Tieši pilsētas centrā, kur visapkārt skan mašīnu troksnis un citas pilsētas skaņas, ir kāda mierīga vieta, ko vīri iecienījuši īpašai nodarbei - makšķerēšanai.

Un ši vieta ir Tirdzniecības kanāls, kas savieno Liepājas ezeru un Baltijas jūru. Te bada pātagas slapina ne tikai liepājnieki, bet arī viesi no tālākām vietām. Ziemā uz ledus šeit ir sevišķi daudz lietuviešu.

Laiks, kas pavadīts, ķerot zivis, mūža gadiem netiek pieskaitīts, saka makšķernieks Aleksandrs, kurš drīz svinēs 80 gadu jubileju. "Te pie kanāla ūdeņiem es jūtos labi un mierīgi", saka pieredzējušais makšķernieks. Reizē arī kāds prieciņš pašam tiek. Ja noķerta laba zivs, būs laba uzkoda, jo sieva ir īsts kulinārijas virtuozs.

Savukārt citi vīri, kas arī nolēmuši atvilkt elpu pēc grūtas darba dienas, sakās, ka nemakšķerējot kādu īpašu iemeslu dēļ. Hobijs, kurš nomierina. Līdzīgās sajūtās dalās arī citi. Liepājas ūdeņi esot pozitīvi un burtiski apbur.
Reizē arī katram savs stāsts, katram savs noslēpums un paņēmiens labāka loma noķeršanai. Viens zin teikt, ka labākā zivju zupa topot upes malā, ja tai pielej 50 gramu degvīna, otrs, ka labākās zivis ķeras, ja vējš pūš no ezera puses, bet kāds cits saka, ka makšķerējot vajag domāt labas domas.