Liepājā nedarbojas saprotama sistēma, kas ļautu bez laika un nervu bojāšanas atrisināt tādu elementāru problēmu, kā pamesta vai citādi bez aprūpes palikuša dzīvnieka izmitināšanu.

Kaut arī precīzus datus par Liepājā portālam iegūt neizdevās, aptaujas rāda, ka lielākai daļai iedzīvotāju ir kāds mājdzīvnieks. Tātad problēmas, kas skar mājdzīvniekus, skar lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju. Tāpat kā sniega tīrīšana, lapu sagrābšana vai atkritumu aizvešana.

Kaut arī neesmu jomas eksperts, taču mani sāk tracināt viena lieta – kādēļ 21.gadsimtā liepājniekam jāmin vai dzīvnieks tiks pieņemts patversmē vai ne?

Domāju, ka pašreiz Liepājā pastāvošā sistēma tracina ne tikai mani, bet daudzus mūsdienīgi un racionāli domājošus pilsētas iedzīvotājus.

Visu laiku Liepājas plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas, ka kāds zvana, lūdzas, nesazvana, aizved uz patversmi un tiek „atšūts”, tērē laiku, enerģiju, naudu, savu un dzīvnieka veselību, lai nesekmīgi iekārtotu dzīvnieku pašvaldības finansētā patversmē.

Lai to visu aiztaupītu cilvēkiem un dzīvniekiem, patversmes vai domes mājaslapā (vai kur citur) vajadzētu būt viegli pieejamai informācijai, vai un kā patversmē dzīvniekus pieņem (vai nepieņem). Vai ir vietas vai vietu nav. Vai, piemēram, ka ir brīvas 5 kaķu un 6 suņu vietas utt.

Šobrīd faktiski jebkurš liepājnieks, kas nonācis situācijā, kad jādomā par dzīvnieku patversmi, ir nevis sistēmas elements, kas zina ar ko šādā gadījumā rēķināties, bet patversmes vadītājas Anželas Dolmatovas labvēlības un noskaņojuma ķīlnieks.

Risinājumam jābūt pašvaldības līmenī visiem vienlīdzīgam, nevis atkarīgam no Dolmatovas faktiski „privātpatversmes” tā mirkļa telpiskās un finansiālās situācijas.

Galvenā atbildība par šo nesakārtotību jāuzņemas pašvaldībai, nevis Dolmatovai, kura jau tā ir uzņēmusies lielu sociālo lomu, vienlaikus gan cenšoties tajā iesaistīt vai visus liepājniekus, nemitīgi aicinot ziedot.

Ja liepājnieks nomiruša vientuļa radinieka mājdzīvnieku nevar aizvest uz patversmi, jo tā pārildīta, kādēļ, piemēram, pašvaldības izdevumā "Katram Liepājniekam" netiek meklēti liepājnieki – saimnieki dzīvnieku patversmes iemītniekiem, šādi atbrīvojot vietu citiem, kam tā tāpat nepieciešama?

Domes izdevums publicē vien visiem zināmas, domes amatpersonas slavinošas lietas, kuru būtību vairs mainīt nevar, bet neraksta par problēmām, kuru risināšanā varētu iesaistīties arī sabiedrība, piemēram, par patversmi un dzīvniekiem?  

Vai tas nebūtu tas, kas vajadzīgs gan pašvaldībai, gan patversmei, gan liepājniekiem?