Liepājas vienīgais medijs, kurš pie lasītājiem nonāk "papīra variantā", – "Kurzemes Vārds" pērn no pašvaldības, tās iestādēm un kapitālsabiedrībām saņēmis vismaz 88, 31 tūkstoti eiro.

Cik cieša ir laikraksta "Kurzemes Vārds" saistība ar pašvaldību?  Un cik lielā mērā var runāt par avīzes neatkarību, ja vismaz 88 314 eiro (redzamā daļa) SIA "Kurzemes Vārds" 2018.gadā saņēmis, izpildot dažādus pašvaldības, tās iestāžu un kapitālsabiedrību pasūtījumus?

Nosauktā summa gan ir ļoti aptuvena, jo ne visi pašvaldības uzņēmumi vēlas atklāt "draudzīgā atbalsta" apmērus. Piemēram, "Liepājas ūdens" (kapitāldaļu turētāja – līdzšinējā domes Juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna) kautrīgi noklusē, cik samaksājis "Kurzemes Vārdam" par tā sauktajām "tematiskajām lappusēm" – to liedzot starp abiem uzņēmumiem noslēgtais līgums. Te gan jāteic, ka tādi noslēpumi piedienētu kādam privātam komersantam, ne pašvaldības uzņēmumam. Arī SIA "Lielais Dzintars" (kapitāldaļu turētājs – vicemērs Atis Deksnis) tēriņus neuzzinājām, jo elektroniski koncertzāle informāciju nesniedza. Atbildi parādā palika arī abi pašvaldības primārās veselības aprūpes centri – Vecliepājas un Jaunliepājas (kapitāldaļu turētāja – domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova).

Neviens nav apstiprinājis, bet runā, ka pašvaldības kapitālsabiedrībām un uzņēmumiem, kuros domei pieder daļas, neoficiāli uzdots "rindas kārtībā" sniegt finansiālu atbalstu avīzei, apmaksājot dažādus pielikumus un ielikumus.

Saskaņā ar domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas atsūtīto, kā arī iestāžu un uzņēmumu pašu sniegto informāciju pašvaldības administrācija, pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības 2018. gadā par reklāmas materiālu un dažādu sludinājumu izvietošanu, kā arī par domes izdevuma "Katram Liepājniekam" sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu SIA "Kurzemes Vārds" kopā samaksājušas teju 90 000 eiro.

Apmaksājot dažādus "Kurzemes Vārda" pielikumus vai citus rēķinus (izņemot nelielus sludinājumus), pērn nodokļu maksātāju naudu nav tērējis Liepājas teātris, Olimpiskais centrs, "Liepājas tramvajs", "Avisabiedrība "Liepāja"", "Liepājas enerģija".

Izdevuma "Katram Liepājniekam" sagatavošana, iespiešana un izplatīšana ir īpašs stāsts – šo pakalpojumu, pret kuru iestājušies citi mediji, arī Žurnālistu asociācija un nupat arī ekonomikas ministrs, "Kurzemes Vārds" domei sniedz jau deviņus gadus – acīmredzot Liepājas laikrakstam tas ir izdevīgs "bizness".

Kad domes pašreizējās koalīcijas partneri no Latvijas Reģionu apvienības saraksta vēl bija opozīcijā, arī viņi apšaubīja domes "avīzes" izdošanas lietderību, taču, nonākot pozīcijā, jau domāja citādi. Jānis Vilnītis portālam irliepaja.lv pērn sacīja: ""Mūsu vērtējums bija, ka nevajag. Taču koalīcijas partneri mūs pārliecināja [..]."

Tā nu pašvaldība turpina būt darba devēja pilsētas laikrakstam. Vai tas tiešām neatstāj nekādu ietekmi uz "Kurzemes Vārda" saturu?

Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne portālam irliepaja.lv apgalvoja: "Izdevniecības "Kurzemes Vārds" izdevumus izmantojam tikai reklāmas ievietošanai par pasākumiem, līdzjūtību un nekrologu publicēšanai, informācijas par izmaiņām saistošajos noteikumos, vai citām izmaiņām likumdošanā publicēšanai, kā arī atsevišķas iestādes pāris reizes gadā veido speciālos pielikumus. Komercreklāma tiek nodalīta no satura veidošanas, un mēs kā pašvaldība neiejaucamies redakcijas darbā."

Tomēr zināmas šaubas šāds apgalvojums raisa. Kaut vai atceroties gadījumu ar vienu no deputātiem pirms diviem sasaukumiem, kad avīzes korespondente uzstājās kā algota domes advokāte, paužot nevis atbalstu deputāta centieniem kliedēt pašvaldībā valdošo "slepenību", bet pārmetot, ka tas traucējis domi, nepilna pusgada laikā iesniedzot jau 27 (!) pieprasījumus par dažādu informāciju (Nora Driķe "Kādā jocīgā dienā").