Indre Jaunzeme, kas dzimusi Palangā, gada laikā apguvusi latviešu valodu, nokārtojusi eksāmenu augstākajā līmenī un ar Liepājas pašvaldības atbalstu mācās par ortodonti.

Indre uz dzīvi Liepājā pārcēlusies pirms apmēram diviem gadiem – kad izgāja par sievu pie liepājnieka Jura Jaunzema.

Ja vēl būtu SPA viesnīca...
Pirms tam vairāk nekā desmit gadus Indre strādājusi par zobārsti Šilutē, nelielā pilsētiņā pie Kuršu jomas.

"Nospriedām, ka Latvijā būs labāk, jo vīram te dzīvo bērni, man bērnu nav."

Nu jau Liepājā aizvadīti divi gadi , un "esmu ļoti laimīga par izdarīto izvēli".

"Kad beidzām Universitāti Lietuvā, visi kursabiedri gribēja strādāt Viļņā, es izvēlējos Šiluti. Negribētu dzīvot ne Viļņā, ne Rīgā."

Indrei arī dzimtā Palanga labāk patīk ziemā – kad klusāks un mierīgāks. Tieši tāpēc priekšroka tiek dota Liepājai, nevis Rīgai.

"Uz darbu eju kājām, nav jābrauc ar mašīnu vai autobusu. Viss ir tepat, blakus. Ļoti patīk jūrmalas parks un plašā pludmale."

Arī Indres tautiešiem Liepāja acīmredzot sāk iepatikties arvien labāk, bet lietuviešu, īpaši Žemaitijā dzīvojošo, būtu vēl vairāk, un ne tikai vasarā, ja Liepājā, tāpat kā Druskininkos, būtu viena vai divas SPA viesnīcas vai viesnīca ar akvaparku, pārliecināta Indre.

Labāk šakotis, nekā siļķe
Vai lietuvieši un latvieši atšķiras? Šo jautājumu Indrei uzdod bieži.

"Latvieši esot mierīgāki, klusāki. Bet mans tēvs ir no Žemaitijas, un žemaitieši ir pa pusei latvieši, tāpēc, manuprāt, neesam pārāk atšķirīgi. Ja nu no Dienvidlietuvas varbūt..."

Tomēr ir viena atšķirība, pie kuras Indre vēl nav pieradusi – tās ir maltītes.

"Visi tie ķīseļi... Deserti no maizes. Varbūt kādreiz iepatiksies..."

Nesajūsmina arī siļķe ar biezpienu un lietuviešiem vispār neesot latviešu iecienīto pelēko zirņu, bet latviešu aukstajai zupai pietrūkst apcepto kartupelīšu, ko Lietuvā pasniedz kopā ar zupu.

Pietrūkstot arī tradicionālais šakotis. Jā, daudz olu, cukura, kaloriju, taču tik garšīgs, īpaši, kamēr svaigs un mīksts. Tāpat vēja kūkām līdzīgiem mazie mīkstie cepumiņi, pēc kuriem arī latvieši brauc uz Lietuvu. Griljāžas torte – mīļa vēl no bērnības.

"Bet man ļoti patīk suitu sklandarauši ar burkāniem, asinsdesa ar brūkleņu ievārījumu, un, protams, "Cielaviņa", gotiņkonfektes, Vecrīgas, ekleri..."

Kur Palangā var dabūt garšīgākos cepelīnus?

"Pie manas mammas. Un krustmātes... Viņai iznāk vēl garšīgāk," pajoko Indre, piebilstot – jo mazāka kafejnīciņa, jo garšīgāki cepelīni.

Tagad, kad tuvojas valsts svētki ar garajām brīvdienām, varētu būt īstais laiks doties Lietuvu.

"Kad Lietuvā ir valsts svētki, lietuvieši brauc uz Latviju, un kad Latvijā ir valsts svētki – latvieši brauc uz Lietuvu," pamanījusi arī Indre.

Pašai šajā dzīves posmā garākiem ceļojumiem laika neatliek, lai arī tieši ceļojumi ir tas, kas Indrei patīk vislabāk.

"Šobrīd laiku un naudu investēju izglītībā."

Tomēr abi ar vīru atrodot, kā pavadīt brīvo laiku – vai nu ejot uz koncertiem Liepājā, vai braucot uz Rīgu, Palangu, Klaipēdu, Kauņu. Arī jūra ir blakus.

"Daudz laika pavadām garākās pastaigās pa dažādiem maršrutiem, tepat, ap Liepāju. Šā gada rekords mums ar vīru ir 30 km dienā. Bet īstie rekordi vēl priekšā," smejas Indre.

Vaicāta, kā atradusi darbu Liepājā, Indre saka – nemeklēju darbu, darbs atrada mani. Jaunu zobārstniecības speciālistu, izrādās, trūkst gan Latvijā, gan Lietuvā – pietiekami to ir vienīgi abu valstu galvaspilsētās.

Lai Liepājā varētu strādāt savā specialitātē, nācies iemācīties valodu un nokārtot eksāmenu. Tas jaunajai lietuvietei ir saprotams un pieņemams – šāds likums esot arī Lietuvā. Taču, saka Indre, valodu iemācītos tik un tā, jo nevarētu dzīvot citā valstī, nezinot tās valodu.

"Vienmēr gribēju būt ortodonte"
Indre Jaunzeme strādā zobārstniecības kabinetā "Soladens", kas atrodas Dzintaru ielā, un darba tur netrūkst. Taču "mans sapnis vienmēr bijis radīt skaistumu no tā, ko katram cilvēkam Dievs devis, ieguldot tajā savas zināšanas, izdomu un radošumu. Glīti sakārtoti zobi, patīkams smaids, kurš cilvēkam piešķir pašpārliecību, – tas ir labākais darba novertējums".

Tāpēc viņa jau otro gadu studē Rīgas Stomatoloģiskajā institūtā, lai vēl pēc gada iegūtu sertifikātu. Tad Indre būs pirmā sertificētā ortodonte Liepājā, jo pagaidām šeit tāda nav. Tieši tādēļ, un arī tāpēc, ka atzīmes vienmēr bijušas labas, ieguvusi pašvaldības stipendiju, ko saņem jau otro gadu. Pēc institūta beigšanas tas uzliek pienākumu vismaz trīs gadus nostrādāt Liepājā, citādi stipendija jāatmaksā, bet tas Indri neuztrauc, jo viņa ir nolēmusi palikt.

Runājot par savu topošo specialitāti, Indre saka – ideāls sakodiens ir ļoti mazai daļai cilvēku. Tiesa, ne visiem tas traucē dzīvot, bet, ja zobu un sakodiena defekti traucē dzīves kvalitātei – ēšanai, elpošanai, runāšanai – un ir neapmierinošs vizuālais izskats, tad ir nepieciešams speciālists – ortodonts, kas var veikt zobu un sakodiena korekciju. Reizēm nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās. 

"Vecākiem vajadzētu sekot līdzi bērnu zobiem jau no brīža, kad sāk šķilties pirmie pastāvīgie zobi, un, ja ir kāda problēma, griezties pie speciālista pēc iespējas agrāk."

Ortodonta palīdzība var būt nepieciešama arī pieaugušajiem – pirms implantu likšanas, pirms protezēšanas. Taču, lai sāktu sakodiena korekciju, vecuma ierobiežojuma nav, saka Indre, tāpēc – smaidīsim ar skaistiem zobiem!