Grobiņas novada dome gatavo pieteikumu UNESCO, lai Grobiņas arheoloģisko ansambli iekļautu pasaules mantojuma sarakstā.

Pieteikums UNESCO Pasaules mantojuma komitejai top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (iepriekš – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija).

To irliepaja.lv apliecināja Grobiņas tūrisma kluba "Oga" projektu vadītāja un nominācijas pieteikuma sagatavotāja Ilze Kārkliņa.

Grobiņas iniciatīvu atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), piešķirot UNESCO Pasaules mantojuma saraksta nominācijas "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis" zinātniskās daļas pilnveidošanai 2000 eiro un 1200 eiro pieteikuma teksta tulkošanai.

Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī ietilpst seši valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi – Grobiņas pilskalns (Skābaržkalns) un senpilsēta, Priediena senkapi, Smukumu senkapi, Atkalnu senkapi un Porānu (Pūrānu) senkapi, kā arī Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem.

Pirmoreiz grobiņnieki savu pieteikumu uz sarakstu iesniedza jau 2014. gada 28. janvārī Parīzē, UNESCO Pasaules mantojuma centrā. Kā vēsta informācija unesco.lv, tas bija pieteikums transnacionālās sērijveida nominācijas "Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā" iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Sērijveida nomināciju kopā ar Islandi, Vāciju, Dāniju un Norvēģiju veidoja arī Latvija, pārstāvot Grobiņas arheoloģisko ansambli, kurā saglabājušās Ziemeļeiropai nozīmīgas vikingu laika liecības.

Pieteikumu Grobiņas pašvaldība kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju bija sākusi gatavot jau 2010.gadā.

"Visādi ir gājis," atzīst Kārkliņa, "bet mēs esam kļuvuši tikai gudrāki un stiprāki, un patiešām ticam, ka mūsu arheoloģiskais ansamblis ir unikāls pasaules mērogā! To vairākkārt apliecinājuši desmitiem jomas ekspertu un profesionāļu, tāpēc pašlaik mēs mērķtiecīgi turpinām iesākto darbu ne tikai pie nominācijas pieteikuma sagatavošanas, bet arī Grobiņas arheoloģiskā ansambļa popularizēšanas. Katram grobiņniekam, arī liepājniekam un jebkuram citam Latvijas iedzīvotājam ir jālepojas un jānovērtē tas, kas mums atrodas tepat līdzās!"   

Pieteikums esot uzlabots un papildināts gan ar zinātnisko materiālu, gan ar jauniem kartogrāfiskiem risinājumiem un fotogrāfijām. Arī Latvijas Universitātes pēdējo trīs gadu laikā organizēto arheoloģisko izrakumu rezultāti ir lietderīgs izpētes materiāls pieteikuma papildināšanai.

Šogad, sakarā ar Dziesmu svētkiem, izrakumi Skābaržkalnā notiks divas nedēļas vēlāk nekā iepriekšējos gadus – no 11.jūlija līdz 1.augustam, pastāstīja Kārkliņa. Šajā laikā ikviens interesents ir aicināts uz Skābaržkalnu aplūkot arheoloģisko izrakumu norisi un uzzināt visu interesējošo informāciju par un ap arheoloģiju.  

Arī izrakumus atbalstījis VKKF, piešķirot 2600 eiro to organizēšanai.

Plānots, ka nākamā gada februārī ar Kultūras ministra parakstu UNESCO pasaules mantojuma saraksta nominācijas "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis" pieteikums tiks nosūtīts UNESCO Pasaules mantojuma komitejai.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā šobrīd iekļautas divas vietas Latvijā: Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskā loka punkti.


Uzziņa
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir izcils tradicionālas cilvēku apmešanās vietas paraugs, kas saistīts ar vikingu laikmeta kultūrai raksturīgo dzīvesveidu 7. – 9.gs. Tā ir senākā un plašākā līdz šim zināmā skandināvu apmešanās vieta Baltijas jūras austrumu un dienvidaustrumu piekrastē vikingu laikā, kas nosaka šo pieminekļu unikalitāti. Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi veido savstarpēji saistītu elementu kopumu, kas iekļaujas vikingu pieminekļu tīklā, atspoguļojot tā veidošanās agrāko stadiju, un ļauj ticami rekonstruēt seno Grobiņas iedzīvotāju – kuršu un skandināvu – nodarbošanos un dzīvesveidu.

(no unesco.lv)