Šķirstot tālāk neikdienišķo grāmatu "liepājiņa", esam nonākuši līdz neuzkrītošam namam Čakstes laukuma austrumpusē, kura saimnieki ir reliģiska apvienība no ASV. Stāsts Nr.11.

PĒDĒJO DIENU SVĒTO JĒZUS KRISTUS BAZNĪCA, K.Valdemāra iela 31, AKA BIROJS, 2009.
FOTO: MĀRCIS GRĪNBARTS
TEKSTS: VILNIS KRONBERGS, JELGAVAS TIPOGRĀFIJAS Kurzemes Dizaina Centra vadītājs

Kad skolas laikā kontroldarbā izkrita jautājums par tārpiem, varēju gari un plaši stāstīt, ka tārpi ir gareni radījumi, parasti lokani, ka tie ir visādās krāsās un ka tos var likt uz āķa, lai ķertu zivis. Visu apkārt riņķī, nepasakot neko konkrētu. Līdzīgi cerēju aprakstīt jaunuzcelto dievnamu. Pāris reižu tam nobraucu un nogāju garām, bet vairāk par atziņu, ka tas ir samērā gaumīgs un sakopts nams, pateikt nevarēju. Tāpēc devos iekšā.

Mormoņu saieta nams atrodas pašā pilsētas centrā, iepretim Liepājas pilsētas Domei. Līdz tam var nokļūt gan ar tramvaju, gan kājām, nākot no Pētertirgus pilnām somām sapirkto gurķu un tomātu. Dievnams ir projektēts no jauna un, pieļauju, īpaši šai vietai, tāpēc par kādu kliedzošu neiekļaušanos pilsētvidē runāt nevarētu. Ēka nav augstāka par apkārtējām būvēm un no ielas redzama tikai neliela tās daļa, kas aizpilda kādreiz tur ar Dievu uz pusēm kopā turošos cauro sētu un pāris nenosakāmas izcelsmes krūmus.

Skatoties no attāluma, nojausma, ka ēkas funkcijai ir reliģiska ievirze, rodas tikai neapzināti. To nerotā ierastie krusti un cita baznīcas atribūtika. Tā vairāk ir tieši šīs reliģijas īpatnība, nevis arhitektūras – absolūts minimālisms reliģisko simbolu lietošanā gan ēkas ārpusē, gan iekšienē.

Tā kā ēka projektēta dievnama vajadzībām, iekšpusē visi elementi, telpu izvietojums un funkcionalitāte ir ļoti labi pārdomāti. Liela, gaiša un moderna dievkalpojumu telpa, kas aprīkota gan ar kondicionieri, gan apsildāmo grīdu. Tikai pāris metrus no tās ik pa laikam aiztraucas tramvajs, taču skaņas un vibrāciju izolācija strādā nevainojami. Garā koridora abās pusēs izvietotas labi aprīkotas apmācību klases, kurās misionāru vadībā vietējie apgūst angļu valodu, kā arī speciālas istabas draudzes sievietēm un bērnu rotaļām. Dažas klases, tāpat kā dievkalpojumu zāli, iespējams palielināt, pārbīdot sienu konstrukcijas. Īpaša ir kristību telpa — neliela un savienota ar baseinam līdzīgu palīgtelpu, ko draudze izmanto šī sava rituāla veikšanai.

Ēka ir draudzīga cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir gan uzbrauktuves, gan nobrauktuves, labierīcību telpa, durvis un koridori ir pietiekami plati, lai cilvēki ratiņkrēslos tur varētu brīvi un ērti pārvietoties. Mūsdienīgi iekārtots arī pagalms — tajā ir plaša automašīnu stāvvieta, kā arī basketbola grozs, kuru vairāk gan izmantojot apkārtējo māju bērni.

Šis dievnams liepājnieku acīm netiek viennozīmīgi vērtēts. Jau kopš brīža, kad kļuva zināms, kas taps šajā vietā, daudzi Liepājas iedzīvotāji izteica kritiku šai iecerei. Ne par pašu ēku. Par šīs reliģiskās kustības aktivitātēm mūsu pilsētā. Daži savā šķīstībā aizgājuši pat tik tālu, ka pirmajās dienās pēc ēkas atklāšanas tai divas reizes izdauzīti logi ielas pusē...

Man ēka rada divējādas sajūtas. Patīk tajā valdošais askētisms un praktiskums. Ja koridoros pie sienām nebūtu gleznu reprodukcijas ar kristīgiem motīviem, šķistu, ka tas ir moderns konferenču un apmācību centrs. Lūgšanu telpā vispār nav nekādu reliģisko atribūtu! Man kā standarta vidusmēra cilvēkam, kurš ar Dievu mēdz sarunāties nepastarpināti, bez baznīcas palīdzības ["Ak, Dievs, cik viss ir dārgs!" vai "Dieva dēļ, izslēdziet vienreiz to "Latvijas radio 2"!"], tas simpatizē. Man allaž bijis bail, ka tādas vājas ticības cilvēkiem, tomēr atļaujoties ieiet dievnamā, par sodu uz galvas uzkristu kāds sakrāla rakstura priekšmets.

Ēkai nav tā smagnējuma, ko pierasts redzēt un sajust citos dievnamos. Tomēr, iespējams, tas ir  iemesls, kāpēc tā mani arī atgrūž. Apzinoties, ka nepiespiestā veidā, vieglā, neformālā un draudzīgā gaisotnē tu kaut kur tiec ievilkts...

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.