Stāvot atvasaras saules pielietajā, kādreiz par Ugunsdzēsēju laukumu sauktajā placī pie atjaunotā „Fazer” pulksteņa, atcerējos par tā pirmsākumiem 1997.gadā.

Toreiz Somijas saldumu ražotājs „Fazer” bija tikko kā sācis savu darbību Latvijā un meklēja idejas, kā ar skaļu publisku marketinga troksni piesaistīt uzmanību un arī konkurēt ar toreizējo mūsu „Laimu”.

Bezmaksas publiska labdarība vēl bija reta lieta, tādēļ toreizējais galvenais arhitekts Uģis Kaugurs un māksliniece Iveta Ansone arī piekrita idejai par pulksteņa novietošanu Ugunsdzēsēju laukumā.

Projektu izstrādāja arhitekts Agris Padēlis-Līns, kam jau tad bija ievingrināta roka gan Liepājas, gan Rīgas dizaina objektos. Agris uzskatīja, ka pulkstenis viens gājēju jeb Tirgoņu ielas sākumā būs par vientuļu, par spocīgu un nesamērīgu pašā laukuma vidū.

Tādēļ gar rietumu malu iekomponēja soliņu rindu, bet no toreizējā Arkādija Leiņa vadītā Liepājas labiekārtošanas kombināta noliktavām no Dienvidu forta atveda un vidū ieklāja kaltos bruģakmeņus. Arī divus betona podestus – tie būšot studentiem gan dziesmām, gan ģitārai. Tomēr īsi pirms pulksteņa atklāšanas Agrim šķita, ka flīzētie pandusi tādi prasti un ar asām malām.

Nupat Karostā, Lazaretes ielā, bija ceturto reizi(!) degusi bijusī vēsturiskā Jūras hospitāļa poliklīnikas ēka. Jumts iebrucis, pārsegumi daļēji nosprostoja kādreiz lepno ieeju ar akmens pakāpieniem un izgāztajām masīvajām divviru durvīm... Taču, attīrot gruvešus, konstatējām, ka zem tiem neskartas saglabājušās koridora grīdas flīzes. Nospriedām, ka marodieru lauznis drīz tās pārvērtīs lauskās, jo flīzes pirms simts gadiem bija cieši ieklātas.

Maigi dzeltenās, bet malās senēģiptiešu meandras motīva ielogotās, Helsinkos ražotās grīdas flīzes bija pēdējā vērtība no bijušās godības poliklīnikas vrakā. Un tā grīdas flīzes „pārceļoja” uz pilsētas centru un tika ielīmētas postamentu malu rakstā.

„Fazer” pulkstenis nu piedzīvo savu otro mūžu. Vecās, bet joprojām košās flīzes no bijušās Karostas hospitāļa poliklīnikas, pateicoties Agrim Padēlim-Līnam, man turpina atgādināt gan par neatgriezeniski zaudēto, gan par mazu glābšanas piemēru.