Siguldas ielas 23.nama iedzīvotāji pārliecinājušies – legionellas dzīvo arī viņu ūdenskrānos. Tiek pieļauts, ka tās ir daudzās mājās visā Liepājā.

Šādu ziņu no Valsts Infektoloģijas centra (VIC) šonedēļ saņēma SIA "Liepājas enerģija”. Kā portālam sacīja uzņēmuma valdes loceklis Andris Štāls, paraugi ņemti 13. decembrī, taču neko vairāk viņš arī nezinot.

Siguldas ielas 23.nama apsaimniekotājs SIA "Liepājas Namu apsaimniekotājs” (LNA) Klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Vilnis Dobelis portālam pastāstīja, ka ideja pārbaudīt ūdens kvalitāti bijusi pašiem mājas iedzīvotājiem, kuri par saviem līdzekļiem veikuši ūdens analīzi. Tā maksājot nepilnus 18 latus.

Pēc rezultātu saņemšanas, kas esot jāgaida aptuveni divas nedēļas, mājas iedzīvotāji piekrituši paaugstināt karstā ūdens temperatūru sistēmā virs plus 50 grādiem.

Kā jau rakstījām, satraukums par legionellu iespējamo klātbūtni ūdens krānos uzvirmoja pēc gadījuma, kad sieviete, kas bija saslimusi ar legionelozes jeb leģionāru slimības izraisītu plaušu karsoni, nomira, jo mediķi nebija uzstādījuši pareizu diagnozi. Vēlāk, pārbaudot sievietes dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Sakņu ielā, ūdens sistēmā tika atrastas bīstamās baktērijas. Taču, kā portālam sacīja Dobelis, "Sakņu ielā bija pavisam cita lieta”, proti, mirušās sievietes dzīvoklī bijis uzstādīts karstā ūdens boileris, un tieši tur ieperinājušās legionellas.

Savukārt Siguldas ielas namā tās atklātas mājas karstā ūdens sistēmā. "Domāju, ka legionellas ir ļoti daudzās mājās visā Liepājā,” sacīja Dobelis. Viņš pieļāva, ka tās varētu būt savairojušās kopš brīža, kad taupīšanas nolūkos daudzdzīvokļu namos masveidā sāka pazemināt ūdens temperatūru nakts stundās, jo legionellas aktivizējas tieši 20 – 45 grādu temperatūrā.

Apsaimniekotāju pārstāvis atzina, ka esot „traki domāt” par izmaksām, kādas iedzīvotājiem būs, ja ūdeni visu diennakti nāksies turēt augstākā temperatūrā par 50 grādiem.

"Ja "Liepājas enerģija” samazinātu tarifu par kādiem 30%, tad izmaksas nebūtu lielas,” piebilda Dobelis.

Apsaimniekotājs arī izteica pārliecību, ka "vajadzētu skatīties tālāk – no kurienes šīs baktērijas nāk”.

Ūdeni liepājnieku dzīvokļiem piegādā SIA "Liepājas ūdens”. Kā portālam sacīja uzņēmuma Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus, "Liepājas ūdens dziļurbumos šo baktēriju nav vai arī tās nav aktīvas, jo ūdens temperatūra ir tikai plus 11 grādi, un šādā temperatūrā legionellas nedzīvo”.

Ko darīt, nezina arī "Liepājas ūdens” speciālisti, neslēpa Dejus, kas situāciju raksturoja kā "bezcerīgu”.

"Mums līdz šim nav bijusi darīšana ar šo baktēriju. Informācija ir nulle, arī internetā neko neatradām. Līdz ar to nav arī saprašanas, kā rīkoties.”

PAR LEGIONELOZES PROFILAKSI

Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, kas pazīstama kopš 20. gs. vidus. Tā ir akūta bakteriāla slimība.

Dabā legionellas nelielā daudzumā sastopamas dažādās saldūdens ūdenskrātuvēs: ezeros, upēs, u.c., kur tās dzīvo kopā ar zilaļģēm un ūdens amēbām. No dabiskās vides tās var iekļūt ūdensapgādes sistēmās, kur pie labvēlīgiem apstākļiem – temperatūras intervālā no 20 līdz 40 C^o un organisko vielu klātbūtnē – savairojas.

Legionellas var savairoties dažādās ūdensapgādes sistēmas iekārtās – karstā un aukstā ūdensapgādes sistēmā (dušas, vannas, ūdenskrānu ūdens), gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtu, gaisa mitrinātāju, elpošanas sistēmas terapijas iekārtu un dekoratīvo strūklaku ūdenī. Krāna ūdenī tās var izdzīvot mēnešiem ilgi. Īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi izveidojas stāvošā ūdenī, kurā atrodamas dažādas organiskās barības vielas.

Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas vai putekļus. Inficēšanās nav iespējama iedzerot ūdeni, jo baktērijām jānonāk tieši plaušās.

Legioneloze neizplatās no personas uz personu.

Saslimšanu veicinošie faktori ir alkoholisms, smēķēšana, hroniskas plaušu un nieru slimības, cukura diabēts, medikamentu (imūnsupresīvu) lietošana.

Ja baktērijas ir savairojušās karstā vai aukstā ūdens apgādes sistēmā daudzumā, kas pietiekams infekcijas izraisīšanai, inficēties iespējams dušas laikā, ieelpojot baktērijas kopā ar sīkiem ūdens pilieniņiem, kas rodas ūdenim atsitoties pret virsmām. Līdzīgi uzliesmojumi var rasties arī gaisa atvēsināšanas iekārtās (gaisa mitrinātājsistēmām), kā arī gaisa kondicionieros, kuros gaisa atvēsināšanai tiek lietots ūdens.

Leģionāru slimības inkubācijas periods ir 2 – 10 (visbiežāk 5 –6) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39 – 40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz 39%. Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5 –10%.

Legionelozes ārstēšanā lieto antibiotikas.

Legionelozes riska objekti ir:

• dušas un krāni;

• dziedniecības avoti un virpuļvannas;

• turku pirtis un saunas;

• atvēsinātāju tvertnes un tvaiku kondensatori, mitrinātājsistēmas;

• dekoratīvas strūklakas, īpaši iekštelpās.

Profilakses pasākumi

Viens no galvenajiem profilakses pasākumiem ir karstā un aukstā ūdens sistēmās nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jānodrošina, lai aukstais ūdens būtu pastāvīgi būtu zem +20, bet karstais – ne zemāk par +50 C^o (pēc 1 minūtes no krāna jau būtu jātek tik karstam ūdenim).

Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī no +20 līdz +45 C^o – karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, kā arī ūdens sildītājos.

Veicot profilakses pasākumus, ieteicama arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulāra tīrīšana un dezinficēšana. Ūdeni pirms izmantošanas būtu nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks.

(LNA ieteikumi, izmantojot LIC sniegto informāciju)