Latvijā ik gadu kuņģa vēža dēļ mirst apmēram 500 pacientu, apmēram 600 cilvēkiem tiek diagnosticēts kuņģa vēzis, bet ar zarnu vēzi saslimst aptuveni 1100 cilvēku, un šie rādītāji mūsu valsti piepulcē augsta riska saslimšanas zonai. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Liepājas pašvaldība ir atbalstījusi zinātniskā pētījuma centra izveidi Jūrmalas ielā 23. Pētījumu, kura mērķis ir mazināt mirstību no kuņģa un zarnu vēža un kuram dots nosaukums "GiStar", īsteno Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) sadarbībā ar Liepājas Reģionālo slimnīcu (LRS) projekta "HYCOR" ietvaros.

Unikāls pētījums
Pirmdien, 11. aprīlī, pētījuma veicēji bija aicinājuši žurnālistus, lai iepazīstinātu ar to, kā un kāpēc norisinās šis zinātniskais darbs, kurš, kā atzina pētījuma zinātniskais direktors, medicīnas doktors Mārcis Leja, ir ne tikai Liepājas vai Latvijas mēroga projekts, bet par to ir arī starptautiska interese, jo tas ir unikāls Eiropas mērogā – nekur citur Eiropā nenotiek nekas līdzīgs. Turklāt LU šo pētījumu veic sadarbībā ar "augstākā ranga" organizāciju pasaulē šajā jomā – Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru, kas ir daļa no Pasaules Veselības organizācijas.

Šī aģentūra izveidojusi speciālu starptautisku uzraudzības komiteju, kura seko līdzi pētījumiem, kas notiek Liepājā.

Kā pastāstīja Leja, pētījums skar divas visizplatītākās onkoloģiskās saslimšanas, un pirmkārt, tas ir kuņģa vēzis, kas ir galvenais pētījuma priekšmets, kā arī zarnu vēzis. Pēc LU profesora teiktā, zarnu vēža skrīninga pasākumi Eiropā ir pieņemti un akceptēti jau pirms desmit gadiem, un tuvāko gadu laikā tie vienīgi tiks detaļās pārstrādāti. Zarnu vēža ārstēšanai ir arī efektīgāki medikamenti. Savukārt ar kuņģa vēzi "ir pilnīgi cita situācija", jo kaut kādi saslimšanas simptomi parādās tikai tad, kad vēzis jau vairs nav ārstējams. Kā atzina profesors, skrīnings kuņģa vēzim nenotiek nevienā Eiropas valstī, un pagājušajā mēnesī Eiropas Komisijas vadošo pētniecības ekspertu publicētajā dokumentā teikts, ka "ir nepieciešamas stratēģijas, ir nepieciešami pētījumi, ir nepieciešami papildu fakti, lai vienu vai otru taktiku varētu ieteikt visām ES valstīm".


Pētījuma norises vieta Jūrmalas ielā 23. Foto: Kārlis Volkovskis.


Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Andris Vistiņš, kurš arī piedalījās preses brīfingā, aicinot iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties pētījumā, apliecināja, ka Liepājas slimnīca ir gandarīta sadarboties ar Latvijas Universitāti, jo ir ieinteresēta gan profilaktiskos pasākumos, gan vēža agrīnā diagnostikā, lai ārstniecības process ritētu veiksmīgāk.

Pirmie simts jau testēti
Pētījums Liepājā norisinās jau apmēram mēnesi, un šajā laikā testēti ap simts liepājnieku. Kā portālam irliepaja.lv pastāstīja pētījuma administratīvā vadītāja, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vecākā eksperte Aiga Rūdule, 100 – 150 cilvēki mēnesī ir optimālais skaits, ar kuru pētījumu centra darbinieki var tikt galā. Kopumā pētījumā pusotra gada laikā paredzēts iesaistīt ap 1200 brīvprātīgo, un tas nozīmē, ka daudziem vēl ir iespēja pieteikties tajā, tā palīdzot gan zinātniekiem, gan sev. Tiesa ir zināms "rāmis" – piedalīties aicināti tikai cilvēki vecumā no 40 līdz 64 gadiem (pieteikties var, zvanot uz numuru 25679868).

Kā skaidroja Rūdule, izvēlēta vecuma grupa, kas šobrīd vēl ir darbspējīgā vecumā.


Pētījums paredz vēl 15 gadus periodiski sekot līdzi pētījumā iesaistīto veselības stāvoklim,

tāpēc ir robeža – 64, jo, kā atzina eksperte, diemžēl Latvijas iedzīvotāju dzīvildze ir tāda, kāda ir. Savukārt 40 ir robeža, kad jau sāk parādīties dažādas saslimšanas.


Ārsta palīdze Iveta Rolava ir viena no piecām pētījuma centra darbiniecēm, kuras strādā ar liepājniekiem. Foto: Kārlis Volkovskis.


Ārsta palīdze Iveta Rolava portālam irliepaja.lv pastāstīja, ka cilvēki labprāt nāk pārbaudīt savu kuņģa un zarnu trakta veselību, jo iesaistīšanās pētījumā viņiem sniedz šādu iespēju. Ir tikai jāaizpilda anketa, kas pētniekiem ļauj saprast cilvēka dzīvesveidu un paradumus, kā arī jānodod analīzes, daļa no kurām tiek paņemtas uzreiz, turpat Jūrmalas ielā 23.

Ļaunā helikobaktērija
Zinātnieki īpaši gaida, ka pieteiksies vīrieši, jo tieši viņi ar kuņģa vēzi slimo biežāk. Taču ieguvēji būs visi, kas iesaistīsies, jo tā ir iespēja bez maksas pārbaudīt savu veselības stāvokli. Drīzumā plānots uzsākt arī īpašo izelpas testu, ko pētījuma vadītājs sauc par "sapni", jo tas varētu ļaut ne tikai diagnosticēt vēzi, bet pat stāvokli pirms vēža attīstības.


Zinātniskā darba asistente Agneta Freimane. Foto: Kārlis Volkovskis.


"Šobrīd tā vēl nav praktiski izmantojama metode, bet ar lielu cerību, ka nākotnē šāda metode varētu būt pieejama," atzina Leja. Pēc profesora sacītā unikālās iekārtas, ar kuru palīdzību veikt testu, šobrīd pasaulē ir tikai sešas, divas no tām – Latvijā, un viena no šīm divām "tiklīdz būs pilnīgā darba kārtībā" tiks vesta uz Liepāju.

Pēc Lejas sacītā, kuņģa vēža galvenais izraisītājs ir helikobaktērija, tādēļ tieši šīs baktērijas noteikšana un likvidēšana ir ļoti svarīga, lai samazinātu mirstību no kuņģa vēža, taču ne asins, ne fēču analīzes nesniedz augsti ticamu rezultātu, vislabāk to var noteikt, veicot tieši izelpas testu.

Vairāk par LU KPMI, zinātnisko projektu "HYCOR" un pētījumu "GiStar" kpmi.lu.lv; gistar.eu.


Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 4. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/20/A/035 "Hibrīda-sensora izelpas analīze kolorektālā vēža skrīningam (HYCOR)".