Pēdējos gados Baltijas jūrā reģistrēts straujākais ūdens līmeņa kāpums Eiropā, un šā gadsimta beigās vidējais ūdens līmenis Latvijas piekrastē var būt pusmetru augstāks nekā mūsdienās, liecina Eiropas Vides aģentūras (EVA) publicētās prognozes, ziņo LETA.

Mērījumi no satelītiem liecina, ka absolūtais ūdens līmenis Baltijas jūrā ceļas par vidēji 3-5 milimetriem gadā, citviet Eiropā jūru un okeāna līmenis kāpj par vidēji 1-4 milimetriem gadā.

Tā kā Somijā un Zviedrijā kopš pēdējā ledus laikmeta turpinās zemes pacelšanās, kas ir straujāka nekā ūdens kāpums, relatīvais jūras līmenis Somijā, lielākajā daļā Zviedrijas piekrastes un arī vietām Norvēģijā pazeminās.

Savukārt Baltijas valstīs relatīvais jūras līmenis pieaug par vidēji četriem milimetriem gadā, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem Eiropā.

Ja cilvēcei tuvākajos gados neizdosies strauji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un globālās klimata pārmaiņas kļūs lielākas, sagaidāms, ka relatīvais ūdens līmenis Latvijas piekrastē līdz gadsimta beigām kāps par aptuveni pusmetru. Baltijas jūras ziemeļos tas turpinās pazemināties, bet dienvidos gaidāms vēl straujāks kāpums nekā Latvijas piekrastē.

Eiropas piekrastes lielākajā daļā līdz gadsimta beigām iespējama relatīvā jūras līmeņa paaugstināšanās par 0,5-0,8 metriem, visstraujākais kāpums gaidāms Nīderlandē. Turklāt nav izslēgta iespēja, ka ūdens līmenis celsies vēl straujāk.

EVA norāda, ka ūdens līmenis pasaulē galvenokārt kāpj ledāju kušanas, kā arī ūdens termiskās izplešanās dēļ, turklāt pēdējos gados tieši ledāju kušana dod lielāko pienesumu ūdens līmeņa kāpumam.

Prognozes liecina, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies vēl ilgi pēc 2100.gada. Sliktākie scenāriji paredz, ka pēc 300 gadiem ūdens līmenis pasaulē vidēji būs kāpis par vairāk nekā pieciem metriem.

Ūdens līmeņa kāpums jūrā saistīts ar lielāku krasta eroziju un biežākiem plūdiem, īpaši vētru laikā. Paaugstinās arī ūdens līmenis jūrā ietekošo upju lejtecēs, kur biežāku plūdu dēļ var mainīties krasta līnija.

Zaudējumi no piekrastes applūšanas Eiropā pieaugs daudzkārtīgi, ja vien netiks veikti pielāgošanās pasākumi, secina EVA.

Jau vēstīts, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā teikts, ka 2019.gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.