Jau vairākus gadus tekstilrūpniecībā nākas rēķināties ar divām tendencēm – Krievijas tirgū strauji sarūk pirktspēja un plaša patēriņa segmentā saasinās konkurence visos tirgos.

Pirmajā gadījumā iemesli ir ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa un naftas cenu svārstības, otrajā – arvien agresīvāki kļūst austrumu valstu ražotāji, kuri piedāvā zemas cenas un lielu preču apjomu, atzīst laikraksta "Dienas Bizness" (DB) aptaujātie uzņēmēji. Līdz ar to strauji krītas eksporta apjoms tradicionālās veļas šuvējiem, gatavo apģērbu un audumu ražotājiem, toties izaugsme vērojama ķīmisko šķiedru un specifisku produktu ražošanā, piemēram, auklu, papīra pavedienu izstrādājumu segmentā, arī tehniskā tekstila, profesionālo un adīto apģērbu ražotāji pēc pērnā gada krituma atgūstas. Vieglāk ar problēmām tiek galā lieli uzņēmumi, kam ir kapitāla rezerves un kuri paši nodrošina pilnu tehnoloģisko ciklu, kā arī mazi komersanti, kurus apmierina vietējais tirgus vai kuri ražo specifiskus, nišas produktus. Kopējais eksporta apgrozījuma kritums nozarē šī gada 10 mēnešos ir aptuveni 4%, lejupslīde turas jau otro gadu.

Līdera piemērs

Ķīmisko šķiedru lielās iespējas uzskatāmi demonstrē nozares līderis Valmieras stikla šķiedra (VSŠ), kura datus Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA) kopējā nozares apskatā neiekļauj, jo šī uzņēmuma eksports (98% no saražotā) veido aptuveni trešo daļu no pārējo nozares eksportētāju kopējā apgrozījuma un statistika tad neparādītu objektīvo tekstilrūpniecības situāciju. 2015. gada deviņos mēnešos VSŠ konsolidētais neto apgrozījums kāpis par 14%, sasniedzot 99,5 miljonus eiro, kas ir par 12,4 miljoniem eiro vairāk nekā analoģiskā periodā pērn. Šī gada deviņi mēneši ir bijuši arī ienesīgi – konsolidētā tīrā peļņa tiek lēsta ap 6,65 miljoniem eiro jeb par 12% vairāk nekā 2014. gada trīs ceturkšņos. VSŠ produkcija pārdota 38 pasaules valstīs, visvairāk Eiropas Savienībā (75%) un Ziemeļamerikā (14%). Pārdošanas apjoms šogad audzis par 13% Eiropā un par 30% Ziemeļamerikā, liecina NASDAQ OMX Baltic dati. Grupā ietilpst četri uzņēmumi: mātes sabiedrība a/s Valmieras stikla šķiedra un trīs tās meitas sabiedrības – Valmiera Glass UK Ltd. Lielbritānijā, Valmiera Glass USA Corp. un Valmiera Glass USA Trading Corp. Amerikas Savienotajās Valstīs. DB rakstīja, ka Valmiera Glass UK Ltd. šogad piedalījās Vodafone stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā, piegādājot tehnisko tekstilu – arhitektūras membrānu stadiona jumta pārsegumam.

Mazinās atkarību

Nākotnē izmantot iespējas, ko piedāvā tekstila un ķīmiskās rūpniecības sasniegumu apvienošana, plāno arī otrs lielākais nozares uzņēmums Latvijā – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Lauma Fabrics, kas ir pazīstams kā viens no lielākajiem veļas materiālu ražotājiem Eiropā un devītās lielākās rūpnīcas ēkas pasaulē apsaimniekotājs. Patlaban notiek sarunas ar kādu Itālijas tehniskā tekstila uzņēmumu par sadarbības iespējām, DB atklāja LSEZ SIA Lauma Fabrics valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš.

Pagaidām uzņēmuma vadītājs atturas atklāt, vai runa ir par telpu iznomāšanu Itālijas kapitāla uzņēmumam vai ciešāku sadarbību. Toties konkrētas sarunas par ražošanas potenciāla konsolidēšanu sāktas ar citu Lauma Fabrics telpu nomnieku – Norvēģijas kapitāla SIA Tele Textile Latvia, kas aptuveni gadu Liepājā ražo ģeotekstilu ceļu būvei. Šobrīd tiek izstrādāts iespējamais sadarbības modelis. "Tele Textile šeit nomā 5000 m2 plašas telpas, nodarbina 20 cilvēkus, tam ir pieredze un noieta tirgus," stāsta E. Egliņš. Liepājā ražotais ģeotekstils tiek eksportēts uz Poliju, kur to izmanto lielajos ceļu būves projektos. Iesaistīšanās tehniskā tekstila ražošanā ļautu mazināt Lauma Fabrics atkarību no vietējiem un NVS veļas šuvējiem, tātad – no Krievijas tirgus, viņš neslēpj. Vienlaikus tiek aktīvi apgūti jauni tirgi veļas materiālu noietam. DB rakstīja, ka Lauma Fabrics šogad noslēdza 6,5 milj. eiro vērtu apdares ceha rekonstrukciju, kas ļauj būtiski samazināt pašizmaksu, nodrošināt nemainīgu produktu kvalitāti un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm attiecībā uz piegādes apjomu. Investīcijas un tirgus stratēģija ļāvusi sabremzēt apgrozījuma kritumu – ja veļas ražotājiem kopumā tas ir ap 50%, Lauma Fabrics šogad būs apgrozījusi par 20% līdz 25% mazāk, turklāt paredzama arī peļņa.

