātes Viļņas, Šauļu, Kauņas un Klaipēdas tirdzniecības centros “Akropole” papildinās reklāma sociālajos tīklos un interneta medijos, preses ielikumi laikrakstos un līdzdalība izstādē Klaipēdā.

Liepājas uzņēmējus atkārtoti aicinu pievienoties Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) atlaižu akcijai Lietuvas un Igaunijas tirgum. Visa gada garumā pašu spēkiem un kopā ar lielāko pasākumu organizētājiem kaimiņiem vēlamies atgādināt par sevi.
Ar Rīgas tūrisma portāla „Live Riga” padomu un TAVA atbalstu centīsimies piesaistīt lielāku žurnālistu uzmanību un organizēt žurnālistu vizītes. Krievijas tirgus apgūšanu, uzrunājot žurnālistus un tūrisma firmas, šogad tiks sākta ar Kaļiņingradu un Pleskavu. Nopietnam pieteikumam Maskavā vai Pēterburgā pagaidām trūkst naudas.

Izaicinājumu pietiek

Augstu vērtēju to cilvēku idejas, kas savu uzņēmējdarbību, produkta vai pasākuma ideju attīstījuši, ieraugot saskares punktus pilsētas vai novada un tā iedzīvotāju identitātē. Šogad pilsētas pastaigu maršruti „Liepāja – kā pa notīm” un „ Berči mantojums” ir papildināti ar maršrutu „Jūgendstila pērles”, kas ietver 28 izcilāko jūgendstila būvniecības paraugu apskati Liepājā. Jaunums ir arī trīs gardēžu maršruti: viens Pāvilostas, otrs Aizputes, trešais Rucavas virzienā.    

Sadarbībā ar Karostas glābšanas biedrību (KGB) un KBI uzņēmējiem ceram paplašināt 360 grādu panorāmas fotogrāfiju klāstu par Liepāju. Meklēsim finansiāli izdevīgākos un radošākos risinājumus telefona un I-pad aplikāciju veidošanai, QR (Quick Response) kodu izmantošanai jūgendstila maršruta sasniegšanai interneta un telefonu vidē.

Liepājai ir plašs piedāvājums, ko iespējams uztvert ar acīm un sajūtām – arhitektūra, ainava, kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, sporta un kultūras pasākumi. Liepāja ir tipiska t.s. break city jeb īso brīvdienu pilsēta, tāpēc tūrisma birojs veidos sezonālos piedāvājumus, kas orientēti uz auditoriju Rīgā un tuvējo 100 km rādiusā.     

Kā nozīmīgāko nevalstiskā, privātā sektora un pašvaldības sadarbības jomu redzu tāda piedāvājuma radīšanu, kas nodrošina aktīvu līdzdalību kā, piemēram, Karostas cietumā vai Amatnieku namā.

Turpmākie divi trīs gadi būs izšķiroši, lai attīstītu produktus ar pievienoto vērtību, piemēram, SPA, veselības atjaunošanas jomā. 2011.gada nogalē atklātais baseinu un SPA komplekss Olimpiskajā centrā ir nozīmīgs papildinājums Liepājas piedāvājumam ziemas sezonā un solis ceļā uz Liepājas kā kūrorta pilsētas slavas atjaunošanu. Pašvaldība veic arī ūdens dziļurbuma un teritorijas izpēti, lai sagatavotos iespējai izmantot 2014. – 2020. plānošanas periodā pieejamos ES finanšu līdzekļus SPA vai kūrorta attīstīšanai.

Liepājas reģionālajai slimnīcai un citām ārstniecības iestādēm ir labs medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu piedāvājums, taču telpu remonts, piemērošana ārpus slimnīcas apmeklētājiem un spēja apkalpot vismaz divās svešvalodās, ir galvenie nosacījumi, lai nodotu tos aktīvai pārdošanai.

Viena no jomām ar pievienoto vērtību un potenciālu mazināt sezonalitāti, kā arī ienest papildus līdzekļus tūrisma biroja kasē ir aktīva konferenču un biznesa tūrisma iespēju pārdošana. Šogad birojs izveidos pasākumu un konferenču piedāvājuma katalogu, piedāvās pilnu servisu klientiem, kuri izsaka vēlmi Liepājā organizēt konferenci, – līdz mapītei uz konferenču galda, sporta, kultūras pasākumu apmeklējumam, izklaidei vai komandas veidošanas aktivitātēm pēc konferences.

Viesnīcas, Liepājas Olimpiskais centrs un citi, kas piedāvā konferenču telpas, nodarbojas tikai ar daļas visa iespējamā servisa pārdošanu. Šī piedāvājuma pārdošana, protams, ir laikietilpīgs process, kura darba augļus varētu baudīt nākamā gada rudenī, ziemā.

Visus zaķus nenošausi    

Jāapzinās, ka vienlīdz dinamiska attīstība pilnīgi visās jomās ir grūti īstenojama. Liepāja ir labākā Latvijā velo infrastruktūras jomā, arī vides pieejamības ziņā, kur pilsēta rūpīgi seko universālā dizaina standartu ievērošanai. Īpašas ievērības cienīgs šajā sakarā ir šovasar gaidāmais pludmales labiekārtojums cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem – iebrauktuve pludmalē, speciālais traps, lai no ratiņiem iekļūtu ūdenī, elektroniskās bojas, pavadoņu apmācība u.c.     

Nepieciešamību tūlītējiem pašvaldības ieguldījumiem, izveidojot vienota dizaina soliņus, velosipēdu novietnes, ģērbtuves, apgaismojumu, norāžu un informatīvo stendu sistēmas, tomēr redzu Karostas un pilsētas pludmalei, un galvenais Ziemeļu molam.

