Otrdien, 29. jūnijā, Zoom platformā norisinājās jau otrā diskusija (iepriekšējo sk. ŠEIT) par topošo Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam, ko organizēja Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs SIA "Liepājas RAS" un kurā piedalījās iedzīvotāju, atkritumu operatoru, pašvaldības un "Liepājas RAS" pārstāvji.


Nākamā diskusija, kas plānota augustā, būs tikai ar reģiona pašvaldību atbildīgajām amatpersonām. Pēc šīs diskusijas, oktobrī, "Liepājas RAS" iecerējis nodot jauno reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai. Plānam jātiek apstiprinātam līdz 2022. gada beigām.


"Liepājas RAS" valdes locekļa Normunda Niedola prezentācijā, salīdzinot ar iepriekšējo diskusiju, jau konkrētāk iezīmējās reģiona jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna pamatprincipi, galvenie virzieni un veicamās darbības, jo kopš pirmās diskusijas ir apstiprināts valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns laika posmam no 2021. līdz 2028. gadam ( lai gan joprojām nav skaidrības par apsaimniekojamā reģiona robežām).


Savukārt prezentācijai sekojošajā domu apmaiņā tika apspriesti pirms diskusijas izteiktie priekšlikumi un ierosinājumi, kas būtu jāmaina esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kas jāievieš no jauna.


Kā norādīja Niedols, valsts plānā 2021. – 2028. gadam  noteiktie attīstības virzieni vērsti uz atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību: atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai; iekārtu, kas paredzētas atkritumu sagatavošanai reģenerācijai un pārstrādei, modernizācija; atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstība; poligonu infrastruktūras attīstība u.c.


Plānā noteikti arī būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvās noteiktā, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (šobrīd poligonā "Ķīvītes" tiek apglabāta aptuveni trešā daļa visu atkritumu) .


Lai sasniegtu šo mērķi, jāpalielina atkritumu pārstrāde. Valsts plāns noteicis, ka līdz 2025. gadam pārstrādei jānodod vismaz 55 % (pēc masas) atkritumu, līdz 2030. gadam – vismaz 60 %; līdz 2035. gadam – vismaz 65 %.


Dalītas savākšanas sistēmas jānodrošina vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam, bet līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskajiem atkritumiem ir jābūt, vai nu atdalītiem un pārstrādātiem rašanās vietā vai tie jāsavāc dalīti, un nedrīkst tikt sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Savukārt līdz 2025. gada 1. janvārim jānodrošina iespēja šķirot arī tekstilmateriālus.


Tekstilatkritumu savākšanas konteiners Itālijā.


Līdz otrajai diskusijai "Liepājas RAS" bija saņēmis virkni ierosinājumu no iedzīvotājiem. Kā norādīja Niedols, "visi ierosinājumi ir labi vai apspriešanas vērti". Lūk, daļa no tiem:


Pārskatīt un izvērtēt esošo dalīto atkritumu savākšanas sistēmu pilsētā, izvērtējot, vai lietderīgāk nav ieviest vienotu atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Tas ļautu neturpināt atkritumu iežogojumu veidošanu dzīvojamos rajonos, novērošanas kameru uzstādīšanu utt. Vienots tarifs mazinātu arī privātmāju īpašnieku vēlmi sadzīves atkritumus ievietot līdzās esošo daudzdzīvokļu namu konteineros vai izmest tuvējā apkaimē, dedzināt privātīpašuma teritorijā vai krāsnī;


samazināt atkritumu savākšanas maksu tiem iedzīvotājiem, kuri piedalās atkritumu, neatkarīgi vai tas ir kopīpašums vai privātīpašums;


sistemātiski pārskatīt un izvērtēt pilsētas teritorijā izvietoto šķiroto atkritumu konteineru lietderību, pirms tam veicot sabiedrisko aptauju, tādejādi izvērtējot sabiedrības viedokli;


sabiedrisko pasākumu un atpūtas vietās noteikt atkritumu obligātu šķirošanu;


sākot ar 2023. gadu katrā mikrorajonā izvietot publiski pieejamus konteinerus tekstilmateriālu ievietošanai (piemēram, reizi ceturksnī, pirms tam informējot sabiedrību);


uzsākot dalītu bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšanu, konteinerus izvietot noteiktās vietās, piemēram, viens konteineru laukums vairākām mājām vai individuāls konteiners, par to nosakot atsevišķu tarifu, vai rast iespēju vest tos uz jau izveidotiem šķirošanas punktiem;


sistemātiski publiskot informāciju par kopējo savākto atkritumu un atkārtotai izmantošanai nodoto daudzumu, šķirotiem, nešķirotiem atkritumiem, šķirošanas statistiku daudzdzīvokļu namu sektorā, privātmāju un juridisko personu sektorā;


izstrādāt plānu un izmaksu tarifu sadzīves bīstamo atkritumu un mēbeļu atkritumu savākšanai mikrorajonos no privātpersonām vai juridiskām personām pēc iepriekšējas vienošanās, vai katra mēneša noteiktos datumos, iepriekš piesakot pakalpojumu;


sekot līdzi, lai sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēji ievērotu līguma nosacījumus, piemēram, par jaungada eglīšu izvešanu;


vienkāršāku, pieejamāku dalīto vākšanu, izvietot šķirošanas konteinerus vairāk vietās un nemētāt katru reizi citā, biežāk izvest šķirotos atkritumus, radīt ērtu šķirošanas sistēmu, atļaut privātmājām gružu izvešanu reizi divos mēnešos vai pēc vajadzības;


nodrošināt konteinerus spilgtās krāsas atkritumu dalītai vākšanai pilsētas kapsētas, šobrīd tos viegli sajaukt;


izvietot pilsētā tekstila (apģērbiem, apaviem, gultas veļai utt.) konteinerus, pašlaik ir problēmas sameklēt, kam ziedot/nodot tekstilu;


apsaimniekošanas grafiku izstrādāt nevis, vadoties pēc klientiem, bet pēc apkalpojamās teritorijas – gar mūsu māju atkritumu vedējs brauc pēc grafika kā minimums trīs reizes dienā, katrai mājai ir sava diena, tā vietā varētu konkrētajai teritorijai izstrādāt grafiku un vienā dienā nobraukt gar visām mājām, ietaupot laiku un degvielu.


Par vairākiem no ierosinājumiem, diskusijas dalībnieki teica: "ir savi plusi un savi mīnusi, kas jāizvērtē"; "daudz ko mainīs nākamgad ieviešamā depozītu sistēma"; "pie tā jau strādājam"; "ir jāskatās un jāapkopo citu pašvaldību pieredze"; "ar konkrētiem pierādījumiem par pārkāpumiem jāgriežas pie darba grupas, kas izveidota pie domes Vides daļas", "daudzas atbildes iespējams saņemt Valsts vides dienesta vietnē skiroviegli.lv".