Piedāvājam sertificēta kokkopja-arborista Raita Ozola, kā arī viņa kolēģa Gvido Leiburga pārdomas par Liepājā vērojamo koku kopšanas praksi.

Bezlapu periodā labi redzams, cik nepareizi apzāģēti koki pilsētā. Kokiem tiek veidotas pārāk lielas rētas, tie tiek galotņoti, zari netiek nozāģēti pareizi (ievērojot zaru valnīti). Rezultātā veidojas koku trupe, kas ietekmē koka mūžu.

Pašvaldība ir spērusi soli, lai nedaudz sakārtotu koku dzīvi pilsētā. Jaunajos Liepājas saistošajos noteikumos Nr.19 iekļautais punkts Nr.12.4. norāda, ka kokus kopt (apzāģēt zarus) var tikai un vienīgi pieaicinot profesionālu arboristu (kokkopi): „12.4. kopt kokus (vainaga veidošana, zaru zāģēšana, stumbra nostiprināšana u.tml.), pieaicinot profesionālu kokkopi (arboristu) un ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības, pirms koku kopšanas saņemot Komisijas atļauju.”
Taču – vai pašvaldība ievēro pašas izdotos noteikumus?

Kā norādīts Latvijas profesiju standartā, kokkopja (arborista) pamatuzdevumi irsabiedrisko un individuālo apstādījumu stādīšana, kā arī kopt, formēt un izzāģēt kokus un krūmus, veidot to vainagus; likvidēt vēja vai citādā veidā nodarītos postījumus un novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus.

Latvijā vienīgā vieta, kur var iegūt arborista kvalifikāciju, ir Ērgļu profesionālā vidusskola. Kopš profesijas kokkopis – arborists ieviešanas Latvijā 2005.gadā, Ērgļu Profesionālā vidusskola ir sagatavojusi 93 jaunos koku kopējus. Domāju, ka tas ir pietiekami daudz, lai katrā pašvaldībā būtu pa arboristam, kas ļautu kokus kopt pareizi. Liepājā uzņēmumā „Arbo Pro” ir divi šādi speciālisti: Vaironds Bitenieks un Ilze Rožlapa.

Nevienam nav noslēpums, ka Liepājā koku zāģēšanu un vainagu veidošanas darbu veikšanas tiesības uz vairākiem gadiem ieguvusi SIA „Tranzīts L”. Noslēpums varbūt ir tas, ka šajā uzņēmumā nav atbilstošu speciālistu, kas varētu veikt zaru zāģēšanu atbilstoši saistošajiem noteikumiem Nr.19.

„Tranzīts L” gan nav sēdējis, rokas klēpī salicis, bet ir uzsācis savu darbinieku apmācību, kas ir ļoti apsveicami. Sazinoties ar Ērgļu profesionālo vidusskolu, uzzināju, ka aprīlī plānots pabeigt mācības profesionālās pilnveides programmā „Koku kopšanas darbu pamati”, kurā mācās četri uzņēmuma „Tranzīts L” darbinieki.

Tomēr pēc šo kursu pabeigšanas viņi neiegūs kvalifikāciju kokkopis, kas nepieciešama Saistošo noteikumu izpildei.

Skatoties uz padarītajiem darbiem, nākas secināt, ka apmācības diemžēl neko daudz nav devušas. Jāsecina, ka arī apstādījumu kopšanu pāraugošās iestādes SIA „Komunālās pārvalde” izpratne nav pietiekama, ja tā var pieņemt šādi paveiktus darbus.

Latvijas vadošajiem kokkopjiem parādīju attēlus no Arnolda ielas, Pērkones ielas, Kalēju ielas, Dārtas ielas, Rimbenieka ielas, kur nesen tika veikti koku kopšanas darbi. No Gvido Leiburga saņēmu atbildi: „Kopumā kopšanas darbos jūtama arborista klātbūtne, bet diemžēl izpildījums ir sasteigts, neakurāts, pārāk daudz lietots motorzāģis pie vainaga pacelšanas – likumsakarīgi arī mizas bojājumi. Lielākā problēma varētu būt saistīta ar izvērtējumu, kādu vainagu konkrētam kokam var veidot un kādu gribam redzēt nākotnē. Lielākajā daļā attēlu es būtu griezis citādāk. Mani komentāri – nepieciešama arī skeletzaru retināšana apmēram par 50 procentiem, un jautājums, vai tiešām vainags bija tik augstu jāpaceļ... Objektīvi labākas vainaga formas ir plats konuss, špalieris, nedaudz sliktākas – kubs un lode. Bet tas ir pilsētas ainavu arhitekta kompetences jautājums. Īsumā, vainaga kopšanas paņēmiens izvēlēts pareizs, bet izpildījums varētu būt labāks.”

Arī apstādījumu uzraudzības komisijas 2014.gada 24.februāra sēdes lēmums Nr.4 neliecina neko labu par zāģētāju darba profesionalitāti (arī darba pieņēmēja kompetenci), ja jāatgriežas pabeigtā objektā:

„Sūdzības par koku kopšanu Pērkones ielā un Arnolda ielā. Komisijas locekļus lūdza izteikt viedokli par veiktajiem koku vainagu kopšanas darbiem Pērkones ielā un Arnolda ielā.

Novērtējot situāciju dabā, konstatēts, ka liepām, kas aug pie nama Arnolda ielā 16 un Pērkones ielā 1 nav veikta pietiekoša vainaga kopšana. Nepieciešams noīsināt zarus, kas aug virs jumta un virs ielas braucamās daļas.”

Situācija pamazām uzlabojas, bet būtisks ir jautājums: vai tiešām jāmācās un jāeksperimentē ar pilsētas kokiem?

Aicinu Komunālās pārvaldes darbiniekus apgūt jaunākās zināšanas koku kopšanā Ērgļos un saprast, ka koki pilsētā nav piemājas ābeļu dārzs!

Veidosim savu pilsētu labāku!