Turpinot sarunu par atkritumu apsaimniekošanas politiku, piedāvājam Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga portālam irliepaja.lv sniegto komentāru par Cēsu pieredzi.

Cēsu novads bezatkritumu iniciatīvai pievienojās pērn, kad iniciatīvas "Tīri labi" gaitā izveidojām sadarbību ar organizāciju "Zaļā brīvība". Šī mums bija pilnīgi jauna pieredze, kas nu jau dziļi iesakņojusies pašvaldības procesos.

Bezatkritumu ideju nav iespējams īstenot, to uzspiežot.

Cēsu gadījumā sākām paši ar sevi, pašvaldībā. Sākām ar mazām lietām – izskaudām plastmasas krūzītes un plastmasas ūdens pudelītes, sākot lietot stikla traukus. Esam pilnībā atteikušies no pieniņiem, kas fasēti plastmasas iepakojumos. Tā vietā pie kafijas viesiem piens tiek pasniegts izlejams. Mums nav mazo cukuru gabaliņu, kas katrs iesaiņots mazā iepakojumā, bet izmantojam izberamo cukuru. Šīs ir ļoti elementāras lietas, kas neprasa lielu piepūli, bet tām ir būtiska ietekme uz kopējo filozofiju.

Bezatkritumu jautājums nav tikai vides jautājums. Šo ideju mēs integrējam ikvienā jaunā stratēģijā – sākot no klīnikas, beidzot ar skolu attīstības plāniem.

Pat Eiropas Kultūras galvaspilsētas kontekstā esam integrējuši bezatkritumu tēmu.

Taču lielākais darbs ir mainīt dažādus regulējošos noteikumus. Pēdējā laikā tieši nacionālais regulējums ir tas, kas būtiski mainīs atkritumu apsaimniekošanas nozari, piemēram, depozītsistēmas ieviešana. Bet būtiska loma ir arī vietējiem saistošajiem noteikumiem. Piemēram, pārskatām Cēsu novada saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanā, paredzot, ka masu pasākumiem novadā ir jāizmanto plastmasas trauku depozītsistēma. Diskutējam arī pašvaldībā par koku rudens lapu grābšanu. Mūsu tradīcijas ir tādas, ka parkus izgrābjam līdz pēdējai lapai, bet ne vienmēr tas ir nepieciešams. Tādā veidā dabai un kokiem pat tiek atņemtas minerālvielas.

Lielu lomu bezatkritumu politikas īstenošanā ieņems atkritumu apsaimniekotāji.

Atkritumi lēnām kļūst par jauno resursu. Tādēļ sagaidāms, ka ilgtermiņā mainīsies atkritumu apsaimniekotāju rīcības politika. Organiskie atkritumi kļūs par pastrādājamu kompostu mājsaimniecībās, bet mēbeles tiks izmantotas atkal, kā to pierāda dažādas "repair cafe" iniciatīvas – tostarp arī Cēsīs. Atkritumu pārstrāde nav tikai modes un dzīves stila tēma. Cēsīs strādā uzņēmums “BalticFloc”, kas iegūto materiālu – makulatūru un iepakojumu – pārstrādā citos produktos un eksportē. Šādi piemēri ir vairāki, kur uzņēmēji strauji pārorientējas, ņemot vērā atbildību pret dabu un to, ka atkritumi var būt jauni resursi.

Tiesa, jāatzīst – Cēsu novads ir pašā ceļa sākumā bezatkritumu politikas ieviešanā. Mums vēl garš ceļš ejams, kam pamatā ir iedzīvotāju, iestāžu, organizāciju un uzņēmēju domāšanas maiņa. Tas nav tūlītējs process.

Pazemes konteineri pie daudzdzīvokļu mājām. Cēsu novada domes foto.

Runājot par pazemes konteineru ieviešanu, tos sākām izvietot Cēsu vecpilsētā, ņemot vērā vecpilsētas arhitektūras specifiku un ģeogrāfisko šaurību. Ierastie virszemes konteineri nebija pietiekami ietilpīgi vecpilsētas iedzīvotāju blīvumam, tādēļ vēl pavisam nesen atkritumu savākšanu nodrošināja mašīnas, kas piebrauca, un iedzīvotāji savus atkritumus ievietoja tajās. Tas galīgi nebija dabai un iedzīvotājiem draudzīgs risinājums, ko pazemes konteineru sistēma daļēji atrisinājusi.