Liepājas biznesa centrs sācis paplašināšanos jaunu investoru piesaistei, paplašinās arī parka uzņēmumi, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Skandināvu kapitāla privātajā biznesa centrā, kur darbojas galvenokārt metālapstrādes uzņēmumi, papildu telpas nepieciešamas, jo vairāki potenciālie investori izrādījuši interesi par ražošanas izvietošanu Liepājā. Papildu platības nepieciešamas arī esošajiem nomniekiem, no kuriem vairāki plāno palielināt ražošanas apjomus.
Liepājas biznesa centra (LBC) paplašināšanās projektam saņemts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsts. Kopējās projekta izmaksas ir 3,41 miljons eiro, par to plānots uzbūvēt trīs jaunas ražošanas ēkas, katru 4100 kv.m platībā. DB rakstīja, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde šim nolūkam rezervējusi zemi blakus esošajam LBC. Projekts paredz, ka LBC līdz 2015. gada 1. septembrim piesaistīs trīs jaunus uzņēmumus, iznomājot vismaz trešdaļu jauno telpu, kā arī radīs vismaz 20 jaunu darba vietu. Ar pirmo potenciālo investoru jau tuvākajā laikā varētu noslēgt līgumu, atklāj LBC vadītājs Livars Vangovskis, sarunas notiekot arī ar citiem. Investorus pievilina gatava infrastruktūra, kā arī iespēja sadarboties ar radniecīgiem uzņēmumiem parkā, ietaupot ražošanas un loģistikas izmaksas. Ik gadus LBC apsaimniekotājs SIA Pumac Liepāja iegulda vairākus simtus tūkstošu eiro parka infrastruktūrā. Biznesa centrā apsaimniekojamā teritorija ir 12,5 ha, bet ēku izmantojamā platība – vairāk nekā 55 tūkst. m2. Pavisam šeit saimnieko 13 uzņēmumi, no kuriem desmit ir ražošanas kapitālsabiedrības, lielākoties – ar skandināvu kapitālu, bet ir arī starptautisku koncernu uzņēmumi, piemēram, Trelleborg Wheel Systems, kas ražo un montē diskus un riteņu sistēmas lauksaimniecības, ātrgaitas, sniega un industriālajai tehnikai.
Atbalsts arī nomniekiem
Viens no LBC nomniekiem – LSEZ SIA Lesjofors Gas Springs – plāno šogad ap 60% apgrozījuma pieaugumu. Prognozes pamatā ir veiksmīgi īstenots ES līdzfinansēts projekts, kā arī iespēja kāpināt jaudu, jo uzņēmums pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Liepājas Biznesa centrā. Piesaistīts arī jauns sadarbības partneris – Dānijas vairumtirgotājs Triscan. Pērn uzņēmums piedzīvoja nelielu (ap 8%) apgrozījuma kritumu.
"Bijām strādājuši pārāk labi – pasūtījumus spējām klientiem piegādāt divu līdz trīs nedēļu laikā un klienti nolēma, ka viņi var atļauties krājumos turēt mazākas rezerves. Tādēļ kādu laiku pasūtījumi apsīka," skaidro Lesjofors Gas Springs direktors Ģirts Ančevskis. Tomēr gadu izdevies pabeigt ar peļņu – aptuveni 21 tūkstoti latu. Šis gads ir veiksmīgs – atsākušies pasūtījumi no lielajiem klientiem, un pirmā ceturkšņa apgrozījums pārsniedzis pērnā gada sākuma rezultātus pat par 108%.
"Gada laikā, protams, šis straujais kāpums izlīdzināsies, taču piesardzīgi optimistiskā prognoze ir aptuveni 60% pieaugums," lēš Ģ.Ančevskis. Noietu veicinās arī jaunais dalībnieks – a/s Triscan, viņš cer.
Uzlabo konkurētspēju
Tikko Lesjofors Gas Springs direktors parakstījis ar LIAA līgumu par atbalstu jauna produkta ieviešanai ražošanā – dinamiskās gāzes atsperes. No parastajām gāzes atsperēm tās atšķiras ar to, ka amortizāciju nodrošina atsperu konfigurācija, nevis eļļa. Līdz ar to ir dažādots sortiments. Jaunā iekārta izmaksājusi 282,5 tūkst. eiro, taču bez šīm investīcijām agri vai vēlu tiktu zaudēts tirgus, uzskata Ģ. Ančevskis. Tagad ražotnē ir divu veidu atsperes – vienas domātas dažādu industriju iekārtām, otras – automašīnām. "Mūsu lielākais risks ir pieprasījuma strauja lēkāšana. Ja pieprasījums izveidojas tāds, ka nespējam saražot, tad zaudēsim klientus," skaidro direktors. Šo gadu ražotājs sāka jaunās telpās – tieši jaudas kāpināšanas vārdā. Plašāku ražotni piedāvāja tas pats LBC, kur uzņēmums strādāja arī līdz šim, taču dalīja telpas ar saistīto uzņēmumu Lesjofors Springs LV. Tā kā arī šis uzņēmums izjuta šaurību, pieņemts lēmums katram ražotājam nomāt atsevišķu korpusu. Uzturēšanas izmaksas gan ir lielākas, atzīst Ģ. Ančevskis, taču arī ērtības nav salīdzināmas. Nākamais plānotais solis ir vietējo piegādātāju atrašana izejmateriāliem. Piemēram, virzuļi tiek iepirkti Korejā, taču loģistikas dēļ tas ir dārgi un prasa laiku. Tālākas nākotnes vīzija ir Lesjofors grupas loģistikas centra izveide Liepājā.
