Saistībā ar rekordaudziem kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nosūtījis vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Vēstulē apkopota informācija  par kūlas ugunsgrēku skaitu pašvaldību novados un republikas pilsētās no 2010. līdz 2013.gadam. Kā izriet no datiem, aizvadītajos gados situācija Liepājā bija visai dramatiska. Ja vēl 2010. un 2011.gadā kūlas ugunsgrēku skaits mūsu pilsētā bija attiecīgi 77 un 72, tad 2012.gadā ugunsdzēsēji saņēmuši jau 149 izsaukumus, bet šogad – jau 186! Tas nozīmē, kas neskatoties uz dažādām izglītojošām kampaņām, 2013.gadā pērnā zāle Liepājas teritorijā dedzināta 2,5 (!) reizes vairāk nekā 2011.gadā. Kopumā šogad izdeguši 402 640 kvadrātmetri, jeb 40 hektāri.

VUGD informē, ka sinoptiķi sola drīzumā pirmo sniegu, un droši vien ir tādi zemes īpašnieki, kuri atviegloti uzelpo, jo zem sniega uz laiku pazudīs nesakoptie lauki un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku un pavasarī atkal sāksies prātošana par to, ka ar pērno kūlu neko vairs nevar darīt, kāds ļaunprātis to aizdedzinājis, bet atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam. Kā liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai februārī – tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī.

Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70 procenti kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās.

VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli savās administratīvajās teritorijās, t.sk., pašvaldībām piederošajos zemes gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids?