Pēc tam, kad satiksmes ministrs Tālis Linkaitis paziņoja, ka arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ostu plānots pārveidot par valsts kapitālsabiedrību, portāls irliepaja.lv lūdza statusa maiņas virzītājas – Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputātu, liepājnieku Uldi Budriķi atbildēt uz to pašu jautājumu, kādu uzdevām Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājam Uldim Seskam: Kādas ir nākotnes prognozes Liepājai, ja tā, tēlaini izsakoties, paliek bez savas ostas? Atgādināsim, ka Uldis Sesks, atbildot uz šo jautājumu, pieļāva, ka, atdodot ostu valsts pārraudzībā, "valsts gribēs tikai peļņu no Liepājas ostas, tai neinteresē ostas attīstība".

Uldis Budriķis: "Pirmkārt Liepājai ostu neviens neatņem. Ostai netiks aplikta apkārt ķēde, tā netiks sapakota un aizvesta uz Rīgu. Osta paliek, osta darbojas, osta darbosies un darbosies veiksmīgāk.

Ja Rožu ielā valda uzskats, ka, lai pašvaldība ostu varētu saukt par savu, saņemot par katru pārkrauto tonnu ostu maksas, tad tās netiek atceltas.

Cita runa, ja Rožu ielā valda uzskats, ka arī pašvaldības vadībai jābūt ar politisku ietekmi ostas pārvaldībā, kas līdz šim ir nostiprināts dubultā (arī uzņēmēju pārstāvjus SEZ valdē apstiprina pašvaldība – irliepaja.lv). Tad jā,

atzīstu, Rožu ielas politiskā ietekme ar reformas palīdzību tiks mazināta.

Svarīgi ir nenonākt situācijā, kad viena no pusēm spēj bremzēt lēmumu pieņemšanu.

Nav noslēpums, ka pārmaiņas Liepājas SEZ struktūrās ir dienas kārtībā no pirmajām valdības sastādīšanas dienām. Arī Valdības deklarācijā 82. punktā, uz kuru atsaucās arī Seska kungs, ir skaidri pateikts: "Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. […]"

Tomēr jāatzīst, ka Liepājas vicemērs nenocitēja galveno no šī punkta, proti, "[…] reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām."

Latvijas lielo ostu, tostarp Liepājas SEZ, pārvaldības modelis ir novecojis.

Šāda veida pārvaldība, neefektivitātes dēļ, potenciālās politiskās ietekmes, t.sk. politisko "barotņu" dēļ, Eiropas lielo, vidējo un arī mazo ostu lielākajā daļā ir vai tiek mainīta. Nav tālu jāmeklē, piemēram, Tallinas osta, kura darbojas salīdzinoši ļoti veiksmīgi. Klaipēdas osta, kura ir valsts kapitālsabiedrība.

Arī ostu apvienošana jebkādā līmenī un izpausmē, vai tā būtu kopēja mātes kompānija vai kopēju funkciju realizēšana zemākā līmenī, stiprinātu gan starptautisko konkurētspēju, gan mīkstinātu konkurenci iekšējā tirgū.


Mēs spētu beidzot izveidot kopēju attīstības plānošanu un koordināciju, lai sakārtotu gan iekšējo, gan ārējo tranzīta koridoru.

Atkal tālu nav jāmeklē, Kopenhāgena – Malme, tā pati Tallinas osta, nākotnē Antverpene – Zēbrige.

Valdībā ir vienprātība, ka šī reforma ir nepieciešama un pamatota, un pirmais solis ir pārveidot lielās ostas, arī Liepājas SEZ, par valsts kapitālsabiedrībām un izveidot kopēju vadības struktūru, līdzīgi kā "Altum". Tomēr vēl ir jāveic pārrunu process ar pašvaldībām, tajā skaitā Ventspils un Rīgas, kas nebūt nebūs viegls, taču pasaules ekonomika šobrīd pieprasa citādāku ostu pārvaldību, un mums ir izvēle – reformēties vai arī skriet nopakaļ".