Ražo "zaļajai" enerģijai
Paplašināties plāno arī Dānijas kapitāla uzņēmums Kohsel. Tas ļaus divkāršot rūpniecisko potenciālu, stāsta SIA Kohsel direktors Kims Kehlets (Kim Kehlet). Kopš darbības sākšanas 2005. gadā uzņēmuma apgrozījums audzis lēnām, taču regulāri – par 10–15% katru otro gadu. Tikpat liels pieaugums tiek plānots arī šogad. SIA Kohsel apsaimnieko 3000 m2 plašu ražotni Liepājas Biznesa centrā. Paplašināšanās paredzēta, apgūstot vēl vienu ēkas stāvu. Ieguldīt plānots vairāk nekā 150 tūkstošus eiro. SIA Kohsel neizmanto struktūrfondus, ne arī aizņēmumus, investējot no grupas peļņas. Pašreiz tiek saražoti astoņi līdz 11 tūkst. produkcijas vienību mēnesī, sortimentā ir ap 150 dažādu produktu. Šogad plānots uzsākt saules enerģijas invertora komponentu izgatavošanu. Visa produkcija – indukcijas spoles un transformatori – tiek eksportēta. Lielākais noieta tirgus (85%) ir Dānija, kur ar tālāku distribūciju nodarbojas mātes uzņēmums. Atlikušie 15% ceļo uz Eiropas valstīm, Ķīnu, ASV. Vietējais tirgus nav Kohsel interešu lokā, jo ir pārāk mazs. Visi uzņēmuma klienti ir lielas firmas, kuras galvenokārt izgatavo iekārtas zaļās enerģijas ražošanai. K. Kehlets uzskata, ka transformatoru ražošana ir perspektīva, jo pasaulē pieaug zaļās enerģijas īpatsvars, daudzās valstīs ir atbalsta programmas un subsīdijas. "Mūs neinteresē nelieli pasūtījumi, mēs strādājam vairumpircējiem," skaidro direktors. Turklāt produkcijas pašizmaksa ir augsta, jo enerģētikas iekārtas kopumā nav lētas tajās izmantoto izejmateriālu dēļ. Izejmateriāli tiek iepirkti galvenokārt Eiropā un Skandināvijā, un no piegādes viedokļa Liepāja ir izdevīgā vietā, jo šeit iespējami multimodālie kravu pārvadājumi. Vēl viena priekšrocība ir sadarbības iespēja ar vietējiem uzņēmumiem – gan tepat, biznesa parkā, gan arī citur Latvijā. Ražošanas procesā Kohsel sadarbojas ar SIA Silkeborg Spaantagning Baltic, SIA Metaplast un citiem.
Trūkst strādnieku
Lielākā grupas ražotne ir Taizemē, taču K. Kehlets noliedz, ka tur varētu ar laiku pārcelt visu ražošanu. Produkcijas atvešana no Dienvidaustrumāzijas uz Eiropu var aizņemt pat sešas nedēļas, un tas nozīmē uz šo laiku iesaldēt ražošanā ieguldītos līdzekļus, ja viss ražošanas cikls tiktu izvietots Taizemē. Arī biznesa vide Latvijā pēdējo piecu gadu laikā esot jūtami uzlabojusies, piemēram, samazinājusies birokrātija. Tomēr Kohsel vadītājs atzīst, ka, viņaprāt, Latvijā trūkst labas arodizglītības, kas sagatavotu metālapstrādes un mašīnbūves nozares strādniekus un darbagaldu operatorus. "Tiek runāts par nepieciešamību izglītot inženierus. Taču mums nevajag inženierus, bet strādniekus". Uzņēmums pats apmāca darbiniekus, taču tas nozīmē papildu izmaksas. K. Kehlets uzskata, ka nepieciešama lielāka valsts līdzdalība, piemēram, šādos gadījumos pusi darbaspēka izmaksu sedz uzņēmums, pusi – valsts. Līdzīga sistēma darbojas Dānijā.
Kohsel Dānijā ir 1967. gadā dibināta ģimenes kapitāla firma, kurai ir trīs ražotnes – Dānijā, Latvijā un Taizemē. 2004. gadā uzņēmums atvēra ražotni Liepājā. "Laba infrastruktūra un izdevīga loģistika," iemeslus skaidro K. Kehlets, lēšot, ka kopš darbības sākuma uzņēmuma jauda palielinājusies aptuveni par 45%.