Liepāja ir pelnījusi kvalitatīva dizaina risinājumus, bet savu laiku nodzīvojušie koka dizaina objekti Jūrmalas parkā – jaunus, funkcionālus „vietniekus”. To pašu varētu teikt arī par pilsētas robežzīmēm un autobraucējiem saskatāmām norādēm. Jācer, ka Būvvaldes un Komunālās pārvaldes sadarbība ar LMA dizaina nodaļas studentiem, kas aizsākās projektā „Klusais kūrorts”, turpināsies un viņu skices un praksē testētie risinājumi tiks izmantoti pludmales standarta aprīkojuma veidošanai, risinājumi tiks piedāvāti arī uzņēmējiem, kuri vēlēsies sniegt pakalpojumus pludmalē. Šajā ziņā Pērnava, ir viens no publiskās un privātās partnerības piemēriem gan vissezonas pludmales restorānu attīstīšanai, gan arī fundamentālam pludmales labiekārtojumam.

Redzu pašvaldības pretimnākšanu iniciatīvai iztīrīt un labiekārtot Cietokšņa kanālu, lai padarītu to laivojamu. Ceru arī uz finansējumu minētajiem darbiem pārrobežu sadarbības projektā.

Protams, pati sāpīgākā problēma gadiem ir Liepājas sasniedzamība. Liepājas pašvaldība gan pati meklē, gan saņem piedāvājumus regulāriem lidojumiem uz/no Liepājas lidostas, taču reāli tie varētu būt iespējami tikai no 2014.gada, kad būs pabeigts lidostas rekonstrukcijas projekts.

Nozīmīgs atbalsts Palangas kā mājas lidostas izmantošanai ir pasažieru pārvadātājs „Liepājas tūre”, kas vasaras sezonā palielinās reisu skaitu uz lidostu. Tūrisma birojs arī veicis aprēķinus, kas nepiecienāmi, lai nodrošinātu Liepājas reklamēšanu Palangas lidostā un tās tiešā tuvumā, ierosinājis pārrunas ar lidojumu operatoriem, lai diskutētu par Liepājas kā trešā galamērķa norādīšanu līdzās Palangai un Klaipēdai.     

Viesiem, kuri uzdod jautājumu, kāpēc, vilciens kursē tikai divas reizes nedēļā, un ceļš uz Lietuvu pārāk bedrains, protams, gribētos sniegt labāku atbildi par to, ka trūkst naudas.

Taču vēlos norādīt arī uz pozitīvām tendencēm – Rīgas lidostas sasniedzamība ir uzlabojusies, prāmis uz Vāciju kursēs biežāk un, iespējams, tiksim pie jaunas prāmja līnijas, pilsētas sabiedriskajā transportā varam pārvietoties ar vienu biļeti un līdz ar aktīvo tūrisma sezonu tūrisma biroja telpās tūristiem piedāvāsim mantu novietni. Ceru arī, ka uzņēmumam „Blue Box” izdosies vasarā uzsākt pārvadājumus ar elektro taksometru. Tas dažādos pārvietošanās iespējas nelielām cilvēku kompānijām, piemēram, uz Karostu, apskates vietām Bernātos, Jūrmalciema un Papē, turklāt par sabiedriskajām transportam līdzvērtīgām izmaksām.

Kabatā nēsātas idejas makā nekrīt

Priekšlikums par Peldu ielu kā gājēju ielu posmā no Uliha ielas līdz jūrmalai vasaras sezonā ir labs, arī kā atgādinājums nevalstiskā sektora pārstāvjiem, mūziķiem un māksliniekiem, kuri ar projektu priekšlikumiem piedalīsies februārī un martā gaidāmajos Kultūras pārvaldes un NVO projektu konkursos. Konkursos tradicionāli tiek atbalstīti kvalitatīvi piedāvājumi un aktivitātes, kas piesaista tūristu uzmanību un veiksmīgi iekļaujas Liepājas pilsētvidē (ielās, skvēros, parkos u.c.).

Arī pašvaldības uzņēmējdarbības konkursa nolikumā esmu rosinājusi iekļaut prioritātes, kas atbalstītu labas kvalitātes aktivitāšu un pakalpojumu attīstīšanu, lielāku pudurošanos Karostā, pludmales teritorijā un ezermalā. Tūrisma nozares iniciatīvām šis konkurss bijis atvērts vienmēr.

Svaigu ideju lielu pasākumu rīkošanai rudens un ziemas sezonā vai tas būtu rokzvaigznes koncerts, oktoberfests, ziemas ēdienu festivāls, pūķu laišana, uguns naktis vai maskošanās, Liepājā nav trūcis. Vienmēr pietrūcis uzņēmīgu organizatoru, nedaudz naudas vai vēlmes sadarboties. Par to visai tieši pārliecinājos gan strādājot Kultūras pārvaldē, gan veidojot Liepājas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam. Savu kinestētiskās mākslas projekta ideju nēsāju līdzi jau gadiem, bet kabatā nēsātas idejas makā nekrīt.

Uzziņa
LRTIB 2012.gada budžets ir Ls 83 809, kas ir par Ls 25 000 vairāk nekā 2011. un 2012.gadā.

Ls 83 809 veido Liepājas domes finansējums (71,4%), LRTIB (18,7%) un 8 novadu pašvaldības (kopā ap 9,9%).

Vairāk nekā pusi jeb 67,4% (Ls 56 509) visa LRTIB budžeta 2012.gadā sastāda uzturēšanas izdevumi (telpu īre, komunālie maksājumi, algas), līdz ar to aktivitātēm (materiālu sagatavošanai, tulkošanai, izplatīšanai, līdzdalībai izstādēs, žurnālistu vizītēm un citām mārketingam aktivitātēm) ir tikai 32,6%.

2008.gadā LRTIB budžets bija Ls 114 001.