Laiki mainās

"Domāju, ka nekad vairs nebūs tā, ka var ražot vienu produktu, sūtīt konteinerus uz Krieviju un pelnīt. Laiki mainās – jāmainās tiem līdzi," uzskata Lauma Fabrics valdes priekšsēdētājs. To apliecina arī VRUA apkopotie dati par tirgus izmaiņām – Krievijā pārdošanas apjoms divu gadu laikā krities uz pusi. Gandrīz tikpat liels kritums ir Baltkrievijā, nedaudz labāka situācija ir Ukrainā. Toties audzis noiets Eiropā, īpaši perspektīvas ir Čehija un Slovākija, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds. Viņš atzinīgi vērtē uzņēmumus, kuri, piesaistot ārvalstu kapitālu, spējuši stabilizēt darbību un strādā ar pozitīvu rezultātu, turklāt turpina investēt attīstībā. Tostarp ir Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums Klippan Saule, kas visvairāk produkcijas pārdod Zviedrijā, otrajā vietā ir Lielbritānija. Par stabiliem tirgiem uzņēmuma direktors Romualds Baikštis sauc arī Norvēģiju un Dāniju. Jau vēstīts, ka no lielāko nozares uzņēmumu saraksta šogad izkritusi a/s Rita, kas pārdzīvo īpašnieku paaudžu maiņu, līdzīga situācija ir a/s Lord’s un Co, tehniskas problēmas jaunu produktu ieviešanā piedzīvojusi a/s Mežroze, taču asociācijas vadītājs ir optimistisks un tic, ka pāris gadu laikā šie uzņēmumi uzrādīs pozitīvu izaugsmi.

Saasinās konkurence

Sarežģījumi, kas liek meklēt jaunus eksporta tirgus un saasina konkurenci, nav tikai specifiska Latvijas tekstilnieku problēma. To apliecina krītošais Lietuvas tirgus – divu gadu laikā eksports uz Lietuvu sarucis par 44%, savukārt viens no lielākajiem Lietuvas ražotājiem Utenos trikotažas, kam deviņu mēnešu rezultāti uzrāda ap 5% pārdošanas apjoma un desmitkārtīgu peļņas samazinājumu, šī gada novembrī ienācis Latvijas tirgū, atverot veikalu Liepājā. Mazumtirdzniecības tīkla veidošanu kā veiksmīgu krīzes stratēģiju izmanto arī a/s Lauma Lingerie. "Nozarei šis gads būs smagākais kopš 2009. gada krīzes. Visvairāk cieta tie veļas ražotāji, kuri koncentrējas uz vairumtirdzniecību, jo tur kritums vērojams pat līdz 70%. Mēs plānojam, ka mūsu uzņēmumam kritums nebūs tik liels – gadu varētu noslēgt ar pārdošanas samazinājumu pret pagājušo gadu mazliet virs 30%. Šo krīzi pārciešam vieglāk nekā 2009. gada krīzi, jo pašiem ir savs franšīzes veikalu tīkls 11 pasaules valstīs – Baltijā, Saūda Arābijā, Krievijā, Ukrainā, Ugandā, Baltkrievijā, Mongolijā, Kosovā, Albānijā. Kopā vairāk nekā 50 veikali, kurus esam atvēruši pēdējo piecu gadu laikā," stāsta a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Cer uz stabilitāti

Lauma Lingerie plāno arī nākamgad turpināt veikalu tīkla attīstību, slēdzot franšīzes līgumus Ugandā, Baltkrievijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā. Intensīvi notiek jaunu produktu izstrāde, tiek attīstīta šogad prezentētā sporta veļas līnija, paredzēts atgriezties pie peldkostīmu iekļaušanas sortimentā. "Plānojam pārdošanas apjomu pieaugumu, bet ne tik strauju kā iepriekšējos gados. Riski saistīti ar ekonomisko situāciju galvenajos noieta tirgos un pasaulē kopumā," tā L. Matisone. Jaunu noieta tirgu meklēšana bija viens no novembrī Liepājā notikušā Apakšveļas nozares uzņēmēju foruma uzdevumiem. Uz forumu, ko organizēja Latvijas Veļas ražotāju asociācija (LATVERA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), bija aicināti gan Latvijas uzņēmēji, gan arī potenciālie klienti no Lielbritānijas, Francijas, Somijas, Nīderlandes, Ukrainas un Krievijas.

Nozarē strādā ap 70 uzņēmumiem, kas nodarbina ap 2300 cilvēku, kopējais apgrozījums sasniedz 75 milj. eiro, eksports ir 95%, liecina LATVERA dati. Līdz ar to šis segments ir sociāli nozīmīgs valsts ekonomikā. Tomēr par to, vai forums un LIAA iesaistīšanās nesīs uzlabojumus dramatiskajā "veļinieku" situācijā, vēl pāragri spriest, atzīst uzņēmēji. Veļas šuvēju krīze gan nav skārusi mazos nišas produktu ražotājus. Piemēram, Liepājā pirms pāris gadiem radītais zīmols SIKKSI kļūst arvien populārāks, jo veiksmīga izrādījusies gan ekoloģiskās kokvilnas izvēle, gan vīriešu un bērnu apakšveļas līnijas izstrāde, apgalvo SIA SIKKSI īpašniece Līga Ozola.


Cieņā