Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots sagatavot analīzi par secinājumiem saistībā ar jūrā nogremdēto bīstamo objektu potenciālo ietekmi.

Kā ziņo aģentūra LETA, valdība šodien vienojās uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) trīs mēnešu laikā pēc Helsinku komisijas (HELCOM) ekspertu grupas ziņojuma par Baltijas jūrā nogremdēto bīstamo objektu potenciālo ietekmi publicēšanas sagatavot analīzi par ziņojumā ietvertajiem secinājumiem Latvijai, tostarp pēc nepieciešamības sagatavojot ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Tāpat ministrijai trīs mēnešu laikā pēc analīzes sagatavošanas par ziņojumu būs jāizvērtē nepieciešamība sasaukt starpresoru ekspertu sanāksmi, lai iepazīstinātu ar ziņojumu un ministrijas veikto analīzi, kā arī izvērtētu nepieciešamību ziņot Ministru kabinetā par "HELCOM" ziņojuma analīzes secinājumiem un starpresoru ekspertu sanāksmē panāktajām vienošanām un ieteikumiem par nepieciešamo turpmāko Latvijas rīcību.

LETA jau vēstīja, ka, neskatoties uz to, ka Ārlietu ministrija (ĀM) rīkojusi trīs starpresoru ekspertu sanāksmes, tajās nav izdevies viennozīmīgi secināt, ka Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

"HELCOM" ekspertu grupas MUNI 2013.gada ziņojumā secināts, ka Baltijas jūrā nogremdēti 40 000 metrisko tonnu ķīmisko ieroču. Ziņojumā ir ietverta arī informācija, ka vienas no zināmajām teritorijām, kurā ir nogremdēti ķīmiskie ieroči, daļa atrodas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī periodiski tiek reģistrēti gadījumi, kad pludmalē uz dienvidiem no Liepājas tiek izskaloti baltā fosfora gabaliņi.

Tā paša gada jūlijā ĀM organizēja starpresoru ekspertu sanāksmi, lai noskaidrotu, vai Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Latvijas teritoriālos ūdeņus un vidi, kā arī vai un kā Latvijai būtu jāiesaistās problēmas risināšanā. Sanāksmes rezultātā tika secināts, ka Latvijā trūkst informācijas par iespējamām ķīmisko ieroču nogremdējuma vietām Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

2014.gada augustā tika rīkota nākamā starpresoru ekspertu sanāksme, 2015.gada februārī – noslēdzošā sanāksme. Arī šajās sanāksmēs neizdevās gūt viennozīmīgu apliecinājumu tam, vai Baltijas jūrā nogremdētie ieroči varētu atrasties Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Ņemot vērā, ka nav pieejama viennozīmīga informācija par ķīmisko ieroču iespējamajām nogremdējuma vietām Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kā viena no iespējām turpmākai rīcībai tika minēta Valsts arhīvā pieejamās informācijas apzināšana un izvērtēšana.

ĀM rīkotajās starpresoru ekspertu sanāksmēs tika izteikti priekšlikumi, kā rast risinājumu, galvenokārt izmantojot dažādus starptautiskos fondus, lai piesaistītu finansējumu pētniecības darbiem. Cita starpā šie risinājumi bija jautājuma aktualizēšana jūras telpiskās plānošanas procesā, finansējuma piesaistīšana NATO zinātniskās programmas gaitā iespējamie risinājumi. Tomēr ĀM pieejamā informācija neliecina, ka kādu no minētajiem risinājumiem būtu izdevies veiksmīgi izmantot.