Ar domē valdošo Liepājas partiju cieši saistītais „Kurzemes Vārds” uzstājīgi cenšas ietekmēt liepājnieku politisko izvēli, izmantojot no ētikas viedokļa apšaubāmus psihotrikus.

Aizvadītās nedēļas piektdienas numurā avīze publicējusi kārtējo “pētījumu”, kurā ievietotas grafiskas tabulas ar politisko partiju nosaukumiem un pašreizējās domes deputātu vārdiem. Šīs tabulas nosauktas par „reitingiem”.

Lai iegūtu šos “reitingus”, esot aptaujāti 402 liepājnieki, raksta laikraksts.

Jautājumi dažādos mikrorajonos dzīvojošiem balsstiesīgajiem pilsētniekiem uzdoti intervijā uz ielas. Viedoklis prasīts 251sievietei un 150 vīriešiem (vai tiešām tas atspoguļo reālo proporciju starp sievietēm un vīriešiem!?)

Ko tad šie „reitingi” rāda un ko – nerāda?

„Kurzemes Vārds” tos sakārtojis šādā secībā: 1) Liepājas partija – 21,5%, 2) ”Saskaņas centrs” – 20,5%, 3)”Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 7,5%, 4) „Vienotība” – 6,5%, 5) Reformu partija – 3%. Par citu partiju balsotu 16%, bet nav izlēmuši 21%.

Interesanti, ka kopumā uz domi kandidē 10 saraksti, bet “reitingos” parādās vien pieci, no kuriem pēdējam – Reformu partijai –uzrādās neticami zems rezultāts: 3%.

Te nu jājautā, vai redaktoram vai jebkuram citam, kurš šos „reitingus” kombinēja, viss ir kārtībā ar aritmētikas zināšanām?

Reitingos neparādās pieci saraksti, toties figurē mistiski 16%, kas balsotu par citu partiju. Tātad šie 16% jādala ar 5, un iegūtais rezultāts ir 3,2% par katru no šīm piecām reitingos neuzrādītajām partijām.

Protams, tas nenozīmē, ka visi pieci atlikušie saraksti – „Reģionu alianse”, „Mūsu zeme”, „Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, Kristīgi demokrātiskā savienība vai „Par dzimto valodu” – katra iegūtu pa 3,2% balsu. Taču, pavisam noteikti, kāda vai kādas no tām, iegūtu krietni vairāk par 3%, varbūt pat vairāk par 5%. Jautājums: kādēļ tās nav iekļautas šajos „reitingos”?

Reformu partijas saraksta līderis Jānis Vilnītis, lūgts komentēt šos „reitingus”, no kuriem izriet, ka viņš ne vien nav reāls pretendents uz pilsētas mēra amatu, bet pat netiktu ievēlēts nākamajā domē, atzina: „Ir meli, lieli meli un reitingi. „Kurzemes Vārda” taisītie „reitingi” ir vēl briesmīgāki par lieliem meliem!”

Viņaprāt tendenciozitāti apliecina kaut vai tas, ka telekompānija LNT, kura nekādā ziņā nav ieinteresēta Liepājas domes vēlēšanu rezultātos, pasūtījusi socioloģisko pētījumu firmai TNS pirmsvēlēšanu aptauju, un, vadoties no veiktajiem pētījumiem, trīs Liepājā populārāko vēlēšanu sarakstu līderi aicināti uz priekšvēlēšanu debatēm. Jānis Vilnītis ir viens no trim uzaicinātajiem, un tas nekādi neiet kopā ar tendenciozo „Kurzemes Vārda” pētījumu, no kura izriet, ka par Reformu partijas sarakstu Liepājā balsošot vien 3% vēlētāju. Šāds reitings tai varētu būt valsts mērogā, ko nekādi nevarētu teikt par 21% Liepājas partijai!

Atgādināšu, ka „Kurzemes Vārds” ar saviem visnotaļ primitīvi gatavotajiem un tendenciozajiem, lai neteiktu vēl vairāk, „reitingiem”, jau pirms pagājušām vēlēšanām 2009.gada jūnijā, veica manipulatīvas un neētiskas darbības, vēlēšanu dienā  tos publiskojot avīzē.  

Toreiz „reitingi” rādīja, ka gan „Liepājas attīstībai”, gan „Sabiedrība citai politikai” (SCP) atbalsta 0,1% Liepājas vēlētāju. Vēlēšanu rezultāti parādīja pavisam ko citu: „Liepājas attīstībai” ieguvusi 3,8% balsu, bet SCP pārvarēja 5% barjeru un ieguva pārstāvniecību domē.

Turklāt, aptaujājot 297 liepājniekus, kā to norādīja aptaujas veicēji, rezultāts 0,1% pat teorētiski bija neiespējams. Mazākajam iespējamajam rezultātam jeb vienai atbildei vajadzēja līdzināties vismaz 0,3%.

Bet „reitingu” kombinētājiem arī toreiz acīmredzami kliboja aritmētika.

Kā interesēs, nav grūti uzminēt.