Latvijai aizvien dziļāk slīgstot demogrāfiskajā bedrē, aktualizējas arī tēma par milzīgo abortu skaitu valstī, tajā skaitā Liepājā.

Politiķi beidzot vairāk sākuši runāt par tautas izdzīvošanas jautājumiem dažādos griezumos, beidzot sākusies arī diskusija par tādu samilzušu, bet līdz šim publiskajā telpā nepiedodami noklusētu  jautājumu kā milzīgais izdarīto abortu skaits valstī.

Tā kā dzimstības rādītāji patiesi ir katastrofāli, un mākslīgi izdarīto abortu skaits ir nesamērīgi liels, tie, kurus satrauc latviešu tautas pastāvēšana nākotnē, aizvien aktīvāk cenšas panākt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu.

Tāpat dažādos veidos tiek uzrunāta sabiedrība, akcentējot  izdarīto abortu nevēlamās sekas gan uz kaonkrētas sievietes veselību, gan sabiedrību kopumā.

Viens no šādiem uzrunāšanas veidiem ir arī sociālā kampaņa „Par dzīvību”, tās ietvaros tiek izvietoti plakāti, kuros redzami sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas aicina topošās māmiņas izšķirties par labu bērniņa saglabāšanai.

Plakāti skatāmi arī Liepājā, jo arī Liepāja izmirst, arī mūsu pilsētā mātes miesās ik gadu tiek nonāvēts simtiem jauno dzīvību. Taču arī mūsu pilsētā ir institūcijas un godprātīgi cilvēki, kurus satrauc šī situācija un kuri savu iespēju robežās cenšas to ietekmēt.

Statistikas avoti vēsta, ka 2011.gadā visā valstī kopumā reģistrēti 18 331 jaundzimušie, un tas ir rekordzems rādītājs, zemākais visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē. Savukārt kopējais mākslīgi pārtraukto grūtniecību jeb izdarīto abortu skaits ir 7089.

Publiski nav pieejami dati par konkrētās Latvijas apdzīvotās vietās veikto abortu skaitu, tāpēc griezos „Slimību profilakses un kontroles centrā”, kur  Pētniecības un statistikas departamenta direktora vietniece Jana Lepiksone sagatavoja datus par Liepāju.

Tie liecina, ka Liepājā 2011.gadā veikti 295 mākslīgie aborti, kas ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, 2007.gadā, kad mākslīgo abortu skaits Liepājā bija 481. Lai arī veikto abortu ir mazāk gan skaitliski, gan arī rēķinot uz 1000 jaundzimušiem, tas nedod pamatu īpašam optimismam, jo daļēji izskaidrojams ar to, ka valstī un arī mūsu pilsētā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits, īpaši reproduktīvajā vecumā.

Liepājas Romas katoļu diacēzes priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga līdztekus daudziem morālas un medicīniskas dabas argumentiem, uzsver būtiskāko: Latvieši izmirst!

„Par kādu demogrāfisko prioritāti mēs varam runāt, ja valsts mierīgi noskatās, ka tiek nogalināts tik daudz dzīvību, kas Latvijai ir tik ļoti vajadzīgas.” Arī, lai nākotnē maksātu nodokļus, nodrošinātu pensiju sistēmas funkcionēšanu un pasargātu Latviju no imigrantu plūdiem, kas jau radījis problēmas Rietumeiropā.

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa stāsta, ka 2011.gadā pilsētā reģistrēti 769 jaundzimušie, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, 2008.gadā, kad bija reģistrēti 1009 jaunie liepājnieki.

Labā ziņa ir, ka no visiem jaundzimušajiem aizvien vairāk dzimst latviešu, piemēram, no 769 pērn dzimušajiem 602 dzimuši latviešu ģimenēs vai ģimenēs, kurās vismaz viens no vecākiem ir latvietis.

Taču kopējā tendence nebūt nav iepriecinoša, jo absolūtajos skaitļos mūsu paliek aizvien mazāk un dzimstības rādītāji turpina kristies. Reisa norāda, kaut arī pilna statistika par 2012.gadu vēl nav pieejama, jau tagad var teikt, ka šis gads faktiski neatšķirsies no iepriekšējā: „Ja nekas kardināli nemainīsies attieksmē pret ģimenēm un bērniem kā vērtību, būs bēdīgi!”

Aborts nav izvēle, tās nav tiesības, bet tā ir slepkavība. Šķiet par to nav jāpārliecina neviens kristīgi domājošais. „Baznīca savu viedokli ir paudusi. Mēs aborta izdarīšanu viennozīmīgi uzskatām par milzīgu grēku”, saka Sv.Trīsvienības luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks.

Diemžel daudzi ir novērsušies no Dieva un nevēlas ieklausīties baznīcas viedoklī. Masu informācijas līdzekļi ir pārsātināti ar bezatbildīgas seksualitātes kultu, Holivudas kinofilmu un pašmāju dzelteno ziņu piedāvātie attiecību modeļi atgādina riņķadanci, kurā nav vietas ne īstām jūtām, ne īstai ģimenei, bet partneri tiek mainīti kā nonēsātas zeķes.

Cilvēki, kuriem nav stabilu pamatvērtību, nav garīgā pamata, pieņem šo dzīvesveidu. Bet grūtniecībai, kas radusies šādos attiecību modeļos, risinājums tiek meklēts abortā. Kā lai pārliecina, ka arī aborts nav risinājums. Kā, likt aizdomāties par to, ka slepkavība paliek slepkavība, neatkarīgi no tā vai esi ticīgais vai ne?

„Jārunāt par sekām, kādas izdarītais aborts atstāj uz sievietes veselību,” pārliecināts Gatis Mārtiņš Bezdelīga. „Jāstāsta par to, ka veiktais aborts atstās sekas uz visu mūžu. Daudzos gadījumos sekas var būt neauglība, kad sieviete būs gatava bērniem, viņai to vairs nevarēs būt. Nemaz nerunājot par psihiskajām problēmām, murgainām atmiņām un sirdsapziņu, kas mocīs visu mūžu”.

Prāvests uzskata, ka par šo jautājumu pēc iespējas plašāk jārunā skolās, arī Liepājas Katoļu pamatskolā regulāri viesojas lektori no kustības „Par dzīvību”. Tam piekrīt arī Pēteris Kalks.

Divi liepājnieki – Dace un Guntars Landmaņi – jauna ģimene, kas arī paši audzina divus bērnus, mājas apstākļos sagatavojuši bukletiņu, ko izplata līdzcilvēkiem. Runājot par daudzajiem iemesliem, tajā skaitā ekonomiskajiem, kas tiek piesaukti, lai attaisnotu abortus, Landmaņu ģimene uzsver, ka arī paši nepieder pie bagātniekiem, pat ne pie daudz piesauktās vidusšķiras, taču tas nav bijis iemesls, lai atteiktos no ģimenes un bērniem.

Kādā Liepājas skolā pasniedzēja pēc savas iniciatīvas skolniekiem rādot filmu „Patiesība par abortiem”, kas atklāj šās procedūras patieso būtību. Noskatoties šo filmu neviens nav spējis palikt vienaldzīgs, neatkarīgi no tā vai ir ticīgs vai neticīgs. Varbūt te arī slēpjas daļējs šīs neērtās problēmas risinājums, proti, jāliek topošajiem vecākiem atvērt acis un redzēt to, ko noklusē tie, kas slepkavību pielīdzina ķirurģiskai operācijai, „cilvēktiesībām” vai izvēles brīvībai.

Latvijā aborti notiek piecdesmit reizes dienā.