Saistībā ar vēsturiskas spēlfilmas filmēšanu šajā nedēļas nogalē Liepājā plānots noteikt gājēju un transporta satiksmes ierobežojumus. Liepājā plānots uzņemt ainas vairākās lokācijās: Kaiju ielā, uz Tramvaja tilta un Karostas cietumā. Aicinām gājējus un autovadītājus iepazīties plānotajiem ierobežojumiem un būt saprotošiem, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa.

No 24.februāra pulksten 20 līdz 27.februāra pulksten 6 plānots:
• slēgt satiksmi Kaiju ielā, posmā no Kroņu ielas līdz Rīgas ielai,
• slēgt satiksmi Aldaru ielā, posmā no Kroņu ielas līdz Kaiju ielai,
• slēgt satiksmi Rīgas ielā pie ēkām Rīgas ielā 3 un 7/9,
• aizliegt apstāšanos un stāvēšanu (izņemot ar filmu studijas caurlaidēm) Kaiju ielā, posmā no Akas ielas līdz Rīgas ielai un Aldaru ielā, posmā no Kroņu ielas līdz Kaiju ielai,
• aizliegt apstāšanos un stāvēšanu (izņemot ar filmu studijas caurlaidēm) viesnīcas "Amrita" iekšpagalmā no Kaiju ielas puses.

No 26.februāra pulksten 6 līdz pulksten 12 plānots:
• ierobežot gājēju kustību uz Tramvaja tilta ostas pusē uz laiku līdz trīs stundām.

No 26.februāra pulksten 17 līdz 27.februāra pulksten 23 plānots:
• slēgt satiksmi Invalīdu ielā, posmā no Kristiāna Dāla ielas līdz Karostas cietuma ēkai Invalīdu ielā 4.

Latvijas filmu studija "Film Angels Studio" sadarbībā ar Dienvidkorejas filmu studiju "Hive Media Corp" un franču filmu studiju "Keystone Films" aktīvi realizē nozīmīgu Korejas filmas projektu – vēsturisko spēlfilmu "Harbin" uzņemšanu Latvijā, kuras filmēšanas darbi norisinās Latvijā 2023. gada janvārī un februārī. Projekta līdzfinansējumu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Filma stāsta par Korejas vēstures lielāko varoni An Jung-geun, kurš bija neatkarības cīnītājs pret Japānas koloniālajiem valdniekiem. Latvijā tiek filmēti vēsturiskie notikumi, kas 1909.gadā norisinājās Vladivostokā (Krievijā) un Harbinā (Ķīnā), kur galvenais varonis ar Korejas neatkarības pretošanās grupu cīnījās pret Japānas impērijas militārajiem spēkiem un, riskējot ar savu dzīvību, nonāvēja imperatoriskās Japānas slepenās padomes prezidentu Ito Hirobumi.