Būvvalde namu pārvaldniekiem izsūtījusi vēstuli, kurā uzdots līdz 30. novembrim iesniegt  informāciju par daudzdzīvokļu māju ar plakaniem jumtiem konstrukciju tehnisko stāvokli.

Būvvalde pārvaldniekiem (apsaimniekotājiem) pieprasījusi iesniegt arī sarakstu ar to pārziņā esošajām daudzīvokļu dzīvojamām mājām, kurām ir plakanie jumti, informē Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Šāda vēstule ir  sagatavota un izsūtīta tāpēc, ka šā gada oktobra beigās Būvvalde konstatēja daudzdzīvokļu mājas Aisteres ielā 7 jumta konstrukciju neatbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām.  Lai novērstu bīstamību un draudus iedzīvotājiem, Būvvalde pieņēma lēmumu par ēkas daļas ekspluatācijas pārtraukšanu un steidzamu nepieciešamo konservācijas darbu veikšanu.

Ēkas pārvaldnieks SIA LNA un uzņēmējs SIA "Mūrnieks” pagājušajā nedēļā dažās dienās paveica bīstamo jumta konstrukciju demontāžu un pagaidu jumta izbūvi. Šobrīd Aisteres ielā 7 iedzīvotāji ir atgriezušies savos dzīvokļos un sācies darbs pie jumta atjaunošanas būvprojekta izstrādes.

Izvērtējot radušos situāciju,  Būvvalde atzīst par nepieciešamu apzināt tehnisko stāvokli arī citās līdzīgās daudzdzīvokļu mājās, kurām ir plakanie jumti.

Būvvalde atgādina, ka saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļu īpašuma likumu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) nodrošināšana ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ietilpst mājas uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sanitārā apkope, iekšējo inženiertīklu darbības nodrošināšana un citi uzdevumi, kas saistīti ar mājas ekspluatāciju.

Katras dzīvojamās mājas jumts un jumta konstrukcijas ietilpst ēkas kopīpašumā, un par to drošumu ir atbildīgs mājas īpašnieks, citiem vārdiem, dzīvokļu īpašnieki kā kopība un viņu pilnvarotais pārvaldnieks (apsaimniekotājs).

Bez tam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi (2010. gada 28. sept., Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”), kas konkrēti nosaka nepieciešamību reizi gadā veikt dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktisko apsekošanu, lai, piemēram, konstatētu iespējamos jumta daļu (seguma, kontrukciju, lūku, savienojum, tekņu, noteku, karnīžu utt.) bojājumus un atbilstību būtiskajām Būvniecības likuma prasībām.

Ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas liecina, par ēkas konstrukciju vai elementu neatbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām, pārvaldītājam (apsaimniekotājam) ir jāveic pasākumi šo apstākļu novēršanai.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem ēkas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo pasākumu paredzamās izmaksas un šādi pasākumi jāorganizē.

Pārvaldnieki (apsaimniekotāji) ir aicināti vērsties Būvvaldē, kas var sniegt konsultācijas un palīdzēt rast saprātīgu risinājumu gadījumos, kad jānovērš bīstamība un ēka ir jāpasargā no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma.

Būvvalde jau vasaras sākumā iedzīvotājus un namu pārvaldniekus (apsaimniekotājus) ir aicinājusi sakārtot balkonus un lodžijas, novērst to  konstruktīvās nepilnības, bojājumus, bīstamību. Lielākā daļa īpašnieku un pārvaldnieku, izprotot Būvvaldes norādījumu pamatotību, paveikuši vai turpina savu īpašumu sakārtošanu.