Portāla lasītājs, kurš, būdams Liepājā, regulāri apmeklē arī „Liepājas Pētertirgu”, ir neizpratnē: kāpēc skaistais tirgus paviljons ir tik nolaists?

„Fasāde sakopta tikai Kuršu ielas pusē – laikam tādēļ, ka to no sava loga domē var redzēt pilsētas mērs. Kāpēc 17 gadu laikā, kopš tirgus nonāca privātīpašumā un acīmredzami ir pelnošs uzņēmums, īpašnieki nav atjaunojuši vēsturisko tirgus skārni – arhitektūras pieminekli?” – raksta portāla lasītājs.

Portāls mēģināja tikt skaidrībā, kā tad ir ar SIA „Liepājas Pētertirgus” rocību.

“Lursoft” datu bāze vēsta, ka „Liepājas Pētertirgus” valdes locekle ir Dzidra Treigute, bet īpašnieki (dalībnieki), kā arī padomes locekļi – Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš (visiem pieder vienādas daļas – 25%).

2012.gadā uzņēmums strādājis ar 122 000 latu peļņu (tīrie ienākumi!), bet deviņu gadu laikā (no 2004. līdz 2012. gadam) tīrā peļņa bijusi pusotrs miljons latu!

Tātad runa nav par nabadzīgu uzņēmumu, kurš nav spējīgs sakopt sava īpašuma fasādes un iekštelpas.

Tirgus vienmēr ir bijis pilsētas īpašums, tikai 2001.gadā pašvaldība attiecās no savas daļas (Liepājas dome savas 2 506 daļas LPB pārdeva par 268 662,39 latiem, pusi no summas pircējs maksāja privatizācijas sertifikātos), un kontrolpaketi ieguva viens no akcionāriem – a/s „Liepājas Patērētāju biedrība” (LPB).

Labi pelnoša uzņēmuma atdošana privātīpašumā izraisīja asas diskusijas gan pašvaldībā, gan sabiedrībā.

Nav tā, ka tirgus īpašnieki nemaz neieguldītu Pētertirgus attīstībā – no 1997.gada, kad tika dibināta akciju sabiedrība “Liepājas Pētertirgus”, kurā pašvaldībai piederēja 51%, līdz 2001.gadam bija ieguldīti 868 902 lati, uzbūvējot rūpniecības preču, puķu un pārtikas preču tirdzniecības paviljonus, nojumes utt. Arī pēdējos gados tirgū sabūvēti vairāki tirdzniecības paviljoni, taču Luija Melvila projektētā vērtīgā ēka lēnām drūp.

Tirgus centrālais paviljons ir pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas vēsturiskā centra – sastāvdaļa, diemžēl pats par sevi tas vairs nav arhitektūras piemineklis. Kā portālam skaidroja Liepājas Būvvaldes pieminekļu inspektore Ilze Bernāte, pašvaldības izdotajos pilsētas apbūves noteikumos Pētertirgus skārnis iekļauts kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku sarakstā.

Kad dome atbalstīja akciju sabiedrības “Liepājas Pētertirgus” ievērojamo zemes platību privatizāciju, bija plānots slēgt līgumu, kurā obligāti jāparedz noteikta apjoma investīciju piesaistīšana, un, ja līguma prasības netiek izpildītas, līgums zaudē savu spēku.

Uzziņa
Pētertirgus paviljons atklāts 1910.gadā, kad Jauno tirgu pārcēla no Rožu laukuma uz tagadējo vietu. Paviljonu projektējis arhitekts L.Melvils. Skārņa ēkai bija tam laikam ļoti novatorisks veidols. Jumta izbūve ar lielajiem logiem nodrošināja labu apgaismojumu.

Arhitekta uzdevums nebija viegls – tirgus paviljons bija jāiebūvē starp trim baznīcām –  Sv.Annas baznīcu austrumos, Sv.Jāzepa katedrāli rietumos un Sinagogu, kas kādreiz atradās uz dienvidiem no Pētertirgus. Tirgus paviljonu rotā tornīši visos četros ēkas stūros.

Liepājas Pētertirgū ir viens no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā, un savulaik bija Valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sarakstā.

(Avots: www.latvia.atravel)