Tikai divus gadus pēc ēkas uzcelšanas jau iecerētā "Lielā dzintara" 3., 4. 5. un 6.stāva telpu grupas vienkāršotā atjaunošana nepieciešama drošības apsvērumu dēļ.

Šādu skaidrojumu portālam sniedza SIA "Lielais Dzintars" valdes loceklis Aldis Kaupa, kurš ne tikai pastāstīja, bet arī izrādīja pārbūvēt paredzētos ēkas mezglus, kā arī visu plašo "aizkulišu" saimniecību no mīnus otrā stāva līdz šņorbēniņiem.

"Koncertzāles drošība ir viena no svarīgākajām lietām, tādēļ arī izstrādāts šis vienkāršās atjaunošanas projekts. Gada laikā kopš ekspluatējam koncertzāli, ir noskaidrojušās dažas lietas, ko vajadzētu papildināt, lai uzlabotu apmeklētāju drošību, viesmākslinieku drošību, orķestrantu un mūzikas skolas audzēkņu drošību," skaidroja Kaupa.

Pēc viņa sacītā ēka šobrīd ir diezgan pieejama – piemēram, izejot pa avārijas durvīm uz dienesta kāpnēm, ir iespēja uzkāpt līdz pat koncertzāles augšai. Vai aizmaldīties ēkas daļā, kur apmetušies orķestra mākslinieki. Praktiski jebkurš koncertzāles apmeklētājs gribot vai negribot var ieklīst dienesta telpās. Tiesa, tas nav iespējams, ejot pa dienesta ieeju, jo tur vienmēr dežurē sargs un pašvaldības policijas darbinieks. Tāpat ēkā pastāvīgi darbojas videonovērošana, un sargs monitorā pamanīs ikvienu, kurš "aizgājis neceļos". Tomēr kopumā ēka ir brīva un atvērta – gan viesmāksliniekam ir iespējas iziet publiskajā telpā, gan apmeklētājiem – ieiet māksliniekiem paredzētajā ēkas daļā. Tāpat tur ir iespēja iekļūt mūzikas skolas audzēkņiem.

"Tāpēc, lai mēs simtprocentīgi varētu kontrolēt cilvēku plūsmu, bija nepieciešamie šie papildinājumi," saka Kaupa.

Papildinājumi ir stikla konstrukcijas – sienas ar divām durvīm, kas tiks uzstādītas četros dienesta kāpņu laukumos. Kustība caur tām būs iespējama tikai ar speciālām magnētiskajām kartēm. Tādā veidā nepiederošas personas būs pasargātas no tīšas vai netīšas ieklīšanas viena vai otra ēkas rezidenta telpās. Tas ir svarīgi arī tādēļ, uzsver valdes loceklis, ka "Lielajā dzintarā" nereti vienlaikus notiek vairāki dažādi pasākumi – koncerti, korporatīvi sarīkojumi u.tml.

Pēc šo papildinājumu īstenošanas taps vēl viens projekts, teic Kaupa, kurā, "ievērojot visus normatīvos aktus", tiks pārveidota evakuācijas izeju sistēma. Proti, durvis darbosies elektroniski, un atvērsies tikai ieslēdzoties trauksmes signalizācijai, nevis būs visu laiku vaļā, kā tas ir tagad. Tas nozīmē, ka citādi nāksies atrisināt arī nokļūšanu 6.sastāva restorānā, kur pašlaik iespējams tikt vienīgi izejot caur avārijas durvīm.

Šos projektus finansēs ēkas īpašniece – pašvaldība. Cik darbi varētu izmaksāt, Kaupa neņēmās prognozēt pirms būs noslēdzies iepirkums, jo piedāvājumu amplitūda mēdz būt visai ievērojama.

Portāla lasītājs Jānis arī pievērsis uzmanību faktam, ka "3.stāva lielie logi abās pusēs liftam bija nolīmēti ar baltu lentu, lai pa šķirbām nepūš vējš. Tādu skatu atceros no savas agrās padomju laiku bērnības, kad mamma vārīja klīsteri un aplīmēja visus logus un starp logiem vēl lika sarullētu vecu segu, lai ziemā būtu siltāk. Padomju laika "kvalitatīvajiem" logiem to vēl varēja saprast, bet modernai mūsdienu celtnei? [..] varbūt ir vērts šo jautājumu pacelt, lai būvnieki vai logu ražotāji izlabo savas pieļautās kļūdas."

Kā skaidroja Kaupa, lentas noņemtas pēc tam, kad koncertzāles apsaimniekotāji iepazinušies ar apmeklētāja viedokli, taču šajā gadījumā runa nav par logiem, bet gan vērtnēm, kas savas slīpās konfigurācijas dēļ nepieguļ rāmim tik cieši, lai būtu hermētiski noslēgtas.