Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumā 2025.gadā valstspilsētas Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne un Ventspils, apvienojoties ar tām piegulošo novadu, saglabātu valstspilsētas statusu, aģentūrai LETA pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

Saeimai vēl būs jālemj, vai atbalstīt šo ministrijas priekšlikumu par valstspilsētas apvienošanos ar tuvējo novadu vai rast tomēr kādu citu risinājumu Satversmes tiesas (ST) sprieduma saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) izpildei.

Vaicāta sīkāk par VARAM piedāvāto risinājuma variantu, Oša apliecināja, ka minētās pilsētas arī pēc šādas apvienošanās ar blakus novadu saglabātu savu valstspilsētas statusu.

Valsts sekretāra vietniece skaidroja, ka VARAM jau sākotnējais ATR piedāvājums, kas tika virzīts uz Saeimu, paredzēja šo valstspilsētu apvienošanos ar tuvējo novadu, tomēr parlaments lēma, ka šīs pašvaldības būs atsevišķi. VARAM sākotnējais un arī pašreizējais piedāvājums tika un ir izstrādāts atbilstoši starptautiskajai pieredzei, ka pilsēta kopā ar tai pieguļošo teritoriju ir labs un efektīvs saimniekošanas modelis.

Šāda pieeja arī atbilst Saeimas iepriekš apstiprinātajam mērķim izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt to autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, norāda ministrijā.

VARAM apņēmusies izpildīt ATR komisijas uzdevumu un piedāvāt gan augstāk minēto, gan arī alternatīvus risinājumus ST sprieduma izpildei, uzvēra Oša. Reizē ministrijai, kurai dots mēnesis laika piedāvājuma sagatavošanai, ierobežotā laika termiņa dēļ nebūs iespējams atbilstoši izpētīt alternatīvos piedāvājumus.

Valsts sekretāra vietniece atzīmēja, ka Saeimas ATR komisijas sēdē no deputātiem ir izskanējuši alternatīvi risinājuma varianti, piemēram, ATR kritērijus pielāgot esošajai situācijai, kas VARAM ieskatā gan nebūtu pareizs risinājums.

Vēl no deputātiem izskanējušais piedāvājums paredz jaunas pieejas izstrādi par to, kas ir attīstības centri, tos pārskatot un nosakot vairāk attīstības centru. Taču atbilstoši likumprojekta veidošanas grafikam VARAM nevar pagūt līdz augusta beigām tiem izstrādāt jaunu kritēriju kopumu, vērsa uzmanību ministrijas pārstāve.

Ar šajā jautājumā iesaistītājām desmit pašvaldībām par apvienošanās piedāvājumu plānots runāt pēc tam, kad līdz septembra sākumam būs sagatavoti attiecīgi likuma grozījumi, lai tos virzītu tālāk vērtēšanai parlamentā. Šādas VARAM pārrunas ar šīm pašvaldībām gaidāmas septembra pirmajās divās nedēļās.

Kā ziņots, VARAM piedāvājums paredz Daugavpili apvienot ar Augšdaugavas novadu, Jelgavu - ar Jelgavas novadu, Liepāju - ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni - ar Rēzeknes novadu un Ventspili - ar Ventspils novadu.

Tikmēr līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošo novadu.

Oša skaidroja, ka šādas izmaiņas sagatavotas arī saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Paredzams, ka gan par šo, gan citiem alternatīviem risinājumiem ST spriedumu izpildei diskusijas vēl turpināsies.

Kā komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), nepieciešamo likumprojektu ar dažādiem iespējamiem risinājuma variantiem Satversmes tiesas spriedumu atziņu izpildei VARAM jāsagatavo līdz 15.septembrim. Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum, norādīja Pūce.

VARAM piedāvājums veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.