Sociālajos tīklos sarunas par "tauriņu uzbrukumu" nerimstas, tie redzēti Liepājā gan lielos baros lidojam, gan pa vienam. Vai tauriņi var nodarīt kādu kaitējumu?

Irliepaja.lv lūdza šo parādību komentēt Latvijas Dabas muzeja entomologu Uģi Piterānu.

"Novērotie tauriņi bija dadžu raibeņi (Vanessa cardui), kas ir migranti, un pie mums un arī citur Ziemeļeiropā katru pavasari, apmēram sākot no maija vidus, ierodas no Eiropas dienvidu reģioniem un Ziemeļāfrikas. Te tie izdēj oliņas un vasaras gaitā attīstās jau vietējā paaudze, kas pēc tam vasaras otrajā pusē, rudens sākumā lido atpakaļ uz Eiropas Dienvidiem un Āfrikas ziemeļiem.

Iemesls šādām migrācijām ir samērā vienkāršs – pamatā, lai izvairītos no konkurences un atrastu jaunas vietas kāpuru attīstībai. Tiesa, starp tauriņiem visumā tā nav pārāk ierasta prakse, – līdzīgus ceļojumus veic arī lielie nātru raibeņi (Vanessa atalanta), bet daudz citu līdzīgu piemēru īsti nav".

Kā norāda entomologs, iemesla satraukumam nav:

"Šo tauriņu ieceļošana Latvijā principā ir ikdienišķa parādība, kas novērojama katru gadu, un tas nav ne labi ne slikti, tas ir normāli. Tiesa atceļojošu tauriņu skaits visumā ir mainīgs – ir gadi, kad to ir vairāk, bet ir gadi, kad to ir mazāk. Šis gads pavisam noteikti ir ilgākā laika periodā zināmā mērā unikāls, jo šogad atceļojošu tauriņu skaits bija neiedomājami liels. Pāris nedēļu periodā sākot no maija beigām Latviju šķērsoja vai vismaz kādu brīdi uzturējās pavisam noteikti daudzi simti tūkstoši ja ne pat daži miljoni šo tauriņu. Daļa tauriņi visticamāk turpināja ceļu uz ziemeļiem, kas skaidro kāpēc šobrīd tos jau var pamanīt mazākā skaitā un arī ticams, ka turpmākajās nedēļās to skaits vairs nebūs tik iespaidīgi liels.

Kāpēc tieši šogad to tik daudz varbūt ir grūtāk pateikt, bet visticamāk kaut kāds labvēlīgs apstākļu salikums – iespējams labvēlīgi apstākļi to ziemošanas vietās (tur tie turpina attīstību – tiek dētas olas, šķiļas kāpuri un dzimst jauni tauriņi), kas ir ļāvis tiem savairoties lielākā skaitā kā ierastas kā arī labvēlīgi klimatiskie apstākļi to migrācijai uz dienvidiem. Šajā periodā Latvijā un arī plašākā reģionā bija diezgan karsts laiks ar dominējošiem dienvidu vējiem, kas varbūt bija izveidojis tādu kā ērtu koridoru tauriņu lidojumam, jo ceļavējā vienmēr patīkamāk lidot.

Īpašu kaitējumu šie tauriņi nodarīt nevar, jo to kāpuri pamatā barojas ar cilvēkiem samērā 'neinteresantiem' augiem – dadžiem, usnēm un tiem radniecīgām sugām. Proti, tas nav kaut kādu kultūraugu vai citu cilvēka saimnieciskajai darbībai nozīmīgu augu 'grauzējs'".