Liepājas dome šogad turpina pirms diviem gadiem aizsākto praksi – pamazām atjaunot avārijas stāvoklī esošo pašvaldības dzīvojamo fondu.

Kā portālu informēja pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis, pirmoreiz pašvaldība divus ugunsgrēkos cietušus dzīvokļus kapitāli izremontējusi 2011.gadā.

„Tas bija kā tāds labs piemērs, kas pamudināja turpināt šo praksi arī nākamajā gadā.”

2012.gadā pašvaldība dzīvokļu remontiem jau savlaicīgi budžetā paredzēja Ls 80 000.

„Par šo naudu izdevās izremontēt 14 dzīvokļus – piecus ar malkas apkuri un deviņus daudzdzīvokļu mājās ar centralizēto apkuri. Vēl pietika līdzekļu, lai divos dzīvokļos atjaunotu plītis.”

Arī šajā gadā pašvaldības budžetā dzīvokļu remontiem bija rezervēta tāda pati summa – Ls 80 000.

„Šogad jau bijām gudrāki, tāpēc varējām izremontēt 19 dzīvokļus un ticams, ka līdz gada beigām būs visi divdesmit – šobrīd top tāme Ferdinanda Grīniņa ielā izdegušā dzīvokļa remontam.”

Tagad pašvaldība vairs nekrāsojot sienas un nelīmējot tapetes – tas atstāts īrnieku pašu ziņā, kā to nosaka Īres likums, tāpēc paliekot vairāk naudas kapitālajiem darbiem, stāsta Egmanis.

Remontēšanai tiek izvēlēti tie dzīvokļi, kuri ir vissliktākajā stāvoklī un dzīvošanai nav derīgi. „Skatāmies arī, kas ir rindā, jo nav jēgas remontēt trīsistabu dzīvokli, ja dzīvokli nemeklē neviena daudzbērnu ģimene. Dažreiz ir ārkārtas situācijas, piemēram, ugunsgrēks, kad jāremontē dzīvoklis, jo tāds tas nevar palikt – tiks bojāta māja kopumā.”

Parasti vienu iepirkumu izsludina vidēji sešu dzīvokļu remontam, jo darbiem jāseko līdzi, un apmēram tāda ir pārvaldes kapacitāte, skaidro Egmanis.
Pašvaldības dzīvojamais fonds ir liels, stāsta Egmanis, – no aptuveni 33 tūkstošiem Liepājas dzīvokļu 4748 pieder pašvaldībai. Tajā skaitā ir 567 sociālo māju dzīvokļi un ap 60 – 70 brīvo dzīvokļu.

Brīvo dzīvokļu skaits gan esot ļoti mainīgs lielums, jo visu laiku ir kustībā – domes Dzīvokļu komisija pulcējas katru nedēļu, un pieņem lēmumus gan apmierināt jaunus pieteikumus uz dzīvojamo platību, gan atteikumus no tās.

Ap 2012.gada sākumu, kad apsaimniekotāji kļuvuši nesaudzīgāki pret nemaksātājiem, brīvo dzīvokļu skaits palielinājies, un vidēji tas bijis ap 120.

„Pašvaldībai par katru tukšo dzīvokli apsaimniekotājam jāmaksā komunālie rēķini, un tā nav ieinteresēta uzturēt lielu skaitu tukšu dzīvokļu.”

Tāpēc šogad pieņemts lēmums mainīt saistošos noteikumus, paplašinot personu loku, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokli, un kopš šā gada aprīļa brīvo dzīvokļu skaits samazinājies apmēram uz pusi.
 
„Iepriekš tie bija tikai trūcīgie vai maznodrošinātie iedzīvotāji, kas varēja pretendēt uz pašvaldības palīdzību, tagad uz dzīvokli var pretendēt arī jaunās ģimenes, kam nav atsevišķa dzīvokļa, tāpat ģimenes ar bērniem, kuras parādu dēļ no iepriekšējās dzīves vietas izlikusi banka, vai ģimenes, kas vairāk nekā pusgadu dzīvojušas ārzemēs, un vēlas atgriezties.”

Nekustamā īpašuma pārvalde vēlas turpināt dzīvokļu remontēšanu arī nākamgad, tāpēc lūgšot  remontiem budžetā rezervēt to pašu summu, ko līdz šim, – Ls 80 000, cerot, ka netiks atteikts.