VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140–160 kilometriem stundā, ceturtdien preses konferencē sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks, norādīja Kleinbergs.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro – LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Kleinbergs stāstīja, ka vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga–Aizkraukle un Rīga–Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga–Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

(papildnāts) "Latvijas dzelzceļš" (LDz) līdz 2040.gadam plāno elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu tīklu, ceturtdien preses konferencē sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka patlaban tiek strādāts pie šī projekta finansējuma shēmu un mehānismu izstrādes, kā arī tiek veiktas projekta izmaksu aplēses. Sākotnējās aplēses liecina, ka nepieciešamais finansējums būs četri līdz 4,5 miljardi eiro, preses konferencē teica Kleinbergs.

Pēc preses konferences LDz pārstāvji precizēja, ka ar 4-4,5 miljardiem eiro domātas visu LDz infrastruktūras modernizācijas projektu kopējās izmaksas līdz 2035.gadam - elektrifikācija, vilcienu ātruma palielināšana, pasažieru peronu pārbūve un citi projekti.

Tāpat Kleinbergs skaidroja, ka 2020.gada pavasarī pārtrauktais dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts bija balstīts uz kravu pārvadājumu nodrošināšanu, taču kļuva skaidrs, ka sākotnēji prognozētie kravu apmēri nesasniegs prognozētos apmērus, tāpēc šo projektu ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu nebija iespējams realizēts.

Savukārt jaunais elektrifikācijas projekts ir balstīts uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Kleinbergs skaidroja, ka pagaidām vēl tiek veikti izmaksu-ieņēmumu aprēķini, plānots finansējums. Kleinbergs teica, ka aptuveni pusgada laikā šiem finanšu aprēķiniem būtu jābūt gataviem.

Patlaban tiek īstenots elektrificēto sliežu ceļu pārbūves projekts no 3,3 kilovoltu (kV) strāvas uz 25 kV strāvu 81 kilometra garumā Rīgas mezglā. Šim projektam ir paredzēti 72,2 miljoni eiro no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma un to plānots īstenots līdz 2026.gadam.

Kleinbergs informēja, ka sākotnēji līdz 2026.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Jelgavai, Skultei un Tukumam II. Savukārt līdz 2028.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļu līdz Krustpilij.

Pēc tam līdz 2035.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Rēzeknei, Daugavpilij un Valkai, savukārt līdz 2040.gadam - dzelzceļu līdz Liepājai un Ventspilij.

Kleinbergs uzsvēra, ka šī projekta galvenais mērķis ir padarīt vilcienu satiksmi videi draudzīgāku. Visa dzelzceļa tīklā ir izvirzīts mērķis sākotnēji veikt esošā tehniski novecojušā, visbiežāk vairāk nekā pirms 50-60 gadiem uzstādītā 3,3 kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25 kV sistēmu.

Kleinbergs skaidroja, ka šī modernizācija sniegs arī citus ieguvumus, tai skaitā, samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, nodrošinās iespēju attīstīt pasažieru pārvadājumus un motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilci.

Savukārt dzelzceļa posmu Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra elektrifikācija ir atkarīga no partnerattiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja šīs valstis nolems elektrificēt dzelzceļu līdz robežai, tad arī LDz elektrificēs šos posmus. Pretējā gadījumā posmos Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra tiks saglabāta dīzeļvilcienu satiksme.

Šobrīd notiek priekšizpētes darbi, lai līdz 2026.gada 1.jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks-Bolderāja, kā arī veiktu kontakttīkla modernizāciju Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.

Jau ziņots, ka 2020.gada marta beigās, krasi samazinoties kravu pārvadājumu apjomiem, LDz nolēma neturpināt 441 miljona eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu.